Episkās sāgas turpinājums - sqrt(4). daļa.
Tas, ko es saucu par "pusgadu ārzemēs", bet kas patiesībā bija 4,5 mēneši ārzemēs, sākās ar steidzīgiem cilvēkiem lidostā. Es, godīgs pilsonis būdams, ierados lidostā bezgalīgi laicīgi, godam izdarīju visas lidošanai nepieciešamās ģēlas, un devos pelnītā pastaigā pa lidostu - kā nekā, man bija minūtes trīsdesmit laika līdz lift-off. Es, apzinīgs pilsonis būdams, zināju, ka ierasties uz lidmašīnu pēdējā brīdī nav vēlams, tāpēc ieplānoju to uz 5. minūti pirms pacelšanās laika. Bet labie lidostas cilvēki man lēma laupīt to prieku staigāt pa veikaliem un neko nenopirkt un sāka mani saukt pa visu lidostu jau 15 minūtes pirms pacelšanās. Nu ok, citreiz būšu vēl apzinīgāks.
Tas, ko es saucu par "pusgadu ārzemēs", bet kas patiesībā bija 4,5 mēneši ārzemēs, sākās ar steidzīgiem cilvēkiem lidostā. Es, godīgs pilsonis būdams, ierados lidostā bezgalīgi laicīgi, godam izdarīju visas lidošanai nepieciešamās ģēlas, un devos pelnītā pastaigā pa lidostu - kā nekā, man bija minūtes trīsdesmit laika līdz lift-off. Es, apzinīgs pilsonis būdams, zināju, ka ierasties uz lidmašīnu pēdējā brīdī nav vēlams, tāpēc ieplānoju to uz 5. minūti pirms pacelšanās laika. Bet labie lidostas cilvēki man lēma laupīt to prieku staigāt pa veikaliem un neko nenopirkt un sāka mani saukt pa visu lidostu jau 15 minūtes pirms pacelšanās. Nu ok, citreiz būšu vēl apzinīgāks.
Kā izrādās, braucot ar metro no Charles de Gaulle lidostas, nekādi Eifeļi pa gabalu no pilsētas nerēgojas. Un no patvaļīgas šķērsielas tas arī nebija redzams, lai gan varbūt es vienkārši biju tam par īsu :(
Pirmo nakti Parīzē pavadīju viesnīcā, jo kojās varēja ievākties tikai līdz plkst.16:00, un uz to mana lidmašīna mani nepaspēja atvest. Biju pateicīgs mammai, kura pārliecināja paņemt līdzi maizītes un vistiņas vakariņām.
Tā kā no rīta nepārzināju vietējo sabiedrisko transportu un jutos entuziasma pilns iekarot pilsētu, devos iekarot pilsētu / iet uz kojām ar kājām. Atvilcis savu koferi līdz koju birojam, sāku savu pusgadu ilgo iepazīšanos ar franču ikdienu. Koju biroja darbadienas darbalaiks: 10-12 & 14-16. Ierados 12:20, eh. Vismaz bankas strādāšanu uztver nopietnāk - pārsvarā ir slēgtas tikai no plkst. 12 līdz plkst. 13.
Ticis pie savas 13 m2 istabiņas, kurā iekļauta gan personīgā virtuve, gan tualete un duša, jutos daudz drošāk un centos nobriest nākamajai dienai - pirmās lekcijas.
Prasmīgi tulkota saruna starp autoru (A.) un fantastisko universitāti (FU.) mācību pārzines personā no gandrīz tikpat prasmīgas franču valodas:
A.: "Labdien, esmu gatavs smelties visas zinības! Lūdzu, dodiet man visus elektromagnētismus un visas matemātikas, un visu pārējo! :) :)"
FU.: "Kādu elektromagnētismu? Jūs neesat elektromagnētisma cienīgs, tas notiek pavasarī. Vai tad Jūs nezināt, ka ir rudens semestris?"
A.: "Mājaslapā bija teikts, ka tas notiek rudens semestrī."
FU.: "Oops, haha. Mēs taču mainījām programmu! :D Laikam būsim drusciņ piemirsuši nedaudz pakoriģēt mājaslapu.. :D Nu, jā. Mājaslapā redzamais studiju plāns ir nekam nederīgs. :D"
A.: *neveikli un nervozi smiekli*
Šis ir 2. no n rakstiem, n > 2.
Balsis: 12, vidējais vērtējums: 5