Pagājušas jau vairāk nekā divas nedēļas kopš Fizmatdienu noslēguma pasākuma „Laivu brauciena”. Atskaņas no visa svētkos piedzīvotā vēl šur tur atvīd, taču ir manāms, ka cilvēki ir iegājuši ierastajā mācību ritmā un ļoti aktīvi gatavojas sesijas laikam, kas nu nemaz vairs nav aiz kalniem. Taču tas neliedz atskatīties uz iepriekš piedzīvoto, redzēto un dzirdēto, tādēļ arī tagad neliels ieskats Fizmatdienu pirmajā pasākumā.

Šis gads ir ienesis daudz izmaiņu mūsu un mums apkārt esošo cilvēku un institūciju ikdienas dzīvē. Krīze un tās izraisītās sekas šobrīd sajūtam visvairāk. Ne pārāk senā atmiņā ir palikuši 13. janvāra notikumi, pēc kuriem dažādas iestādes sāka stingrāk raudzīties uz svinīgiem un citādi tendētiem tautas masu gājieniem. Vienu brīdi gandrīz radās sajūta, ka šo apstākļu iespaidā tradicionālais Fizmatdienu gājiens un Fizmatu sadziedāšanās netiks atļauti. Taču neskatoties uz bažām, arī šogad, lai gan stingri uzmanīts, gājiens un dziedāšana notika.

Fizmatdienu gājiens un Fizmatu sadziedāšanās norisinājās 23. aprīlī. Gluži kā pagājušo gadu, sadziedāšanās sākās plkst. 17:00 Centrālās stacijas laukumā. Atšķirībā no pagājušā gada, laika apstākļi nebija diez ko pateicīgi, jo pūta stiprs vējš un pirmā saskaršanās ar kārtības sargu uzmanību notika jau parādoties stacijas laukumā, kur dzelzceļa policija paziņoja, ka aizliegts rādīt jebkādus plakātus. Tas, protams, Fizmatiem netraucēja noturēt kārtīgu sadziedāšanās sākumu.

Kārtējo reizi dziedāšanu vadīja Fizikas un matemātikas fakultātes jauktā kora diriģents Edgars Vītols, pēc kura rokas mājieniem dziedāšana varēja sākties. Stacijas laukumā tika nodziedātas 3 dziesmas: „Bēdu manu lielu bēdu”, „Pasaki man vēlreiz” un „Rīga dimd”. Pēc tam dziesmotais gājiens varēja sākt kustēties uz tirdzniecības centra „Galerija Centrs” pusi. Ļoti korekti, pa divi un pa trīs blakus vienā kolonnā, Fizmatu dziedošais sastāvs slīdēja cauri pretimnācēju pārsteigtajiem skatieniem. Izejot no gājēju pazemes tuneļa varēja nedaudz uzelpot, jo nu varēja droši rādīt plakātus un neuztraukties par dzelzceļa policijas uzmanību.

„Galerija Centrs” repertuārā šoreiz bija tikai divas, bet diezgan pagaras dziesmas: pirmkursnieku un, protams, arī pārējo iemīļotā „Tik dēļ jums daiļās dāmas”, kā arī „Es nenācu šai vietā”. Pēc tam ceļš turpinājās uz Brīvības pieminekļa pusi. Diemžēl stingrā režīma dēļ pie pieminekļa atļāva nodziedāt tikai vienu dziesmu „Pūt, vējiņi”, bet ziedu nolikšana, protams, netika liegta. Tad jau dziesmotā gājiena ceļš vijās uz Latvijas Universitātes galvenās ēkas pusi, kur gājiena dalībniekus gaidīja vadības pārstāvji, lai teiktu svētku uzrunas.

Pie Latvijas Universitātes radās nelielas problēmas ar ceļa šķērsošanu, jo bija jātiek pāri diviem luksoforiem, kuru zaļās gaismas nedeg reizē un to spīdēšanas periods ir diezgan neliels. Taču draudzīgi saspiežoties un pa daļām šī problēma veiksmīgi tika pārvarēta.

Pēc vadības pārstāvju un Fizmatdienu galvenā organizatora Mārtiņa Sandara uzrunām, gājiens varēja sākties. Atkal, pārvarot divu luksoforu problēmu, gājiena dalībnieki, jau krietni iesiluši no dziedāšanas, devās uz Fizikas un matemātikas fakultātes pusi. Protams, tika skandināts: „Fizmati Latvijas oranžais zelts”, „Latvijai Fizmatus, Fizmatiem Latviju”, protams, tika dziedātas fizmatu dziesmas un skandēti saukļi, protams, Fizmatu sejās pavērās smaidi un prieks par savu piederību fakultātei.

Daži vērīgākie gājiena dalībnieki pamanīja, ka uz gājiena dziesmu lapas ir atrodams sauklis: „Leonīds mūsu favorīts”, taču pašu dekānu kaut kā neredz. Vai tiešām šis būtu kāds izņēmuma gads, kad dekāns nepievienotos gājienam? Saprotams, ka nē! Šogad mūsu dekāns bija izdomājis pārsteigt gājiena dalībniekus un pievienoties šim pasākumam ļoti savdabīgā veidā, proti, tad, kad gājiens jau tuvojās Akmens tiltam, gājiena dalībnieki ieraudzīja Daugavā peldošu laivu ar četriem oranžos kreklos un cepurītēs tērptiem airētājiem. Ka izrādās, viens no šiem airētājiem bija mūsu pašu dekāns, kas kopā ar vienu no Fizmatu pasniedzējiem un diviem Fizmatu absolventiem vadīja laivu līdzi gājienam. Saprotams, ka gājiena dalībnieki bija ļoti patīkami pārsteigti par šādu notikumu un ejot pāri tiltam māja dekānam un aktīvi sauca: „Leonīds mūsu favorīts”!

Kā katru gadu, pārejot pāri tiltam tika uzņemta kopbilde un tālāk jau ceļš ļoti strauji vijās uz fakultātes pusi. Pie uzvaras pieminekļa, gājienam par godu, tika apturēta satiksme, lai Fizmati vieglāk tiktu pāri ielai, tā bija negaidīta pretimnākšana no policijas puses, jo šogad gājiens tika stingri turēts likuma rāmjos un satiksmes apturēšana gājiena plānā neietilpa.

Un tā gandrīz nemanot fakultāte bija klāt. Policija varēja uzelpot, jo Fizmati nebija mēģinājuši taisīt nekādus grautiņus, un doties prom, vienīgi varbūt pukojoties par to, ka gājiens ilga par kādam 5 minūtēm ilgāk nekā bija paredzēts. Gājiena dalībnieki pie fakultātes apgāja vēl goda apli, noklausījās vēl šādas tādas uzrunas un nu jau varēja droši apgalvot, ka Fizmatdienas ir atklātas.

Runājot par nākotni jābilst, ka nākošgad gājiena formālā puse ir lielu pārmaiņu priekšā, jo šis bija pēdējais gads, kad to atļāva rīkot zem gājiena nosaukuma, nākošgad tas būs jāpiesaka kā publisks pasākums. Tas, protams, nemainīs gājiena norisi un būtību. Uz tikšanos nākošā gada Fizmatu gājienā!!