Lai graduētu jebkuru patvaļīgi izvēlētu skalu, ir vajadzīgi vismaz divi atskaites punkti, starp kuriem esošo intervālu sadala vienādās iedaļās. Līdzīgi, kā izvēloties ūdens sasalšanas un vārīšanās temperatūru un pasakot, ka tie atbilst 0 un 100 grādiem, to izdarīja misters Andris Celsijs (latv. val.). 

Tāpat varam savu studiju laiku pielīdzināt skalai, kuras divi attiecīgie atskaites punkti ir gurķis un zilonis. Skala ir patvaļīgi izvēlēta un grūti atkārtojama.

Tas notika tai dienā, kad tikko bija norimis Dziesmu svētku drudzis un Rīgas satiksmes transportlīdzekļos vairs neļāva vizināties par brīvu. Latvju zeltene vulgaris grasījās iesniegt dokumentus Fizmatos. Tomēr ķibele tai gadījās, jo dokumentu līdzi viņai nebija. Un, lai nu kā tas viss ar’ gadījās,  tai cūkas (gurķa) laime acīs skatījās un imatrikulēja viņu starp Latvijas oranžākajiem. Par to vēl šobaltdien zeltene Dzintrai tencina.

Kad zemliku mēnesis ausa un raža artavām apcirkņus pildīja, Zelteni Fizmatu partijā sildīja. Un, kad viss tai negāja no rokas, padomu rast varēja pie Rotas. Arī pārējie oranžie negāja pēc slotas, jo, kā jau paražas liek šķist, „Rudenī nav laika gurķi sist”. 

Kad lauskis pie durvīm dauzīja, Zeltene savus biedrus klausīja. Tie teica tai viedi: „Nu, ausies tu cieti. Ilgi jau pieredzi krāj, reiz par gurķi būt stāj! Vienojies mums, tiec sesijai pāri, iegūsti zinību ilkņu pāri!”

Un teica viņi arī,  prātu nevaig lauzīt, kad gurķi vairs nevar pazīt. Kad mati tam virsū sāk augt, tikai nesāc nagus maukt, jo tā ir dabiska lieta, kad gurķis tiek pie bārdas nieka. Galu galā ir taču tā, ka tam kam bārda gara, arī zinību mana. 

"Jā, augstu padomiņu viņi spēj dot par to, kā pareizo moku rod un kurš lineāro algebru prot.”

Un teica arī tā: "kad veikusi tu pirmo darbu būsi – sesijai cauri kļūsi - tad zināsim mēs droši, ka oranžo kreklu nēsāsi tu koši.” 

Iespējams pa vidu ir iztrūkušas dažas iedaļas, tomēr, kā jau sākumā minēju  - skala ir patvaļīgi veidota un ir neiespējami to precīzi atkārtot (līdzīgi kā ar Fārenheita govs temperatūru)*. 

Pienāk brīdis (nu tā ap šodienu), kad pēkšņi viss sāk šķist grūti. Kad zini, ka jādara tik daudz, ka, arī sākot darīt tagad, jau esi nokavējis, tomēr slinkums ir par lielu, lai ko sāktu. Un, ja arī dzīves jēga vēl nav saprasta, tad, vismaz kļūst saprotams, kādēļ fizmati.lv sānā vienmēr ir iespējams nospiest pogu „Man ir grūti”. 

Ir zinātniski pierādīts, ka šī darbība atvieglo smaguma sajūtu uz sirds par 12,3 %.

Kaut arī pagaidām vēl esmu tikai elefant vulgaris*, tomēr,  kā jau visi snuķaiņu kārtas pārstāvji, brīžos, kad ūdens smeļas mutē, mēs izbāžam laukā snuķus un turpinām elpot.

Kad aprīļa pēdējā nedēļa būs izturēta, tad nāks pēdējais pārbaudījums, kas ļauj par Elefant Aliquam* pārtapt. Tad ar vecākajiem biedriem būs gods - būt uz vienas nots, un pa upi lejā laisties, saules staros kaisties. Bet to, vai spēšu es šo ceļu veikt, cerams varēšu es vēlāk teikt.

Tā nu esmu graduējusi savu skalu, par to, kā ir par ziloni tapt. 

*Klīst nostāsti, ka Fārenheits, izveidojot savu temperatūras mērīšanas skalu, par zemāko punktu pieņēma 1709. gadā kādā ziemas dienā izmērīto temperatūru (apm -17,11⁰ C), bet par augstāko – savas govs ķermeņa temperatūru (apm. 17,77 ⁰C).

*elefant vulgaris – zilonis parastais

*elefant aliquam – oranžais zilonis