20.11.2008, 12:08
Sveiki!
Vēlējos rosināt ārkārtas sēdes sasaukšanu, ko var darīt SP biedri atbilstoši statūtiem. Atbilstoši statūtu punktam 4.5. - 1/10 daļa SP biedru (esošajā situācijā 9 biedri) var sasaukt ārkārtas sēde. Būtu ļoti labi, ja tas tiktu arī izdarīts. Es, diemžēl, īsti nepazīstu tik daudz biedrus, kuriem es varētu saprātīgā laikā paprasīt parakstu uz šāda iesnieguma un man nav īsti arī skaidrs, kam šis iesniegums būtu jāiesniedz.
Ja mēs paskatamies tīri matemātiski uz esošā SP sasaukuma pirmo sēdi, tad tur piedalījās apmēra 50 cilvēki un sēde noritēja 4 stundas. Sarēķinot sanāk 200 cilvēkstundas, ko savā ziņā var pielīdzināt viena cilvēka 5 darba nedēļām. Šāds pielīdzinājums protams ir daļēji korekts, taču savā ziņā tas atspoguļo to, cik daudz tika padarīts un cik daudz varētu viens cilvēks padarīt piecās nedēļās. Tieši tāpēc es rosinātu padomāt par to, kā notiek sagatavošanās sēdēm.
Tā vietā, lai izvirzītu kandidātus sēdes laikā, varbūt vajadzētu aprunāties ar kandidātiem laicīgi un izvirzīt tikai tos, kas arī vēlas darboties. Kā arī papildus šādā gadījumā kandidāti var sagatavot savu uzstāšanos un interesenti jau iepriekš var sagatavot savus jautājumus.
Papildus man rodas arī jautājums cilvēkiem, kas ir pieņēmuši esošos statūtus par to, kāpēc katru gadu var tikt tā vienkārši mainīts SP darbības modelis? Es ļoti labi saprotu, ka katram cilvēkam ir savs darba stils un tāpēc dažādos modeļos tam ir vieglāk grūtāk strādāt, bet es kaut kā neredzu, ka valsts pārvalde mainītos no tā, ka kādu premjerministru ievēl, ja vien netiek veikts apvērsums vai revalūcija. Man tas liekas dīvaini, ka es atnāku strādāt uz vietu, kur pārvaldes modelis tiek pieņemts tikai pēc tam, kad es esmu tur atnācis. Ko man darīt, ja man nepatīk pēkšņi pieņemtais pārvaldes modelis? Sēdēt opozīcijā un neko nedarīt?
Ar cieņu,
Mārtiņš Zviedris
Vēlējos rosināt ārkārtas sēdes sasaukšanu, ko var darīt SP biedri atbilstoši statūtiem. Atbilstoši statūtu punktam 4.5. - 1/10 daļa SP biedru (esošajā situācijā 9 biedri) var sasaukt ārkārtas sēde. Būtu ļoti labi, ja tas tiktu arī izdarīts. Es, diemžēl, īsti nepazīstu tik daudz biedrus, kuriem es varētu saprātīgā laikā paprasīt parakstu uz šāda iesnieguma un man nav īsti arī skaidrs, kam šis iesniegums būtu jāiesniedz.
Ja mēs paskatamies tīri matemātiski uz esošā SP sasaukuma pirmo sēdi, tad tur piedalījās apmēra 50 cilvēki un sēde noritēja 4 stundas. Sarēķinot sanāk 200 cilvēkstundas, ko savā ziņā var pielīdzināt viena cilvēka 5 darba nedēļām. Šāds pielīdzinājums protams ir daļēji korekts, taču savā ziņā tas atspoguļo to, cik daudz tika padarīts un cik daudz varētu viens cilvēks padarīt piecās nedēļās. Tieši tāpēc es rosinātu padomāt par to, kā notiek sagatavošanās sēdēm.
Tā vietā, lai izvirzītu kandidātus sēdes laikā, varbūt vajadzētu aprunāties ar kandidātiem laicīgi un izvirzīt tikai tos, kas arī vēlas darboties. Kā arī papildus šādā gadījumā kandidāti var sagatavot savu uzstāšanos un interesenti jau iepriekš var sagatavot savus jautājumus.
Papildus man rodas arī jautājums cilvēkiem, kas ir pieņēmuši esošos statūtus par to, kāpēc katru gadu var tikt tā vienkārši mainīts SP darbības modelis? Es ļoti labi saprotu, ka katram cilvēkam ir savs darba stils un tāpēc dažādos modeļos tam ir vieglāk grūtāk strādāt, bet es kaut kā neredzu, ka valsts pārvalde mainītos no tā, ka kādu premjerministru ievēl, ja vien netiek veikts apvērsums vai revalūcija. Man tas liekas dīvaini, ka es atnāku strādāt uz vietu, kur pārvaldes modelis tiek pieņemts tikai pēc tam, kad es esmu tur atnācis. Ko man darīt, ja man nepatīk pēkšņi pieņemtais pārvaldes modelis? Sēdēt opozīcijā un neko nedarīt?
Ar cieņu,
Mārtiņš Zviedris