Ir apritējusi nedēļa, kopš jau otrās Fizmatu Roņu dienas. Roņu dienas tradīcija - stopēt uz Ventspili un doties peldēties ledainajā jūrā - tika aizsākta jau pagājušā gada 13. martā, kad uz Ventspili brauca 4 cilvēki.Divi no tiem jau tad pamatīgi šokēja biezajos mēteļos ģērbtos Ventspils pludmales apmeklētājus, ielienot tikko kā atsalušajā jūrā.

Šogad Roņu dienas stopējienā uz Ventspili piedalījās jau 16 studenti, no kuriem tikai 3, kas tomēr ir vairāk kā pagājušā gada 2, ielīda jūrā peldēties. Šie 2005. gada roņi bija visiem labi pazīstamais Luckāns, kas arī bija nu jau tradīcijas aizsācējs, un pirmā kursa studenti - Šmikucis un Krūziņš. Sajūtas - visnotaļ fantastiskas un neaprakstāmas.

Tā kā braucienā piedalījās 16 studenti, t.i., 8 pāri, tad starp visiem braucējiem tika rīkotas arī stopēšanas sacensības - kurš pāris pirmais aizstopēs līdz Ventspilij. Sacensības izvērtās visnotaļ spraigas, ar vairākkārtēju līderu maiņu - cīņa bija sīva un tikai pēdējos 30 kilometros varēja jau runāt par vietu sadalījumu, nonākot Ventspilī. Un tomēr - 7 pāri no 8 paspēja Ventspilī nokļūt vēl pirms norunātā laika, vienīgi Krūziņš ar Gunu ierašanos Ventspilī nokavēja par pusstundu. Arī atpakaļceļš visiem bija visnotaļ veiksmīgs un nevienam nenācās izdot naudu par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, lai tiktu atpakaļ Rīgā.

Vietu sadalījums Roņu dienas sacensībās:
1. Šmikucis & Gita
2. Luckāns & Mazā Lauriņa (nostopēja Šmikuci, Ventspilī ieradās kopīgi)
3. Mirtins & Aija
4. Valdiņš & Natali (nostopēja Mirtinu, Ventspilī ieradās kopīgi)
5. Saldais & Zaķenīte
6. Inesīte & Līgiņs (nostopēja Saldo, Ventspilī ieradās kopīgi)
7. Ivo & Mitux
8. Krūziņš & Guna

Sacensību sākums bija paredzēts pie Zeļļiem, 8:30, 3. aprīļa rītā. Jau pats rīts izvērtās ļoti interesants dalībniekam Šmikucim: "Iebridu 6:30 savā istabiņā un ar lielu pārsteigumu atklāju, ka manā gultā guļ biedrs Luckāns smagi "pārmācījies". Tā kā vēl līdz "Ziemas roņu" stopošanas akcijai palika kādas 2 stundas, nolēmu pasēdēt pie datora, un vērojot Luckāna izdarības mazliet izklaidēties. Viņš par to lieliski prata parūpēties, piemēram, aizejot uz tualeti, kas atrodas tieši pretī mūsu istabiņai un pēc minūtēm 20 zvanot Moram un prasot atpakaļceļu uz istabiņu. Tas nu vēl nebija tas trakākais, nākot tuvāk šīs dienas grandiozo piedzīvojumu sākumam sapratu, ka viens no galvenaijiem pasākuma organizatoriem, respektīvi Luckāns, jāceļ augšā. Tas nemaz tik viegls uzdevums neizrādījās, jo fiziski un morāli viņš bija neizkustināms, un kratot, lamājoties viņu no gultas tomēr neizdevās piecelt, būtībā vieglāk būtu Luckānu iznest ar visu gultu ārā. Tomēr nenācās to darīt un iztikām tikai ar sentēvu metodi, silta tēja Luckānam uz sejas, pēc kā efekts vienkārši grandiozs - viņš piecēlās."

Turpmākā dienas norise bija pulcēšanās pie Zeļļiem un došanās uz ceļu. Pēc apkārtējā pūļa sejām un siltā rīta cēliena varēja noprast, ka būs gaidāma action pilna diena ar daudziem piedzīvojumiem un vēl sazin ko. Sākumā gan izcēlās nevajadzīgi strīdi par to, uz kuras šosejas labāk dislocēties un stopēt. Cilvēku sadalījums pēc debatēm bij tāds: Valdiņš ar Natu un Mitu devās sagaidīt Ivo un doties uz Jūrmalas šosejas, pirms tam izbraucot no Rīgas ar autobusu, savukārt pārējie, nolēma doties ar vilcienu ārpus pilsētas un ieņemt labākās vietas uz Ventspils šosejas.

Pirmās grūtības stopētājiem, kas devās uz Priedaini, sagādāja fakts, ka Rīgas centrālajā stacijā it kā ir ievietota bumba - līdz ar to izmainot vilcienu kustības sarakstus. Pēc tam sekoja neizprotama histērija, kurā vilcienā lai iekāpj, utt... Izrādījās, ka tajā mežonīgajā panikā, kur katrs, izņemot Luckānu, kurš bija rāms kā stabs, zināja par citiem labāk kas un kā, stopētāji iekāpa vilcienā, kurš nemaz nepietur mērķa stacijā "Priedaine", līdz ar to dažiem nācās noziedot 20 santīmus dzelzceļa kontos, piemaksājot par ceļu līdz Lielupei.

Pēc visām šim nejēdzībām sākās normāls stopošanas rīts. Izkāpjot "Lielupē" stopētāji devās uz Ventspils šoseju, kur nācās ciest no Luckāna pamošanās, kurš attiecīgi ar dziesmu "Daugav' abas malas" šķērsoja Jūrmalas šoseju pie Lielupes, pilnīgi neievērodams ceļu satiksmes noteikumus un nereaģējot uz bremzējošajām mašīnām, kas centās viņu nenotriekt. Apkārtējie tantuki par notiekošo bija visai sašutuši, toties mūsu stopētāju komanda par to nelikās ne zinis.

Vēl atlika kādi 150 metri līdz noliktajai stopēšanas vietai, kad jau daži no stopētājiem - Līģiņš ar Inesīti, kā arī Saldais ar Zaķi - bija sev pievākuši mašīnu un aizbraukuši. Šo pašu mašīnu centās nostopēt arī Krūziņš ar Gunu, tomēr sprintā šoreiz mazāks gabals bija jāveic Līgiņai ar Inesīti, līdz ar to - Krūziņam ar Gunu nācās palikt uz ceļa.

Nākamajiem noveicās Krūziņam ar Gunu un viņi jau bija ceļā, viņiem sekoja Mirtins ar Aiju. Beigu beigās nācās konkurēt Šmikucim ar Gitu pret Blondo un Luckānu - Luckāns centās pārģērbties un atrodoties puspliks uz šosejas nostopēja mašīnu. Jau otro reizi šoferīši paņem puspliku Luckānu... Šis pats šoferis paņēma arī Šmikuci un Gitu. Mašīnai jauks krievu šoferītis, patīkams brauciens, Luckānam - iemidzinošs, jo viņš paspēja izgulēties uz Blondās pleca. Vienlaicīgi uz Jūrmalas šosejas sacensības uzsāka arī Ivo ar Mitu un Valdiņš ar Natu. Arī viņiem visiem pēc neilgas gaidīšanas izdevās dabūt mašīnu, kas viņus veda līdz Tukuma krustam.

Neilgu laiku vēlāk jau pie Slokas pagrieziena satikās 3 stopētāju pāri - Luckāns, Šmikucis un Mirtins. Luckāns pilnīgi neraksturīgi sev ar Blondo aizstājās visiem citiem stopētājiem priekšā (par šo savu rīcību viņš jau ir izteicis atvainošanos), Šmikucis ceļa malā līmēja lielo uzrakstu "Ventspils", kamēr Mirtins ar Aiju jau mēģināja ar A2 formāta uzrakstu nostopēt mašīnu, kas viņus aizvestu līdz galamērķim. Tad jau minētajiem pāriem sekoja nākošais šoks - kāda mašīna, kas acīmredzot piebāzta līdz nelabumam, aizbrauca mums garām un tur laimīgām sejām sēdēja: Valdiņš, Nata un Mita, kā arī lielais gulētājs Ivo. Un jau nākamajā minūtē pie Šmikuča un Gitas piestāja autotreileris un piedāvāja viņus aizvest līdz pat Tukuma krustam, kur tika satikti Valdiņš ar Natu un Ivo ar Mitu.

Sekoja fotografēšanās, kuras laikā neviens nepamanīja, ka garām Tukuma krustam jau aizbrauc Luckāns ar Blondo un Valdis pat nepamanīja, ka pāris minūtes vēlāk Nata arī viņam ir nostopējusi mašīnu, kurā jau priekšā bija Mirtins un Aija. Mašīna brauca līdz pat Ventspilij, tā ka šiem pāriem par nokļūšanu Ventspilī vairs nebija jāuztraucas. Nākamie no Tukuma krusta projām tika Ivo ar Mitu un jau nākamajā mirklī projām brauca arī Šmikucis ar Gitu - viņi bija palikuši pēdējā vietā.

Interesants bija viens no mirkļiem, kad Blondā nostopēja mašīnu sev un Luckānam pie Kandavas pagrieziena Blondās vārdiem sakot: "Luckānam par lielu prieku tieši šosejas malā bija autobusu pietura ar mazu soliņu. Izdīcās atgulties uz 5 minūtēm. Es nākamajai
pretimbraucošajai mašīnai priekšā pacēlu roku - un - jā, jā, jā! - jau atkal,
paņēma, tikai šoreiz šoferītis diezin vai bija gaidījis, ka pēc zīmīga manas
rokas mājiena mums pievienosies uz soliņa gulošais. Nu ko - Luckāns jau atkal varēja gulēt mašīnā uz Blodās pleca.

Turpmākajā laikā daļa stāvēja ceļa malā, daļa brauca, cits citam garām... Vēlos atzīmēt, ka Pirmajā vietā bija izvirzījies Krūziņš ar Gunu, bet otrais bija Luckāns, kurš ar Blondo tika izsēdināts pie Talsu pagrieziena. Līgiņš, kas brauca kopā ar Inesīti un vienā mašīnā ar Saldo un Zaķi, par šo momentu stāstīja šādi: "Braucam garām Talsiem un redzam - Luckāns ar Blondo! JĀĀ!!!! Es uz šo patīkamo skatu, kā es apdzenu Luckānu, gribēju noskatīties vēl vienu reizi. Pagriezu galvu atpakaļ, lai paskatītos pa aizmukurējo logu un redzēju... kā pie viņiem piestāj melns sporta BMW..." Šmikucis par šo pašu mirkli gan izsakās citādāk: "Tad negaidot ceļa malā parādījās Blondās roka, kurai pie sāniem atradās tāds monstrs kā Luckāns. Loģiski, ka apžēlojāmies un palūdzām mūsu šoferim paņemt arī viņus."

Lieki piebilst, ka jau pāris minūtes vēlāk melnais sporta BMW apdzina Līgiņas un Saldā pārus. Neilgu mirkli vēlāk atskanēja Līgiņai zvans no Šmikuča, kas bija priecīgs, jo domāja, ka atradas pirmajā pozīcijā... Tomēr bija kļūdījies, jo priekšā bija vēl arī Krūziņs (tas gan tika lielā ātrumā neilgu laiku vēlāk apdzīts, iesprūdis pie Spāres) un Valdiņš un Mirtins ar meitenēm.

Savukārt, Šmikucis, uzzinājis, ka Valdiņš un Mirtins ir tikai 2 km priekšā, to nenoklusēja arī mašīnas vadītājam, kurš iedegās azartā. No mana viedokļa skatoties: "Sēdēju mašīnai priekšā, blakus vadītājam, ceļš tukšs, ieskatos spogulī un redzu kā no līkuma izlido melns BMW. Kā vēlāk uzzināju 170km/h. Nu - gan jau tāds lidotājs nebūs ņēmis stopotājus. Nu ieskatos spogulī vēl pēc sekundēm divām, BMW jau cieši aizmugurē. Un nākamajā mirklī jau mūs apdzen... Mašīnā 3 laimīgi studenti un guļošs Luckāns.

Atpakaļceļā sacensības rīkotas netika, jo daļu dalībnieku aizveda Ramūns, daļa sāka agrāk, daļa vēlāk... Vienīgi jāpiebilst, ka arī atpakaļ tikām pat ļoti veiksmīgi.

Diena bija izdevusies un šādas sacensības noteikti tiks atkārtotas. Arī Roņu dienas tradīciju gan jau turpināsim. Ir ideja taisīt liela mēroga stopēšanas sacensības. Un, protams, sakām lielo paldies šoferīšiem, kas veda mūs visus, bet īpašais paldies Andrim (melnā BMW šoferim) un arī autotreilera šoferim, kas veda Šmikuča team līdz Tukuma krustam.