Lai gan nu jau semestris tuvojas beigām un atlikusi tikai tā “aste”, ko pārkāpt, lai baudītu vasaru, vēl pirms nedaudz vairāk kā mēneša pilnā sparā norisinājās Fizmatdienas. Viena no šo svētku sastāvdaļām ir arī Gada aktīvista atrašana, un šogad šo titulu godam izcīnija fizikas bakalaura 1. kursa studente Gunita Sprūde.  Gan viņa, gan arī pārējie aktīvisti, pildot uzdevumus, radīja arī savu daiļradi, papildinot Fizmatu folkloru.

Lūk, tie darbi, kuru autori piekrita publicēšanai:

Autors - Virgīnija Liepiņa.
Dzejolis
HAŠ [planka konstante] pēc savas būtības
Rada mūsos cerības
Pierādot - ja esi mazs,
Tas nebūt nav it nekas!
Arī pašām mazākām
Lietām lemts būt svarīgām!

Anekdote
Vakar manī ieskrēja durvis, ups, nepareizā atskaites sistēma!

Stāsts ar morāli
Fizmatu problēmu risināšanas veids.
Stradiņu students pēc pačurāšanas kārtīgi, ar daudz ziepēm nomazgā rokas un uz jautājumu kāpēc? atbild - mums fakultātē māca, ka dezinfekcija ir labākais veids, kā izvairīties no baktērijām un mikrobiem
RTU vides zinātnes students pēc čurāšanas ar ļoti maz ziepēm un nelielu daudzumu ūdens nomazgā rokas. kāpēc? - mums fakultātē māca būt taupīgiem pret vidi
Fizmatu students pēc čurāšanas vienkārši iziet no tualetes. kāpēc? - mums māca nečurāt uz rokām.
Morāle - fizmatos iemāca meklēt un atrast vieglākos veidus, kā atrisināt ļoti sarežģītas problēmas.

Autors - Līga Veinberga.
Dziesma - melodija no leģendārās kinofilmas "Vella kalpi".
Trīs vīri kādreiz bija hei, hei, hei, hei, hei,
Kas fizmatos mācījās hei, hei, hei, hei, hei,
Par tiem runas klīda hei, hei, hei, hei, hei,
Ka tie vislabākie ir, jā!

Jā, jā, jā, fizmats gados labākajos
Droši dzīvoja
Jo tam nebija jābaidās
Jo Leo sargāja.    (Līgas komentārs: "Leo ir Leonīds. Man nekā neidzevās vārdu/uzvārdu ielikt tā smuki tekstā:)" )

Trallalalalalala lalalalalala trallalalalalala lalalalalala..

Latvijā bij' grūti laiki hei, hei, hei, hei, hei
Fizmati oriģināli hei, hei, hei, hei, hei
Tāpēc gadā - desmitajā hei, hei, hei, hei, hei
Uzraksts tapa Daugavāi, jā!

Jā, jā, jā, fizmats gados labākajos
Droši dzīvoja
Jo tam nebija jābaidās
Jo Leo sargāja.

Trallalalalalala lalalalalala trallalalalalala lalalalalala..

Dziesma - melodija no dziesmas "Mēnestiņš".
Oranžais fizmatiņš
Veļas pa simto,
Sētā nāk dekāns
Ar diplomu mīļo.

Atnāca, nosmējās
Zellijā klusi
Un aizskrēja tālāk
Uz Auziņa pusi.

Ne manīja Krabis,
Ne iespiedzās sargs,
Bet, kur bijis, kur ne
Gaiši ieradās LB

Autors vēlējās palikt anonīms.
Fizmatjoki.
1. Fizmati sastādīja uzdevumu, kura izrēķināšana prasīja Čakam Norisam veselas 2 sekundes.
2. Čaks Noriss zina Ļeva koeficientam 1301498248912 zīmes aiz komata no galvas, bet Ļevs zina 3216541651321651.
3. Fizmati nebaidās no gaismas, viņi to spēj sadalīt.
4. Ja fizmats nezina, kad ir Fizmatdienas, tad tas nav fizmats. Tas ir mehs.
5. Viena laivu brauciena laikā fizmati izdzer tik litrus, cik Čaks Noriss nogalina cilvēkus vienā filmā.
6. Fizmati var iztikt bez makgaiverenes un saspraudēm, lai uztaisītu sprādzienu, viņiem tam ir gudgesa metode un džonsona konstante.
7. Fizmati ir vislabākā izvēle, ja nākotnē vēlas kļūt par valsts vadītāju.
8. Tikai īsteni fizmati izdzīvo iesvētības trīsreiz- Baldonē, iesvētībās un Laivu braucienā.
9. Apelsīns ir oranžs tāpēc, ka fizmati tā gribēja.
10. Tautas partija pa kluso vēlas būt kā fizmati.
11. Čaks Noriss izdomāja izkļūt no visuma, tikai fizmatiem izdevās viņu apturēt.
12. Čaks Noriss, ieraugot bariņu fizmatu, iet tiem ar līkumu, jo to oranžās krāsas koncentrācija kož viņam acīs.
13. Tikai fizmati futbola spēles laikā pirms sišanas paspēj izskaitļot visus nepieciešanos parametrus, lai trāpītu mērķī.
14. Fizmatiem nākotnē būs sava modes līnija.
15. Čaks Noriss mēģināja kustēties ātrāk par gaismu, fizmati viņu noķēra, sasaldējot pie T->0K
16. Fizmati ķīmijas lekcijā pierādīja, ka Čaks Noriss nešķīst nevienā šķīdinātājā.
17. Fizmati nevar noslīkt alkoholā, viņi to izdzer.
18. Ja Čakam Norisam būtu jāliek sesija, sesija aizbēgtu, jo sesija Čaku nenoliks.
19. Čaks māk no akmens izspiest alu, fizmati māk to likt lietā.
20. Ja nebūtu fizmatu, Čaks Noriss nezinātu, cik cilvēku viņš ir nogalinājis vidēji vienas filmas laikā.

Izraksti no klades. Galvenokārt pasniedzēju izteicieni.
v=sqrt(RT/μ) - kādā garākā ziemas vakarā varat pie šī meditēt (A.Fedotovs)
Ko jums atgādina kvadrātsaknes izskats? (A.Fedotovs)
Šajā brīdī ir šīs lekcijas svarīgākais mirklis. (A. Fedotovs)lieki piebilst, tad nekas īpašs nenotika.
Lietderības koeficients ir wou wou wou (A. Fedotovs)
Joka pēc nointegrējam šo pasākumu(A. Fedotovs par piemēru)
Negribi nointegrēt savu joku grāmatu?(Jānis Vāvere, kursabiedrs garas mācību nakts laikā)
Attiecīgo parametru var attiecīgi aizstāt ar attiecīgo parametru. (A.Fedotovs)s
Ja nonāk uz polinomu attiecību, tad tas ir gandrīz kā mājās atgriezties.(Dz.Damberga)
Mēģinām noteikt, kā mēs varētu noteikt.(Dz.Damberga)
Δ ir svēta lieta. (O.Judrups)
No galvas nav jāmācās, vienkārši jāzin. (O.Judrups)
Meitene pie tāfeles!(Virgai)Mēs gribam papriecāties! (O.Judrups)
Es, starp citu, rakstu labāk, nekā vairums no jums.(atkalnevarējām salasīt kautko uz tāfeles) (O.Judrups)
Raksti ciparus normāli, tā, kā tev skolā mācīja, nevis tā, kā tu raksti. (O.Judrups)
Dudukiņ, Vāvere! Tevi par žurku jāsauc. (O.Judrups)
Atkārtošana ir vientuļā māte. (O.Judrups)
Mācības taču ir svētki, kāpēc jūs nepriecājaties?(agrs 5dienas rīts) (O.Judrups)

Autors - Laura Vēze.
Dziesma - melodija no "Viss nāk un aiziet tālumā".
Kaut kā šķiet, ka rudens klāt,
Jāsāk nauda Baldonei krāt.
Viss nāk un aiziet tālumā
Un sākas viss no gala
Mazliet bail, ka vairs nebūs tā
Vidusskolas laikā kā.
Nav gan vairs kā bijis,
Daudz prieka sirdī lijis.
 
Viss nāk un aiziet tālumā,
Viss nāk un aiziet tālumā.
Viss nāk un aiziet tālumā.
Un sākas viss no gala.
 
Kāds lepnums sirdi pārņemot,
Kad oranžo karogu paceļot.
Un Fizmatkreklu mugurā velkot,
Šķiet jāsaka pasaulei - baidies!
Un tad kad ieziet ielās šie
Studenti varenākie,
Visbeidzot skaļas dziesmas sāk
Skanēt pāri visam.
Man pāri prieks un laime slīd
Kā oranža klades lapa,
Kas atnāk studentus pavadīt
No septembra līdz Jāņiem.
Un tāpēc fizmatu ikdienā
Tik parādu un darbu,
Jo pasākumi foršākie
No iesvētībām līdz izlaidumam.
 
Viss nāk un aiziet tālumā,
tālumā
Viss nāk un aiziet tālumā,
- un sākas viss no gala.
Viss nāk un aiziet tālumā,
tālumā
Viss nāk un aiziet tālumā,
un sākas viss no gala.

Dziesma - melodija no "Tikai tā".
Tie ir mūsu integrāļi, mūsu atvasinājumi,
Kuros savu dienu krāsojam.
Tie ir mūsu sapņi, mūsu mēles,
Kuras mēs aiz zobiem neturam.
Jo tikai tā var atvasināt,
To visu, ko var integrēt
Šajā oranžajā kladē
Šajā kladē.
Tās ir mūsu robežas, mūsu kārtulas,
Kuras Košī peļķē noskalo.
Tās ir mūsu programmas, mūsu formulas,
Kuras Vēzim neizteic neko.
Nāc uzzīmē, kā tev iet šai pasaulē,
Kā tev veicas šai pasaulē,
Šajā pasaulē.

Piedz.
Tikai tā, tikai tā,
Mēs varam kopā  vēl būt,
Mīlēt visu, ko jūt
Mana sirds, tava sirds
Šai sapnī krāsainajā,
Kas jānosargā!

Dzīve aiziet sīka, pelēcīga,
Ja nav integrāļi tavās kabatās.
Meitenes iet garām un neatskatās,
Uz tiem pelēcīgiem neskatās.
O,o,o, ir jāintegrē!
O,o,o, ir jāatvasina!
Īstās robežas ir jāmeklē,
Dzīvē jāmeklē!

Autors - Paula Beļska.
Stāsts bez nosaukuma.
Kādu pēcpusdienu es integrēju. Jā, integrēju, integrēju un integrēju. Aizvien vairāk iegrimu tajā procesā – formulas, ko izteikt, ko apzīmēt, ko panest zem diferenciāļa... Es jau biju tik tuvu pašam Integrālim, un mirkli pirms viņš man pilnībā atklājās, es sajutu un pat uz mirkli pamiru no tā, cik Integrālis ir cēls. Es gribētu teikt, ka Integrālis ir pats matemātikas kalngals, pati virsotne, jo, lai labi integrētu, ir jāprot ļoti labi visa „iepriekšējā” matemātika – ir pašsaprotams labi pieprast gan trigonometriju, gan atvasināšanu, un, protams, polinomus, eksponentfunkciju un citas elementārās pamatfunkcijas. Intergāļos jāpieprot tas viss un jāmāk brīžiem sakombinēt visneiedomājamākajos veidos. Ispējams, ka tas arī padara pašu Integrāli tik cēlu – viņā ir viss, bet pats itkā nav saistīts ne ar ko (jo tiešām nekas nelīdzinās integrēšanai), Intergālis ir virs visiem parastajiem pārveidojumiem.
Loģiski, ka Integrāļa komplicētības dēļ  integrēt nav tik viegli, jābūt lielai pacietībai, daudz un dikti jātrenējas, un šajā brīdi cilvēkam, kas cenšas, bet, kam tā īsti nesanāk, varētu rasties dusmas uz Integrāli. Bet, redz, man liekas, ka uz Integrāli tā pa īstam nemaz nevar sadusmoties, jo viņš jau nav vainīgs – visu saražģītību rada tās dažādās funkcijas, kas ir zem viņa. Pats Integrālis jau ir tāds ļoti elegants, ne ar ko nesaistīts, atsevišķs un, rodas sajūta, ka arī kluss. (Integrālis noteikti nav eleganta dāma, Integrālis ir vīrietis ar tumšiem, taisniem matiem.)
Kad es tik tālu iepazinu Integrāli, man pamazām nāca skaidrībā kāda būtiska atskārsme par cilvēkiem, kas integrē. Manuprāt, cilvēki, kas integrē (nu es domāju, kas integrē drusku vairāk, nekā tikai pašu minimālo apjomu) – šie cilvēki... es pilnīgi itkā izjūtu, ka viņi noteikti ir ļoti labvēlīgi, tieši labvēlīgi, nevis laipni, jauki, draudzīgi (kas, protams, nav izslēgts) vai vēl kādā ziņā labi. Nevaru izskaidrot, kapēc tā, bet varbūt tas ir saistīts ar to, ka integrēt nav viegli. Cilvēks tiek tam pāri, „pielauž” to Integrāli (labāk būtu teikt, iepazīst un sāk saprasties ar Integrāli), un tad kaut kā... Bet drīzāk ir otrādi – lai varētu mīlēt Integrāli, ir jābūt pacietīgam un (!) jau sākumā labvēlīgam pret pašu Integrāli. Jo Integrālis neatklāsies reķinātājam, ja jutīs, ka pie viņa nāk kā uz karu.
Līdz ar to visi cilvēki, kas integrē, labi prot integrēt, tam gājuši cauri, noteikt ir, protams, gudri, centīgi un prātīgi, bet arī  lavēlīgi, labsirdīgi un pacietīgi, bet tātad arī izpalīdzīgi un saprotoši. Es zinu vienu cilvēku grupu, kam piemīt visas šīs īpašības

Nekautrējies arī Tu papildināt Fizmatu folkloru. Ja Tev iešaujas kas prātā, droši sūti uz info@fizmati.lv. Pārējie to novērtēs.