FMOFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Rudens?
Pārāk auksts
Pārāk karsts
Pārāk slapjš
Pārāk sauss
Oranžs būtu labāk

Rezultāti

Foto

2007. gada 8. septembrī 10:01 

Baldone = mc² – pirmkursnieku atskats uz Baldoni (27)

31. augusta rīts. Saulains. Daudzsološi.

Tiklīdz sita 13. stunda, Zeļļu 8 pagalms pārvērtās par jauno studentu rotaļu laukumu. Klusi, kautrīgi un sabijušies tikām pakļauti bezierunu paklausībai. Kļuvām par veckursnieku „vergiem” un darījām visu, ko viņi gribēja.

Lai vieglāk būtu mūs kontrolēt un nodarbināt, bijām sadalīti divās grupās - caurajos prezervatīvos, tas ir, “prezervatīvos” un “caurajos”. Kas bija spēcīgāki?! Kam paveicās vairāk?! Lai rastu atbildes uz šiem retoriskajiem jautājumiem, tika organizēta tūlītēja izģērbšanās, lai uzzinātu, kam ir garāks… apģērbu gabalu savirknējums, protams! Jāatzīst, ka jaunie fukši ne labprāt šķīrās no savām drēbēm. Veckursniekus šis biklums ļoti uzjautrināja. Bet tik un tā tika panākts, ka apakšveļas gabali bija manāmi vairs ne tikai uz nosalušo fizmatbērnu miesām, bet arī jau apģērbu virtenēs.

Pēcpusdiena. Smidzina. Nejauki.

Bet nu jābrauc ir! Aizbraucām arī. Pat veiksmīgi. Nepārprotami tiem, kas devās uz Baldoni ar pēdējo autobusa tūri, paveicās krietni vairāk. Neskatoties uz to, ka saspringta gaidīšana ieilga uz vairākām stundām, galu galā tas atmaksājās – bez liekas fiziskas pārpūles paspējām uz pašu interesantāko - tik ļoti izdaudzināto zupu, kas jau ir kļuvusi par Baldones neatņemamu sastāvdaļu.

Taču jāpiemin, ka mūs pirms zupas baudīšanas [lai vismaz daļēji īstenotu organizētā pasākuma mērķus] sadalīja attiecīgi pa studiju programmām, lai mēs paši dibinātu kontaktus un saliedētos ciešāk ar saviem topošiem kursabiedriem un, iespējams, kolēģiem. Kolīdz iekārtojāmies padrausmīga izskata sporta zālē, katra grupa saņēma pirmo uzdevumu – tika dotas tikai dažas stundas, lai sagatavotu ne tikai tematisku, bet arī asprātīgu priekšnesumu [grupas prezentāciju], un tikai dažas minūtes, lai iepatiktos vai arī izraisītu "wtf?" izteiksmi bargās žūrijas sejās. Smiekli. Aplausi. Visiem patika. Visi dzīvi.

Tālāk bez šaubām sekoja pasākuma neoficiālā daļa – dejas un alus. Jāatzīst, ka alus tomēr bija vairāk nekā deju. Un ja vispār runā par alu, tad noteikti jāpiemin, ka šī dzira, kā studentu himnā, tika „mucām tukšota” vistiešākajā vārda nozīmē. Acīmredzot fizmati ir nopietni cilvēki un visu uztver burtiski. Katrā gadījumā visiem jautri. Visi priecīgi. Visi apmierināti.

Bet, neskatoties uz to, ka nakts šķita tomēr pārāk īsa, tik un tā mūsu nenorūdītie organismi nespēja turēt līdzi veterāniem. Tāpēc jaunie studenti cits pēc cita pamazām pazuda „aiz tā paša stūra”, lai atjaunotu enerģiju un morāli sagatavotos nākamās dienas pārbaudījumiem.

1.septembra rīts. Līst. Draņķīgi.

Rīta rosme. Bez komentāriem... Ciešanas eksistē!

Tikai vēlāk, kad Luckāns beidzot piecēlās, mākoņi pavērās un uzspīdēja saulīte. Tas bija jauns un iespēju pilns pavērsiens – vecie varēja norīkot mūs spaidu darbiem mežā. Tika atlasītas čaklākās meitenes un zēni, un visi kopā ar grupas vadītājiem nozuda mežā. Eglīšu un priedīšu ciršanas nebija, taču baļķu nešana un koku stutēšana bija tikpat svarīga un neticami nogurdinoša nodarbe.

Kad „lielais” darbs bija paveikts, iesaistījāmies sporta spēlēs, kurām paralēli norisinājās leģendu meklēšana. No leģendām varēja izsecināt, ka ģeniāli cilvēki tomēr mazliet vairāk par mazliet ir slimi.
Savukārt populārākajā tās dienas sporta spēlē - volejbolā, kurā parasti uzvar veckursnieki, uzvarēja... veckursnieki. Cik negaidīti!

Vakars. Nelīst. Atkal daudzsološi.

Laiks nakts trasei – drosmīgākie un bravūrīgākie devās pretī baisi nezināmajam. Sensācija!– startējušo un finišējušo skaits par brīnumu sakrita, jo, kā izrādījās, pirmkursnieki bija daudz attapīgāki un veiklāki, nekā organizatoriem sākumā likās, šķēršļu joslu sastādot. Pa purvu izvārtījušies, izjūtot katru mātes Zemes maigo glāstu, fukši atgriezās bāzē, kur tos gaidīja karsta tēja un uzkodas.

2. septembra rīts. Atkal līst. Traģiski.

Pēc nakts uzdzīves, nākamais rīts sveica mūs ar kārtējo rīta rosmi. Šoreiz veckursnieki bija tik iecietīgi un mūs pažēloja – rīta rosme notika nu jau silti pieelpotajā un šķietami mūžīgi miklajā sporta zālē.

Iesildījušies bijām gatavi uzzināt, kura studiju programma uzvarēja [slava un gods matemātikas skolotājiem], un tad jau arī varēja ķerties pie sakopšanas darbiem. Atkritumus savācām. GreenPeace var atkal gulēt mierīgi.

Visbeidzot, tīrības alkstoši, sagaidījām autobusu, lai noguruši, bet izteikti apmierināti un laimīgi varētu doties mājup, lai vakarā atkal kopīgi pulcētos oranžo saimē Aristoteļa svētkos.

Pašā nobeigumā, vēlot veiksmi un izturību visiem FMF studentiem, vēlamies atgādināt ģeniāli vienkāršos mūsu vadības uzrunas vārdus Baldonē – nenoveļamies katrs no sava vezuma!

Autors: Olga & Baiba  Apskatīt komentārus »

Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Novembris, 2019 »

POTCPSSv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
2526272829301
234567 

Forums

Komentāri

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva