Oktobra otrās nedēļas nogalē, laikā no 10. līdz 12. oktobrim, norisinājās FMF SP Jauno biedru seminārs. Jaunajiem biedriem tika dota iespēja iepazīties ar SP darbu, klausīties lekcijas un pašiem meklēt un rast risinājumus problēmām.

Piektdien ap plkst. 15:00 Zeļļu ielā 8 sapulcējās jaunieši, entuziasma un patīkama satraukuma pilni doties uz FMF SP Jauno biedru semināru. Dodoties uz tādu pasākumu, mēs īsti nemaz nezinājām, ko sagaidīt. Daudzi ieradās arī tādēļ, lai vienkārši izklaidētos un labi pavadītu laiku, bet visus vienoja vēlme iepazīties ar SP darbu, redzēt, kā tas viss notiek un, iespējams, arī pašiem jau kaut ko paveikt.

Pirms došanās uz mums vēl nezināmo galapunktu bija jāveic šādi tādi uzdevumi tepat Rīgā. Tikām sadalīti trijās komandās, un kopā ar komandas biedriem vajadzēja izpildīt dažādus uzdevumus - censties pret tādām lietām kā kļavu lapas, atstarotāji u.c. iemainīt kaut ko vērtīgāku, jāvāc paraksti par to, lai ziemās atļautu sēdēt zemē, jāiepērkas Rīgas centrāltirgū un vēl citi jautri un atraktīvi pārbaudījumi, kas godam arī tika veikti.

Došanās ar vilcienu uz Cēsīm. Mūsu galamērķis bija nokļūt atpūtas bāzē "Pipariņi", kas atrodas netālu Cēsīm. Ļoti jauka vieta. No dzelzceļa stacijas bija jānoiet aptuveni desmit kilometri, bet iešanu jautrāku padarīja fakts, ka no gājējiem neviens tā īsti ceļu nezināja, pie tam ārā bija jau tumšs un nācās iet caur mežu. Renārs Ronka piebilst, ka vienīgais mīnuss, ko var iedomāties, bija ceļš no vilciena uz "Pipariņiem" un atpakaļ. Bet galā nokļūšana tomēr bija veiksmīga. Veiksmīga bija arī iekārtošanās jaunajā mājvietā.

Vakara gaitā notika iepazīšanās ar jaunajiem biedriem, dienas uzdevumu pārrunāšana, labāko apbalvošana, kam sekoja neoficiālā vakara daļa. Lielāko popularitāti no aktivitātēm ieguva bridža spēle. Neiztikt arī bez Katanas un citām spēlēm.

Nākamā diena bija notikumiem bagāta. Klausījāmies lekcijas, piedalījāmies atrakcijās, tika konstruēts "mūžīgais dzinējs", un vakarā stundas laikā paši uztaisījām pasākumu organizatoriem. "Man ļoti patika tas, ka vairākas lekcijas vadīja nevis veckursnieki, bet gan pieaicinātas personas, kas bija visnotaļ interesanti - paklausīties, kā līdzīgas lietas stāsta veckursnieki un cilvēki no malas", par lekcijām saka Jānis Andersons no datoriķiem. Visiem jautri, visi apmierināti.

Arī pēdējā dienā Jauno biedru seminārā neiztika bez lekcijas un aktīvas mūsu pašu darbošanās. Šoreiz bija jārunā par kādu "sāpi" un jāmēģina atrast tās risinājums. Pēc lekcijas bija jādodas ātrā tempā uz vilcienu, ja gribējām laicīgi nokļūt mājās. Vilcienam jau pienākot stacijā, tapa pasākumu noslēdzoša dalībnieku kopbilde.

Viss pasākums bija ļoti interesants un izglītojošs. Ikviens šajā seminārā ieguva ko vērtīgu, un daudziem tas lika aizdomāties par to, kas ir SP, kādi ir tās mērķi, uzdevumi. Un tie noteikti nav tikai tusiņi. Tas ir kaut kas daudz vairāk. Pie tam cilvēki, kas darbojas SP, dara to, kas viņiem tuvs sirdij, kas, protams, atspoguļojas padarītajā un gandarījuma sajūtā. "Tagad ir tāda sajūta, ka SP ir viena liela ģimene, kas rūpējas par saviem biedriem, studentiem, fizmatiem, LU un Latviju", tā par SP domā Kristaps no fiziķiem.

Tagad jaunie biedri ir motivēti domāt, ieklausīties un darboties SP. Paldies pasākuma organizatoriem par iespēju piedalīties seminārā, iegūt daudz noderīgas informācijas, jautri pavadīt laiku un iepazīt kolosālus cilvēkus.