Ceturtdien,
1.Diena
Paredzēts, ka Somu studenti ierodas 19.30 savā apmešanās vietā - Elizabetes jauniešu hostelī, taču dzīvē gadās visādi un diemžēl autobuss aizkavējās par stundu. Taču mums veiksmīgi izdodas viņus sagaidīt. Ļaujam viņiem iekārtoties savā hostelī un aicinām viņus sev līdzi. Daļa izturīgāko iebraucēja sekoja mums, bet pārējie palika, lai uzkrātu spēkus nākošās dienas izklaidēm. Savus sekotājus mēs izvedam caur Vecrīgu, parādam arī LU galveno ēku, parādam arī Brīvības pieminekli, pie kura diemžēl nestāvēja godasardze, un tāpēc Somu studentu fotoaparātos nonāca kadri ar "pliku" pieminekli. Tālākais ceļš mūs veda un klubu Casablanca, kurā arī, nedaudz pasēdējuši un parunājuši, atstājām somus savā nodabā.
2.diena
Nākošā somu izklaides apraksta daļa tiek citēta no Oskara Zīles (Oasis) atstāsta, jo pats nevarēju būt tur klāt.
Viss sakās ar to, ka es pamodos pārāk vēlu, un pēdējā brīdī paspēju uz somu hosteli. Tur no LU pārstāvjiem bijām pieci - es un mans palīgs Ansis, otru somu grupu pavadīja Linda, Līga un Ēriks. Mēs ar somu fiziķiem un matemātiķiem devāmies uz Zeļļu ielu 8, uz fizikas lāzerlaboratoriju, savukārt, Linda ar Līgu, kuras pavadīja arī Ēriks, veda somu ķīmijas studentus uz Teiku, skatīties savas nozares laboratorijas. Kamēr mēs gājām uz tramvaja pieturu, mēs jautri parunājāmies ar Somu vadītāju Markusu. Pārrunājām Latvijas Universitātes un Rīgas, kā pilsētas, lietas, bet vispār runas raisījās pārsvarā par studentu tēmu. Līdz nokļuvām zeļļu ielas laboratorijā, somiem radīja izbrīna tas, ka mums ir ģērbtuves, jo viņiem tādas neesot... :) Laboratorijā mums pastāstīja par lāzeriem, to dzesēšanām un mums arī par prieku laboranti ieslēdza kādu lāzerierīci. Tā arī viņi mums parādīja parasto, sarkanās gaismas lāzeru, un vienu interesantāku - argona lāzeru, kuram pirms lāzera ieslēgšanas tikai ieslēgta dzesēšanas sistēma. Pēc laboratorijas es nomainīju savus kolēģus (Ansi pret Margaritu un Jāni). Un nu mēs devāmies uz Ķengaragu, tur pieklājīgā ēkā mitinās "Fizikas cietvielu institūts", kur mēs apmeklējām, hologrāfijas laboratoriju, lāzerlaboratoriju, un divas cietvielu laboratorijas. Vienā no laboratorijām bija tiešām lielisks vīrs, kurš gana gudri un asprātīgi stāstīja savu vēstījumu mums. Pastāstīja par vidusmēra fiziķa ikdienu, kā arī par rentgena starojumiem. Visbeidzot sekoja lielisks nobeigums šai laboratoriju padarīšanai. Apmēram 15.00 somi vēlējās gardi paēst. Tad nu mēs vedām savus ārzemju draugus uz Lido atpūtas kompleksu, kur arī veiksmīgi satikām otru grupu. Visi kopā jautri pasēdējām. Kad bijām atguvuši spēkus devāmies prom. Nokļuvuši centrā, devām norādes somiem, kā tikt atpakaļ uz viņu mītni. Un paši arī uz kādu laiciņu izklīdām, gaidot vakara pasākumu.
Tālākos otrās dienas pasākumus mēģināšu atstāstīt pats saviem spēkiem, jo pats tajos piedalījos un vadīju daļu ārzemju studentu vakara izklaidēs.
Pēc nelielas atpūtas, vakarā somi tika atkal pulcināti sava hosteļa priekšā un vesti uz LU centrālo ēku Raiņa bulvārī 19. sagājuši visi vestibilā un nedaudz uzgaidījuši, kamēr tiek veikti priekšdarbi, kāpām pašā ēkas virsotnē un astronomijas torni. Noklausījāmies garu un visnotaļ interesantu lekciju par zvaigznēm (ja nemaldos katram LU studentam ir iespēja to noklausīties), kā arī aplūkojām tās. Kas nu pētīja zvaigznes, kas meklēja citplanētiešus, bet iespēju ielūkoties lielajā teleskopā izmantojām visi. Arī Rīgu aplūkot tumsā no LU jumta mums ļāva. Garantēju, ka tā tiešām naktī ir skaista.
Beiguši astronomiskās izklaides sadalījām somus grupās, iedevām katrai grupai dažus vadītājus no pašu vidus un sūtījām viņus plašajā Vecrīgā kvesta uzdevumus pildīt. Es kopā ar Oskaru (Oasis), Margaritu (Margo) un Jāni vadījām vienu no nelielajām somu grupām. Somu izvēlētais līderis izrādījās ļoti labs orientierists un mēs ātri vien sasniedzām pirmo kontrolpunktu - Doma laukumu. Sameklējuši īstos cilvēkus, saņēmām pirmo uzdevumu - jānodzied somu nacionālā dziesma. Diezgan pasīvi, bet tomēr somu studenti ar to tika veiksmīgi galā un varējām doties tālāk. Lielā ātrumā, ar pārgalvīgu skrējienu pāri ielai, atradām arī Lielo Kristapu, kur saņēmām otro uzdevumu - vienam otru bija jānēsā uz muguras, ne gluži pāri Daugavai, bet gar krastu gan. Par cik bijām tik veikli, ka noķērām pirmo grupu, tad pēc somu iniciatīvas devāmies meklēt kaut ko iedzeramu. Protams, somi un arī mēs izvēlējāmies nedaudz alu, apsēdāmies un lēnām, draudzīgām sarunām ritot, to izdzērām. Nu bija laiks trešajam uzdevumam. Šoreiz somiem nācās demonstrēt deju. Ņemot vērā, ka grupā bija tikai divas meitenes, tad šī deja izskatījās gaužām dīvaina, bet, tajā pašā laikā, uzjautrinoša. Nākošajā kontrolpunktā - Bastejkalnā - norisinājās pēdējais uzdevums, manuprāt, visinteresantākais. Somi sadalījušies grupiņās pa četri mēģināja šķērsot Bastejkalna virsotni izmantojot tikai trīs no 8 pieejamām kājām. Tas tika veiksmīgi izdarīts.
Ar to arī beidzās mūsu rīkotais kvests. Sapulcējāmies visi un devāmies uz līvu laukumu, kur arī nedaudz pasēdējuši beidzām otrās dienas priekus.
3.diena
Par cik neizmatoju lielisko iespēju apmeklēt Bauskas alusdarītavu, tad arī šī izklaide tiks aprakstīta ar citu palīdzību. Šoreiz izmantošu Līgas Līpānes palīdzību.
Somu un latviešu brauciens uz Bausku. (48 somi + 4 latvieši - Vita, Jānis, Ēriks un es.) Satikšanās no rīta - 8.30 pie somu hosteļa, bet somi kavējās, jo jau no paša rīta daži baudīja alkoholiskos dzērienus. Izbraucām 09.00. Jānim bija ceļu karte, tādēļ ceļš uz Bausku tika veiksmīgi atrasts. Pēc apmēram 1,5 stundu brauciena bijām galā un devāmies apskatīt kā top alus Bauskas alusdarītavā. Ekskursijai pa alusdarītavu bija divas gides, bet nebija tulka, tādēļ tulkošanu uzņēmās Vita (Sushī). Ekskursija bija samērā īsa, bet interesanta, vienīgi gides stāstījums bija ļoti tehnisks un bija nelielas problēmas to pārtulkot. Ekskursijas noslēgumā varēja testēt "Bauskas alus" produkciju - alu un bezalkoholiskos dzērienus. Tad devāmies pusdienot. Pirmajā kafejnīcā mūs neuzņēma, jo bijām par daudz, tādēļ devāmies uz iestādījumu ar nosaukumu "Tornis". Pēc pusdienām bija kāda stunda brīva laika, kuru somi izmantoja dažādu dzērienu iepirkšanai. Pēc veikala apmeklēšanas, kāds soms pienāca pie mums un uzdeva kādu mulsinošu jautājumu: "Here is so cheap bear, so why are'nt you always drank?" Uz šādu jautājumu mēs - apmulsušie - pat nespējam atbildēt. Tad bija laiks doties uz Bauskas pilsdrupām. Tur pavadījām aptuveni stundu laika un tad devāmies atpakaļ uz Rīgu. Mēs - latvieši - atpakaļceļā bijām samērā miegaini, taču to noteikti nevarēja teikt par somiem, jo visu ceļu līdz Rīgai viņi bija ļoti jautri - smējās un sarunājās diezgan skaļi. Galu galā visi veiksmīgi atgriezāmies Rīgā un atvadījāmies līdz vakaram.
Vakara daļā es atkal pats biju klāt, tāpēc izmatošu savas atmiņas. Vispirms jau man pēdējā brīdī paziņoja, ka nav kas brauc pretī somiem. Uzņēmos šo atbildību kopā ar Didzi Volkovu un Līgu Līpāni. Pie somiem ieradāmies nedaudz pēc paredzētā laika - ap 20.15. Taču arī viņi, iepriekšējā ceļa nogurdināti, nesteidzās, tāpēc neko nebijām zaudējuši. Devāmies visi tramvaja virzienā, pie kura mūs pameta Līga, lai dotos mājās. Veiksmīgi pārpildījuši tramvaju sasniedzām arī Zeļļu ielu, kurā bija paredzēta diskotēka. Nu visā visumā es noskaidroju, ka somi ir ļoti pasīvi dejotāji, bet viņiem pie sirds gāja mūsu rotaļa - kura komanda izdzers ātrāk 3 alus dzerot no 50 gramīgas glāzītes. Un necik ilgi nepagāja, kad mūsu ārzemju draugi pameta mūs vienus. Palika tikai četri somu studenti, kas pieteicās palīdzēt sakārtot zāli. Šī zāles kārtošana gan izvērtās par pasākuma jautrāko daļu, jo tā pārvērtās par "Zāles kārtošanas" deju. Un nu mums bija vienreizējā iespēja redzēt kā somi mežonīgi dejo. Kad zāle jau bija sakārtota, deja vēl turpinājās labu laiku un bija patiešām jautri. Bet kad bijām jau paguruši nolēmām doties prom. Tramvaji naktīs nekursē bieži un tikko sasnieguši sliedes mēs konstatējām, ka tramvajs jau ir sācis braukt un uzņēmis ātrumu. Mūs izglāba tikai Raivja Bēta ašā ideja - stopēt tramvaju, kas tika patiešām veiksmīgi īstenota :) Sasnieguši Rīgas centru, devāmies uz "Pelmeņiem" un kopīgi paēdām. Vakaru noslēdzām kādā Franču krodziņā, kur viens somu pārstāvis visiem izmaksāja pa vienam kausam alus. Pavadījām somus līdz viņu naktsmītnei, pa ceļam nodemonstrējot fizmatu kūleņu mešanas mākslu. Kojās atgriezos ap 06.30 un ātri vien, ielīdis gultā, aizmigu.
5.diena
Svētdien somiem ļāvām atpūsties no mūsu sabiedrības, bet jau pirmdien sūtījām viņus apskatīt Banku muzeju. Arī šajā pasākumā nepiedalījos, tāpēc atkal izmantošu Oskara Zīles (Oasis) atstāstījumu.
9:30 Jānis un Ēriks savāca Somus pie viņu hosteļa (Elizabetes 101), tad devās uz Latvijas Banku, ieejot bankā katram bija jāpiereģistrējas un ar dokumentu jāapliecina, ka esi tas par ko uzdodies, katram tika izsniegta tāda identifikācijas karte, kura bija jāpiesprauž pie apģērba redzamā vietā un pēc tam to vajadzēja atdot. Nedaudz pārsteidza drošības sistēmas, kas līdzinājās Holivudas grāvēju štatu lielajās bankās, katru soli uzmana apsardze, taču šī uzmanīšana notika ļoti neuzkrītoši, ka neradās nekādas neērtības. Kad visi bijām piereģistrējušies, gids mūs uzveda uz otro stāvu - muzeju. Muzeja nosaukums: "Money world" izraisīja tautā nelielu smīnu, taču arī vairoja interesi. Muzejs bija ļoti moderni aprīkots (skārienekrāni, plazmas TV, interaktīvās spēles, mini filmiņas). Nebija iespaids tāds kā parastā muzejā kur vienmēr tantiņas gados pieskata lai nekam neliek rokas klāt, šeit tas bija atļauts, pat tas bija obligāti. Somi arī izskaitās visai apmierināti un sev atvēlēto laiku lieti izmantoja, muzejā bijām aptuveni kādas divas stundas. Pēc muzeja pavadījām somus līdz autobusam draudzīgi atvadījāmies - sarokojāmies un viņi devās prom. Secinājumi - tad kad tā reāli somi un arī mēs paši sākām atvērties sarunām un atradām kopīgas intereses šiem bija jābrauc prom. Gala rezultātā pasākumu sērija ar somiem bija gana interesants un patīkams. Esmu pārliecināts, ka visi tajā iesaistītie cilvēki vēlētos atkārtoti piedalīties līdzīgā pasākumā.
Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0