Pēc pēdējā eksāmena (priekšmetā "Viļņi"), es pārrados savā rezidencē, novilku apavus un uzreiz iegāzos gultā. Grūta dzīve todien, ar sesiju aiz muguras, bija.
Eksāmens arī grūts - tas bija tas pats, kurā štukoju, cik punktu man vajag līdz sekmībai priekšmetā. Un interesants arī. Bija "jārēķina trompete" - tur bija divi uzdevumi par viļņiem trompetē. Viens 4 punktus vērts, otrs 36 punktus. Un otrajā jautājumi bija saistīti savā starpā - bīstami. Bet nu noliku jau cienījami beigu beigās.
Tā kā eksāmeni bija nolikti, man bija pāris dienu mini brīvlaiciņš līdz aizlidošanai. Daudz vazājos apkārt, noslēpu 2 pildspalvas universitātes kampusā, jo man šķita stilīgi tās atrast, nākamo reizi atgriežoties. Vēl domās pierakstīju, cik stabu līdz vienai slēptuvei no krustojuma un kurš ķieģelis jākustina otrajā slēptuvē. Lieki teikt, ka atkal esot Parīzē pēc 2 gadiem savus domu pierakstus biju pazaudējis.
Es, jau atkal godīgs pilsonis būdams, ierados lidostā bezgalīgi laicīgi, godam izdarīju visas lidošanai nepieciešamās ģēlas, un devos pelnītā pastaigā pa lidostu. Tiesa gan, šoreiz ierados laicīgāk, jo man tomēr nepatika, kā pa visu lidostu sauc Langina kungu uz lidmašīnu[1].
Latvijā pamazām bija jāstājas aci pret aci ar skarbo realitāti - biju gandrīz neglābjams akadēmiskais parādnieks. No Parīzes pārvedu 18 kredītpunktus(KP) no 20 iespējamiem, jo, redz, ar 9 no 100 punktiem tomēr nepietiek, lai noliktu "Profesionālo integrāciju un orientāciju". Francūži. No šiem 18KP man 10 ieskaitīja pie konkrētiem nupat pagājušā rudens semestra kursiem, bet atlikušos 8KP ieskaitīja vienkārši "B" daļā, kas man faktiski vēlāk ļāva neņemt pa kursam šur un tur.
Attiecīgi no rudens semestra man bija ieskaitīta tikai puse. Otru pusi pamazām atkaroju. Vienus 4KP noliku uzreiz janvāra sesijā kopā ar biedriem, citus 4KP pavasara semestra gaitā, un pēdējos 2KP jeb laborus es aizstāvēju nākamajā rudenī kopā ar jaunāku kursu. Lai gan reāli parādus kārtoju gadu, tie tomēr bija gana "izsmērēti", lai būtu galīgā laikā nokārtojami.
Résumé: ieguvu baigo perspektīvu par to, ka un kā lietas var notikt citādāk, nekā pierasts, gan akadēmiski, gan ikdienā. Naudu met pakaļ, birokrātijas maz, piedzīvojumu daudz, var pakačāt valodu skilus. Jāskatās tik, vai neiebrauc baigajos KP parādos, tas laikam ir būtiskākais. Iesaku doties, man šķiet ļoti tā vērts.
Šis ir 4. no n rakstiem, n = 4.
Kā jau matemātiski advancētākie no lasītājiem visticamāk jūt, šis ir mans pēdējais raksts par to, kā konkrētajam fiziķim gāja Erasmusā.
Tagad studēju maģistrantūrā tajā pašā universitātē, jo man te pa Erasmus+ laiku ļoti iepatikās. Bez šīs apmaiņas pieredzes man būtu bijis daudz grūtāk saņemties studēt ārzemēs pa nopietno.
Ja Tev kādreiz rodas jautājumi, Tu gan jau mācēsi mani dabūt rokā un es Tev gan jau labprāt pastāstīšu lietas sīkāk :)
Paldies par uzmanību & nešķērdē dzeramo ūdeni !
Balsis: 14, vidējais vērtējums: 4.43