Vakardienas rīts man iesākās ar vēl nepiedzīvotu pavērsienu. Pamodos un pamanīju nelielas izmaiņas istabas interjerā (runa iet par kopmītnēm Zeļļu ielā). To vietu, kur parasti bija redzams tāds pašaurs lodziņš, bija gandrīz pilnīgi aizpildījis kaut kas liels un melns. Diemžēl bez brillēm saskatīt kaut ko vairāk nevarēju, bet tomēr ātri sapratu, ka nav tādas situācijas, kad kāpt pa logu būtu pareizi, un diezgan skaļā balsī (ar mērķi uzmodināt brāli, kurš gulēja nedaudz tālāk) nobļāvos: "What the f...?". Arī zaglis acīmredzot nebija gaidījis ko tādu, bet, domājams, viņš bija vēl vairāk pārsteigts, kad viņam iebelzu ar kāju.

Visas minētās darbības bija iespējamas tāpēc, ka gulēju divstāvu gultā un manas sperošās ekstremitātes atradās pusmetru no loga. Mērķis bija panākts - nelūgtais viesis vairs redzams nebija. Spriežot pēc skaņām (pareizāk, to trūkuma), sitiens nebija izrādījies ļoti spēcīgs, jo zaglim pietiekami veiksmīgi izdevās piezemēties un pēc tam arī aizlaisties.

Mūsu sākotnējās domas par to, ka tika novērsts aplaupīšanas mēģinājums, padzisa pēc tam, kad brālis, kurš acīmredzami nebija priecīgs par sava miega pārtraukšanu, palūkojās, kas notiek loga otrā pusē. Uz zemes mētājās viena otra pazīstama lietiņa. Mēģinājām izveidot puslīdz ticamu scenāriju, un te nu tas ir:

Ieraugot atvērtu lodziņu un turpat netālu tādas pievilcīgas lietiņas kā dators, monitors, printeris, zaglis, kuram šajā jomā acīmredzot ir liela pieredze, nolēma rīkoties - par spīti tam, ka pulkstenis tobrīd rādīja apmēram 7:30. Loga platums ir pietiekams, lai pa to varētu izlīst bez lielu skaņu radīšanas, taču nesaprotams mums paliek veids, kā viņš bez palīgrīkiem (lai gan to mēs nevaram zināt) spēja iekļūt pa logu, jo augstums līdz palodzei ir vismaz 1,8 metri. Tad, baidīdamies mūs uzmodināt, viņš lavījās pa palodzi un lūkoja, ko varētu uz ātru roku pagrābt. Printeris bija iekārojams un droši vien tiktu piesavināts, ja vien tas nebūtu no abiem galiem sasprausts un pieskrūvēts. Neko labāku neatrazdams, viņš paķēra somiņu ar instrumentiem. Kalkulators tik lielu vilinājumu neizraisīja - fizmats viņš noteikti nebija. Tad ar šo somiņu iebrucējs centās nozust (lai gan pēc skata vairāk izskatījās, ka viņš kāpj iekšā), un mana kāja viņam nedaudz piepalīdzēja. Reizē ar viņu izkrita arī pāris priekšmeti, kas atradās somiņā. Tas tāpēc, ka rāvējslēdzējs bija salūzis un somu aizvērt nemaz nebija iespējams. :) Īstenībā izkrituši bija vērtīgākie priekšmeti, jo tie atradās virspusē to biežās lietojamības dēļ. Vēl šorīt mēs pastaigājām pa nozieguma izdarīšanas apkārtni un šis tas tika arī atrasts.

Kopmītņu sardzene par notikušo izteicās īsi: "Mēs par to neatbildam." Viņa pastāstīja, ka arī pie viņas reiz turpat kopmītnēs pa nakti bija pamanījies ielīst kāds tipiņš, kuram par nelaimi viņa pamodās.