Šajā piektdienā, ap pulksten trijiem, mēs sapulcējāmies Zeļļu pagalmā, lai uzsāktu nelielas iesildīšanās spēles. Šeit jau sākās iepazīšanās ar saviem turpmākajiem kursabiedriem, jo varēja uzzināt, kurš no biedriem ātri spēj izdzert alu (daži – pārāk ātri), kurš matemātikas eksāmenā ieguva virs 90% (padoms – ar šiem cilvēkiem draudzējies, noderēs), kurš māk nodziedāt kādu Džastina Bībera dziesmu (izrādās tikai viens (ne viena)). Pēc neilgas spēlēšanās, kuras laikā sanāca gan izģērbties, gan mētāties ar olām, piebrauca tik ļoti gaidītie autobusi un mēs varējām visu sakraut tajos un sēsties iekšā.
Nākamais svarīgais Baldones posms ir tieši autobusā. Te tu vari iepazīties ar visiem tev apkārt sēdošajiem, uzzināt, ko katrs studē, noskaidrot, kādus instrumentus katrs ir paņēmis (jo braucam taču uz atpūtas un darba nometni). Atkāpjoties no temata – ieteiktu par instrumentu ņemt kaut ko vajadzīgu, kaut arī liekas, ka ņemt lāpstu būs par smagu, tas tomēr ir labāk kā rakt zemi ar īlenu. Bez iepazīšanās autobusā var arī izvingrināt savu balsi, dziedot fizmatu dziesmas un saucot saukļus, kas pēcāk būs ļoti noderīgi “Aristotelī” un satiekot uz ielas ģeogrāfus.
Pirmā diena Baldonē pagāja maigi – iepazināmies ar pasniedzējiem, dažiem veckursniekiem un tikām sadalīti mazākās komandās, kuras nākamo dienu laikā kļuva par Tavu ģimeni. Katrai komandai bija jāsagatavo vakara priekšnesums par kādu filmu, izmantojot tai iedalīto dzīves atziņu. Vakarā skatījāmies priekšnesumus – veckursnieku sagatavoto par sesiju norisi un citu komandu gatavotos. Šeit varēja redzēt gan homofobus robotus, kas uzbrūk Avatara tēliem, gan nedaudz divdomīgu dziras strūklaku, gan daudz ko citu.
Šajā vietā jāpiemin, ka pirmajā vakarā spēlējot volejbolu man saplīsa vienīgās bikses, un pārējo stāstu es pieredzēju īsos šortos.
Otrajā rītā laikam bija agra modināšana un rīta rosme, bet es šo nakti negulēju un neko tādu neredzēju. Tad sākās darbs. Tā kā es nolēmu būt prātīgs un kā instrumentu izvēlēties mutes harmonikas, tad mani pielika pie slīpēšanas, krāsošanas un zāģēšanas darba, kuram nevajadzēja nekādus darbarīkus. Diena darbā pagāja strauji, un nemanot pienāca pēcpusdiena, kad sākās sporta spēles starp saimēm. Mēs sapratām, ka ļoti labi spēlējam volejbolu ar rokām, bet ne tik labi – ar dvieļiem, savukārt labākais veids, kā uzvarēt futbolā, ir piekukuļot vismaz 50% tiesnešu.
Tad pienāca laiks nakts trasei.
Mēs, kā mazākā komanda, (dienu sākām 7, nu vairs palikuši bijām tik 5) savācāmies kopā un trasi uzsākām visātrāk. Lielākoties trase pagāja veiksmīgi, lai gan sākumā mēs nedaudz apmaldījāmies, līdz fotogrāfs mums pateica: “Čaļi, jūs jau sen esat izgājuši no kartes”, bet, kad atkal atradām ceļu, sapratām, ka būt mazākajai komandai lielākoties ir izdevīgi, un visu trasi pabeidzām kādu stundu pirms citām komandām (ierēķinot dažādos starta laikus).
Trases specifikas lai paliek noslēpumā, bet atgriežoties mūs sagaidīja siltas drēbes, uzslavas un ugunskurs. Arī šī nakts tika pavadīta neguļot, jo pēc purva, tas ir, trases pēdējā posma gulēt nemaz negribējās.
Nākamajā rītā paēdām pēdējās brokastis Baldonē, un pēc ašas volejbola spēles, kurā veckursnieki parādīja savu gadiem krāto meistarību, mēs devāmies rāpties kalnā – uz komandu apbalvošanu. Organizētāji bija sarūpējuši gardas balvas visām komandām, individuālo spēļu uzvarētājiem un, protams, lielo balvu (izteiktu alū) uzvarētāju komandai. Pēc tā mēs ripojām atpakaļ, lai sakrāmētu mantas autobusā un atvadītos no Baldones ar cerību tur vēl atgriezties.
Tā, lūk, šo trīs īso dienu bilance bija vienas saplēstas bikses, divas izmirkušas kedas, daudz jaunu draugu un paziņu, lielisks noskaņojums vēl kādam laikam, un visam pa virsu 68 negulētas stundas. Es ieteiktu katram jaunajam fizmatam piedzīvot Baldoni, jo cilvēki, ko tur iepazīsi, un kontakti, ko iegūsi, noderēs visā turpmākajā studiju laikā un arī turpmāk dzīvē. Pēc tās Tu sajūties kā īstens Latvijas oranžais zelts!
Lielumlielo PALDIES par balvām sakām SIA Forans par "OneTouch" un maksimālu drošību 3 dienu garumā, "Piebalgas Alus" un "Ādažu čipsi" par iztikas minimuma nodrošināšanu, kad visi ēšanas un dzeršanas resursi jau izsmelti un "Red Bull" par dalībnieku celšanu spārnos, kas piekrita izaicinājumam laisties brīvā kritienā no 20 metru augstuma. Paldies arī folkklubam "Ala" un kafejnīcai "Ezītis miglā" par balvu nodrošināšanu Baldones labākajām komandām. Kā arī paldies mūsu sadarbības partneriem "Latvijas Valsts Meži" un "Latvijas finieris".
Balsis: 15, vidējais vērtējums: 5