Līdzīgi kā lielākā daļa lasītāju arī es sākumā uztvēru šo kā pozitīvu parādību, līdz mana māmiņa mani pārliecināja par pretējo. Jau 2 nedēļas pirms strādnieku ierašanās viņa sāka izturēties, it kā tuvotos noziedznieku banda. Šī izturēšanās ir kļuvusi vēl jo izteiktāka ar brigādes klātbūtni mūsu mājās. Vakar arī man atvērās acis un es beidzot sapratu – bažas ir pamatotas, mēs esam aplenkti ar krievu spiegiem. Par laimi man un par nelaimi viņiem Turcijas valdība mani ir labi apmācījusi, tāpēc nolēmu cīnīties pret uguni ar uguni un izspiegot tā saucamos “pirts cēlājus”.

Sāku es ar nevainīgu apsveicināšanos, kā jau mājas saimniekam pieklājas. Tobrīd redzes lokā bija tikai divi no četriem strādniekiem. Piegāju, paspiedu viņiem rokas un ieguvu savu pirmo pierādījumu – spiegi izmanto klasiskus celtnieku vārdus: “Antons un Juris”.

Mans otrs lielais pierādījums nāca vēlāk, kad noskaidroju, ka kopumā no četriem spiegiem viens ir latvietis, viens ir latgalietis un divi ir krievi, no kuriem viens nerunā latviski. Mans bažu līmenis manāmi pieauga, jo skaidrs, ka spiegs, kurš nerunā vietējā valodā, ir dubultais blefs. Tas savukārt nozīmē, ka lieta ir nopietna.

Mans trešais novērojums bija lūzuma punkts, kad es sāku uztraukties par savu un apkārtesošo cilvēku drošību. Tas bija brīdis, kurā es sapratu, ka man jāpastāsta pasaulei par spiegiem, kas mani aplenkuši. Tas parāda, cik tālu Krievijas valdība ir gatava iet. Tas, ko es novēroju, ir, ka spiegi ir pa īstam apmācīti celt pirti un arī dara to.

Tas pagaidām viss, ko esmu noskaidrojis. Ja būšu vēl dzīvs, iespējams, sekos turpinājums.