Sākoties izsolei, ļautiņi joprojām bija mazliet kūtri. Pirmais objekts bija kāds sīks krāms ar sākuma cenu divi euro. Savējie jau zina, kā šīs izsoles strādā, un drīz vien jau kāds ir nosolījis par objektu piecus centus, bet uzreiz pēc tam kāds to pārsola ar 7 centiem. Teikšu godīgi, tādi solījumi ir neparasti, lai gan reizēm gadās tādi sīkie spēlētāji, kuriem patīk izlikties par buržujiem. Vairums noteikti padomā: "Ko gan viņš no sevis iedomājas, pārlecot pāri sešiem centiem? Viņš par mani ņirgājas!? Bet kaut kā astoņus centus arī īsti negribas solīt." Tomēr daiļā izsoles vadītāja jau ir paspējusi norunāt krietnu reklāmu par šo bezvērtīgo krāmu un paskat, tik paskat, vīri pārstāj domāt ar savām galvām un sāk domāt ar galvām. Beigās suvenīrmagnētiņš aiziet par 25 centiem. Ļeņingradas dūži jūt, ka vakars būs labs.

Nedaudz vēlāk tiek izsolītas īstās mantas, un izsoli ar saviem solījumiem sāk pagodināt arī lielie spēlētāji. 25 centi, tad eiro - eiro desmit - eiro PIECDESMIT! Tie jau ir īstie solījumi, turklāt objekts ir kāds mākslas darbs, un tiem ir vienmēr grūti noteikt vērtību, un ar šādu pieteikumu visiem kļūst skaidrs, ka vecais neapstāsies un nav vērts cīnīties. Pēc tam seko vēl viena glezna, kura tiek nopirkta par vēl lielāku summu un šķiet, ka izsole sāk sasniegt savu kulmināciju, jo nākamais objekts ir Lāča ķeblis, izgatavots no ziemeļzemju priedes, neapšaubāmi vērtīgs priekšmets. Viens no bagātajiem kungiem uzliek likmi, kur ir skaidrs, ka neviens cits nevarētu to pārsist pat izsmeļot savus mūža ietaupījumus. Tomēr, kā gadījies, kā ne, ārzemnieciskie mākslinieki bija piesaistījuši visai ārzemniecisku publiku. Kāda ekscentriska ārzemniece, kuru neviens iepriekš nebija ievērojis, pārsola vietējo oligarhu. Solīšana ir nonākusi līdz diviem biezajiem, kuri tagad cenšas viens otru pārsolīt. Ķebļa iegūšana jau ir kļuvusi par principa jautājumu. Oligarhs viltīgi padodas pirms likmes ir kļuvušas pārāk augstas, un ir iespēja izlikties, ka viņš to ķebli nemaz tik ļoti negrib, kaut gan patiesībā viņam ir bail, jo viņš nezina sava oponenta iespējas, un no tādiem pa pasauli ceļojošiem ārzemniekiem visu ko var sagaidīt. Beigu galā ārzemniece uzvar solīšanu ar 7 eiro solījumu.

Daudz trakas lietas ir redzētas Ļeņingradas izsolē, tomēr tik savāds notikums gadījies nav sen. Dāma saņēmusi savu ķebli cenšas apgalvot, ka par to jau ir samaksāts. Visi ir manāmi apmulsuši, tomēr dāma jau pie ķebļa ir tikusi, un tagad to nelaiž vaļā. Vai tie bija prāta kontroles triki, vai tā bija kāda tumša maģija? Neviens nezina, bet vienīgais, kurš palika neietekmēts, bija Fernando. Ar vīrišķīgu dominanci viņš atņem noslēpumainās dāmas jauniegūto īpašumu un demonstratīvi uz tā apsēžas. Dāma paliek plātot rokas un sūdzas izsoles vadītājai par nodarīto netaisnību, bet viņas aura jau ir salauzta, un neviens vairs nav gatavs uz viņu klausīties.

Viņa izbrāžas no telpas, savukārt izsoles vadītāja atņem Fernando ķebli, kurš sēdēšanas laikā jau bija paspējis pāris reizes nokrakšķēt, kas tikai liecināja par ķebļa zemo kvalitāti. Fernando ķebli labprātīgi atdeva, un dzērušais pūlis pat nepamanīja, ka tas pats objekts tika izsolīts atkārtoti nedaudz vēlāk. Šoreiz oligarhs, lai nosargātu savu sociālo statusu un par spīti zemajai ķebļa kvalitātei, nosolīja par to 15 Eiro.