FMOFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Vai izbaudi vasaras priekus?
Kādu vasaru? Kādus priekus? Ir tač sesija!
Nekas mani neapturēs no pilnīgas dzīves baudīšanas
Esmu apņēmies izdarīt visu - gan mācīties, gan atpūsties... tik kas ir miegs?
Kas tas tāds? Nekad dzīvē neesmu pametis mājas

Rezultāti

Foto

2005. gada 19. decembrī 21:01 

Programmētāju diena (3)

Lēdija Lavleisa un sers Bebidžs

Aizritējusi kārtējā Programmētāju diena, un gribu piedāvāt mazu pārskatu par to, kas tajā notika. Bez profesoru lekcijām bija arī prēmiju laureātu uzstāšanās. Laura parādīja persiešu kaligrāfijas piemērus, bet Māris veica eksperimentu ar ziloni, lai parādītu, ka arī redzamajā pasaulē var būt tā, kā ar daļiņu spiniem. Zilonim bija lente galā, un ar ziloņa pārbīdīšanu plaknē, tika panākts, ka lente ir savirpināta. Lai iegūtu to pašu ziloni (ar nesavītu lentīti), viņš bija jāapgriež divas pilnas reizes.

Lēdijas Adas Lavleisas prēmijas saņēma:

  • Alīna Dubrovska par pētījumiem algoritmu sarežģītībā;
  • Laura Mančinska par pētījumiem automātu teorijā un līdzdalību ACM programmēšanas sacensībās;
  • Inese Bērziņa par darbību Neklātienes matemātikas skolā (NMS) un matemātikas olimpiādē Baltijas Ceļš.
Laura uzstājoties teica, ka studentiem (jo īpaši studentēm) nav jābaidās iet un piedalīties olimpiādēs. Visas prēmijas laureātes ļoti pateicās gan saviem darba vadītājiem (prof. R.M.Freivaldam un prof. A.Andžānam), gan arī daudziem citiem.

Čārlza Bebidža prēmijas saņēma:

  • Aleksandrs Belovs par pētījumiem algoritmu sarežģītībā un galīgo automātu pielietošanā bezgalīgiem vārdiem;
  • Māris Ozols par pētījumiem automātu teorijā un dalību programmēšanas sacensībās, un pētījumiem magnetohidrodinamikā.
Aleksandrs bija darbojies kopā ar Alīnu un pateicās gan prof. M.R.Freivaldam, gan prof. A.Andžānam par ieinteresēšanu matemātikā. Māris bija strādājis kopā ar Lauru, ļoti interesanti pastāstīja par planētu, uz kuras aug melnas un baltas puķītes, un temperatūras svārstībām uz planētas puķīšu ietekmē, kā arī nodemonstrēja jau minēto eksperimentu ar ziloni.

Vēl tika izsniegti atzinības raksti:

  • Agnesei Zalcmanei, gan par darbošanos NMS, gan komandā ar Lauru un Māri
  • Inesei Kapiniecei, kura nodarbojās ar pētījumiem programmu testēšanā.

Nākamā programmas daļa bija lekcijas. Pirmais uzstājās prof. Mārtiņš Rūsiņš Freivalds ar lekciju "Ko mēs zinām un ko nezinām par P=NP? problēmu?" Lekcijas mērķis bija pastāstīt studentiem, kam noder teorija. Viens veids ir tāds, ka teorija noder tieši, piemērs bija Jurījs Gurēvičs, kurš stradā Microsoft Reaserch un nodarbojas tieši ar teoriju. Otrs teorijas noderīguma veids ir tas, ka tā parāda kāpēc Pasaule ir tāda, un ne citāda.

P=NP? ir algoritmu sarežģītības problēma. Tas ir jautājums par to, vai algoritma pierādījuma sarežģītība ir vienāda ar algoritma pierādījuma atrašanas sarežģītību? Tā ir viena no vairākām neatrisinātām problēmām šajā jomā. Un, tāpat kā daudzas citas pazīstamas problēmas, tā ir arī matemātiskās loģikas problēma. Bez tam, šīs problēmas varbūt var risināt ar algebriskās ģeometrijas palīdzību, bet varbūt ar fizikas? Un varbūt ģenētikā kāda no šīm problēmām jau ir atrisināta, tikai mēs to nepamanām.

Nākamais lekciju lasīja prof. Kārlis Podnieks. Lekcijas "Kas īsti ir matemātika?" mērķis, līdzīgi kā iepriekšējās lekcijas mērķis, bija uzdot jaunajiem datoriķiem un matemātiķiem risināt līdz šim vēl neatrisinātās problēmas. Lekcijā tika runāts par to, ka reizēm gluži reālas izteiksmes kā 10^10^1000, nesatur tik reālu atrisinājumu - proti, nav iespējams uzrakstīt atbildi decimālajā sistēmā, jo visumā nav vairāk kā 10^1000 daļiņu.

Nākamais uzstājās prof. Juris Borzovs ar eseju "Piecu pēdu problēma". Šai esejai nebija īsti matemātiska rakstura. Pēc tās bija paredzēta diskusija par to, vai nākotnē IT darba tirgū būs pieprasīti tikai versatilisti, taču tā izvērtās par īsu diskusiju par to, kas tad īsti ir versatilisti. Tā kā arī šī diskusija īsti nevedās, prof. Detlavs mazliet pastāstīja par savu viedokli matemātiskajā filosofijā, un aicināja studentus meklēt, lasīt un izteikt viedokli par viņa darbu "Konfistoles", ko viņš solīja atstāt pie Ārijas Sproģes.

Autors: Sandra Zabarovska  Apskatīt komentārus »

Atslēgvārdi: Programmētāju diena
Ieteikt draugiemTweet this!

Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Augusts, 2019 »

POTCPSSv
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930311
234567 
šodienBaldones ludziņu mēģinājums
FSP vadītāju un vietnieku tikšanās

Forums

Komentāri

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva