FMOFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Kā jaunais semestris?
Superīgi, nekad neesmu juties labāk!

Rezultāti

Foto

2014. gada 11. novembrī 11:11 

Par kaut ko mazliet netradicionālu – žonglēšanu (13)

Domāju, ka visi ir redzējuši, kā klauni cirkā mētā dažāda veida objektus – bumbiņas, lāpas, nažus, riņķus. Taču mūsdienās ar to vairs nenodarbojas tikai klauni. Ar to var nodarboties katrs.

Žonglēšana lielā mērā saistās ar reakcijas laiku un roku veiklību. Taču ne tikai. Jaunākie pētījumi apstiprina, ka žonglēšana uzlabo smadzeņu darbību. Tā sabalansē abas smadzeņu puslodes, jo šajā procesā tiek nodarbinātas abas rokas. Katram cilvēkam ir dominējošā roka, ar kuru viņš parasti izpilda dažādas darbības. Taču smadzeņu treniņš notiek tad, kad kaut kas tiek darīts ar abām ekstremitātēm reizē. Žonglēšana palielina smadzeņu plastiskumu. Zinātnieki ir veikuši eksperimentu – tika izvēlēti vairāki cilvēki, kuri trenējās žonglēt 6 nedēļas. Tika novērotas atšķirības smadzeņu darbībā pirms un pēc eksperimenta – smadzeņu baltās vielas daudzums bija pieaudzis par 5%. Oksfordas zinātnieki ir izpētījuši, ka terapija ar vairāku bumbiņu mētāšanu pozitīvi iespaido insulta slimniekus un pacientus ar smadzeņu darbības traucējumiem.

Oksfordas eksperimentā piedalījās 24 jauni cilvēki, kas sešu nedēļu garumā katru dienu pusstundu nodarbojās ar žonglēšanu. Gan pirms, gan pēc eksperimenta tika testēta nervu darbība dalībnieku smadzenēs un centrālā nervu sistēma. Izrādījās, ka žonglēšana ir izraisījusi spēcīgu parietālās daivas un orientācijas asociācijas zonas attīstību. Šī smadzeņu daļa ir atbildīga par acu un roku savstarpējo koordināciju.

Pats labākais izrādījās tas, ka visi izmēģinājuma dalībnieki uzrādīja vienādus smadzeņu attīstības rezultātus. Tas nozīmē, ka nav svarīgi, cik labi kāds prot žonglēt, galvenais ir to darīt! Svarīgākais ir pats smadzeņu mācīšanās un uztveres process, nevis treniņš.

Tika konstatēta arī pelēko daļiņu attīstība, tomēr abu vielu attīstība nav savstarpēji atkarīga. Lai iemācītos žonglēt, nepieciešama gan nervu šķiedru, gan nervu šūnu līdzdalība. Ja attīstītos tikai nervu šķiedras, mēs gan varētu ātrāk kustēties, taču ir nepieciešama nervu šūnu darbība, kas nodrošinātu to, ka rokas izvēlas pareizo pozīciju.

Varam formulēt galvenos žonglēšanas ieguvumus:
* Smadzeņu augšana;
* Ķermeņa komforts;
* Stresa noņemšana;
* Koncentrēšanās spēju uzlabošana;
* Interesanta nodarbība;
* Mācīšanā spēju uzlabošana.

Žonglēšanas pirmsākumi meklējami Ēģiptē, kur zīmējumos uz kapenēm ir redzamas sievietes, kuras mētā bumbiņas pa gaisu. Šis laiks datējams apmēram no 1994. līdz 1781. gadam pirms Kristus. Mūsdienas žonglē ne tikai cirkā. Katru gadu notiek dažādas sacensības starp cilvēkiem, komandām. Viena no pasaules lielākajām federācijām ir The World Juggling Federation.

Vēl ir tāda interesanta lieta, ka žonglēšanu var aprakstīt matemātiskā formā. (Starp citu tā arī ir vistīrākā fizika, vai ne? Uz Mēness taču katrs varētu būt pasaules klases sportists šajā jomā!) Sīkāk par to var apskatīt materiālā.

Žonglēšana ir arī veids, lai radītu iespaidu uz citiem, jo tomēr tā ir reta parādība. Bet ne visās valstīs. Piemēram, Francijā žonglēt ir kā mums zeķes adīt. Tur regulāri notiek dažādi pasākumi un sacensības.

Varu garantēt, ka iemācīties žonglēt vismaz ar 3 bumbiņām var jebkurš. Kas ir nepieciešams, lai apgūtu šo prasmi? Pacietība, pacietība un vēlreiz prakse. Bumbiņas ir jāsviež un jāceļ no zemes simtiem, pat tūkstošiem reižu, lai rezultāts tiktu sasniegts. Taču, ja runājam smadzeņu treniņa jomā, galvenais nav rezultāts, bet gan pats process, kad cilvēks tieši mācās to darīt. Viens no pamatlikumiem, lai iemācītos žonglēt, ir – neskaties līdzi bumbiņu trajektorijai. Jāskatās ir tikai uz to vietu, kur bumbiņas ir to trajektorijas augstākajā punktā. Rokas pašas atradīs, kurā vietā noķert bumbiņu. Arī, piemēram, tenisā – vai tad kāds ir redzējis, ka spēlētājs grozītu līdzi galvu raketes kustības virzienam?
No malas tas var izskatīties diezgan vienkārši. Kas tad tur tik grūts – mētāt bumbas pa gaisu. Bet teikšu godīgi – iemācīties ar katru +1 bumbiņu prasa diezgan ilgu laiku. Tā ir kā funkcija: +X bumbiņa rada +X2 lielākas grūtības. Kā jau arī citos sporta veidos ir traumas, tā arī šeit. Var smuki dabūt pa acīm, degunu, apdauzīt pirkstus, un vēl daudz ko citu. Bet šīs traumas var rasties tad, ja līmenis ir 4+ vāles, riņķi, 5+ bumbiņas. Katrā ziņā, ja gribat, lai prāts būtu asāks un smadzenes strādātu labāk, iesaku pamēģināt. Jums nebūs ko zaudēt.

Spilgtākie piemēri no pasaules klases žonglēšanas.

Avoti: BBC news, Lifehack.org


Autors: Andris Ērglis  Apskatīt komentārus »

Atslēgvārdi: Smadzenes, žonglēšana
Ieteikt draugiemTweet this!

Balsis: 11, vidējais vērtējums: 4.64

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Marts, 2019 »

POTCPSSv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
1234567

Forums

Komentāri

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva