Tomijs ir seksīgākais zilonis pludmalē un labākais sērfotājs. Visi no sērfotāju ciemata viņu pazīst un apskauž viņa iespaidīgās sērfošanas prasmes, bet par spīti tam, viņa sirdsāķītis Justīne turpina viņam atteikt, sakot, ka viņas dzīvē ir nepieciešams īsts vīrietis, kurš radīs drošības sajūtu par nākotni, bet Tomija attieksme pret dzīvi ir pārāk nenopietna.

Kādu dienu pilsētā ierodas Henrijs - pašpārliecināts un spēcīgs jenotsuns, kurš ir diezgan neciešams. Viņš slikti izturas pret Tomija draugiem un izaicina Tomiju uz sērfošanas sacensībām, lai atņemtu Tomijam vietējā supervēsā čaļa titulu, bet Tomijs ir patiess un draudzīgs zilonis - arī tad, ja ir darīšana ar uzbudinātiem jenotsuņiem - un atbild: "Klau, Henrij, mēs šeit sērfotāju ciemā visi esam draugi. Kāpēc gan tev jābūt tādam skābam gurķim. Es labprāt kopā ar tevi šķeltu viļņus, bet tāpēc jau nevajag tās uztaisīt par sacensībām." Henrijs šo dzirdot lepni atcērt: "Ha, es jau zināju ka tev būs bail!"

Tā arī šī saruna būtu beigusies, ja vien Tomijs sev pār plecu nedzirdētu Justīnes nopūtu: "Tipisks Tomija gājiens - nekad nepastāv par saviem uzskatiem vai draugiem." Tajā brīdī Tomijs uzlika priekškāju uz Henrija pleca un pagrieza viņu pret sevi teikdams: "Es, tu, šodien sešos, šeit!" Pēc šī teikuma Henrijs tikai pasmīkņāja, pamāja ar galvu un aizgāja.

Pulksten sešos abi jau ir pludmalē un, tā kā Henrijs bija tas, kurš meta izaicinājumu, tad viņš būs pirmais, kurš sērfo. Henrijam patrāpās labs vilnis un viņš izpilda sēriju ar trikiem, no kuriem pēdējais bija nostāšanās uz rokām un lēciena veikšana apgriežoties par 360 grādiem un piezemējoties uz kājām. Visnotaļ lielisks sniegums, kuru Tomijs, cenšoties pārspēt, izpilda dubulto apgriezienu ar bekflipu, bet piezemējoties saprot, ka viņa sērfošanas dēlis ir sabotēts, tāpēc viņš iekrīt ūdenī un pazūd viļņos.

Viņš tiek izskalots krastā kādā noslēpumainā indiāņu ciematā. Pirmā lieta ko viņš ierauga pamostoties ir divi pavecāki indiāņu vīri un kāda brīnumaini skaista jauna dāma. Viņi vēl nav aptvēruši ka viņš ir pie samaņas un runā savā starpā.
- "Vai tavs pareģojums ir piepildījies, šamani Karstās Smiltis? Vai šis ir glābiņš, kuru jūra mums izskaloja?"
- "To mēs vēl redzēsim, bet pagaidām atstāsim viņu šeit un ļausim atpūsties."
- "Labi, nāc meitiņ." noteica virsaitis.
- "Varbūt labāk būs, ja Bēgošā Jūra paliks šeit un pieskatīs mūsu viesi?" iejaucās šamanis.
- "Jā, tā būs labāk." virsaitis atbildēja.

Pēc šīs sarunas Tomijs atkal iemieg un pamostas tikai pēc ilgāka laika. Drīz vien viņš noskaidro, ka par viņu ir rūpējies virsaiša meita Bēgošā Jūra, un tas glābiņš, par kuru virsaitis iepriekš runāja, ir ļoti nopietns. Līdz galam atkopies, viņš iziet parunāt ar vietējiem indiāņiem. Tie viņam izstāsta par kādu senu artefaktu, kas ir noslēpumaini pazudis pirms pāris dienām, un bez šī artefakta pasaulei draud lielas briesmas.

Vēlāk viņš no šamaņa uzzina, ka indiāņu ciems jau vairākus gadsimtus ir sargājis maģisko kristāla cirvi un savukārt artefakts viņus ir pasargājis no tā, ka viņu ciems tiek atklāts, un ļaunie būtu spējīgi ieņemt pasauli. Tagad, kad kristāla cirvis ir pazudis tas ir tikai laika jautājums pirms tumsas spēki pārņem pasauli, bet šamanim nav ideju par to, kā Tomijs varētu palīdzēt, tāpēc viņam ļauj darīt ko viņš grib. Atlikušo dienu Tomijs pavada runājot ar Bēgošo Jūru par to, kā viņš šeit ir nonācis un viņi abi kļuva par labiem draugiem.

Tajā pašā vakarā viņi kopā pastaigājoties pamana kādu slapstāmies prom no ciema salas iekšienē. Tomijs paziņo, ka viņš dosies pakaļ noslēpumainajam tēlam, bet šamaņa meitai vajadzētu doties atpakaļ uz ciemu, jo Tomijs nespētu pārdzīvot, ja ar viņu notiktu kaut kas slikts. Tā nu Tomijs seko aizdomīgajam tēlam līdz visbeidzot tas nozūd krūmos aiz kuriem paveras ieeja alā. Pēc pusstundas ilgas maldīšanās pa tumšu gaiteni skatam paveras liela sena zāle.

Rūpīgāk aplūkojot sienas, Tomijs atklāj, ka ļaundari, kas mēģina pārņemt pasauli, patiesībā ir citplanētieši, kuri ar burvestības palīdzību tika ieslodzīti zemūdens kupolā pirms vairākiem tūkstošiem gadu, un vienīgais veids, kā viņiem piekļūt, ir izpildot trīskāršo pirueti pilnmēness dienā saulrieta laikā tajā salas krastā, no kurienes ir redzama gan saule, gan mēness vienlaicīgi.

Tomiju negaidīti pārsteidz ļauni smiekli. Pagriežoties viņš ierauga indiāņu šamaņa mācekli Slapstīgo Kurmi, kuru pavada grupa ar robotiskiem pirātiem un viņi ir aizsprostojuši vienīgo izeju no senā tempļa. "Hahaha, un tu domāji, ka varēsi mani apturēt, nožēlojamais ārzemniek?" viņš teica nicinošā balsī "tagad tu samaksāsi par savu pārdrošību ar savu dzīvību!"

Tomijs pat nepaspēja atjēgties, kad asinskārie pirāti jau metās viņam virsū, bet pēkšņi Tomija galvā nozibsnīja atmiņa par to, ko viņam kādreiz bija teicis bēdīgi slavenais sērfotāju ciema skrandainis, kamēr, mūkot no policijas, viņš bija paslēpies aiz Tomija dēļa: "Ja tu esi viens un viņi ir daudzi, tad uztaisi uzmanības novēršanas manevru un skrien viņiem tieši cauri. Viņi būs tik apjukuši, ka nesapratīs kas notiek."

Tā arī Tomijs saprata, ka viņam vajag noraut pie sienas piestiprināto paklāju tā, lai tas pārkristu pāri visiem uzbrucējiem. Ar veiklu snuķa kustību Tomijs norāva sienas stiprinājumu un uzmeta putekļaino paklāju uz robotu galvām, tad ieskrējās un atsperdamies pret paklupušu pretinieku pārleca pāri uzbrucēju baram.

Priekšā vēl gaidīja šamaņa māceklis. Ieraudzījis to, cik veikli Tomijs tika galā ar pirātu baru, viņš bailīgi pagāja nost no izejas, tomēr tad, kad Tomijs skrēja viņam garām viņš ātri palēca atpakaļ un ar kristāla cirvi no sāniem iecirta Tomijam galvā. Tomijs saļima un nokrita uz zemes. Roboti, gardi smejoties, ielenca Tomiju un skaitļoja kā viņu pēc iespējas pirātiskāk un asiņaināk piebeigt.

Piepeši no gaisa virsū Tomijam uzkrita virves gals un pēc mirkļa pa to nolaidās Bēgošā Jūra, skaļi uzsvilpa savam zirgam, un nepagāja ne sekunde, kad viņi abi jau tika vilkti augšup drošībā uz vulkāna malas. Tomēr pirms viņi paspēja tikt līdz galam, kāds no pirātiem izvilka savu pistoli un ar robota precizitāti iešāva šamaņa meitas galvā. Viņi nokrita atpakaļ uz zemes un Slapstīgais Kurmis pavēlēja pirātiem nogalināt viņus abus.