fizmati.lv forums

Pilnā versija: Bernulli likums praksē
Jūs pašlaik aplūkojat satura saīsināto versiju. Skatīt pilno versiju ar atbilstošu noformējumu.
Sveiki!
Varbūt kādam ir interesanti fakti, ziņojumi vai kas tamlīdzīgs,kur Bernulli likums darbojas praksē un kā.
Paldies
(30.09.2010 16:55 )Behappy rakstīja: [ -> ]Sveiki!
Varbūt kādam ir interesanti fakti, ziņojumi vai kas tamlīdzīgs,kur Bernulli likums darbojas praksē un kā.
Paldies

Kartupeļus vago, lai tie vēdinās un tādējādi labāk augot. Vēja ātrums virs vagu korēm ir lielāks, līdz ar to mazāks spiediens un gaiss no vagas tiek rauts ārā un svaigs gaiss ieplūst no apakšas. Vislabāk savagot perpendikulāri valdošajam vējam.

Futbolists sperot pa bumbu nereti to iegriež, tad bumba lido ar līkumu. Citiem ir grūtāk paredzama kustība, kā arī iespējams iemānīt bumbu vārtos no sāniem.

Tikai sāku domāt, vai nejaucu ar Magnusa efektu, jo nosaukumi man vairs nestāv galvā. Katrā ziņā kaut kādu piemēri ir, ja der, izmanto! Smile
(01.10.2010 10:34 )Aivis rakstīja: [ -> ]
(30.09.2010 16:55 )Behappy rakstīja: [ -> ]Sveiki!
Varbūt kādam ir interesanti fakti, ziņojumi vai kas tamlīdzīgs,kur Bernulli likums darbojas praksē un kā.
Paldies

Kartupeļus vago, lai tie vēdinās un tādējādi labāk augot. Vēja ātrums virs vagu korēm ir lielāks, līdz ar to mazāks spiediens un gaiss no vagas tiek rauts ārā un svaigs gaiss ieplūst no apakšas. Vislabāk savagot perpendikulāri valdošajam vējam.

Futbolists sperot pa bumbu nereti to iegriež, tad bumba lido ar līkumu. Citiem ir grūtāk paredzama kustība, kā arī iespējams iemānīt bumbu vārtos no sāniem.

Tikai sāku domāt, vai nejaucu ar Magnusa efektu, jo nosaukumi man vairs nestāv galvā. Katrā ziņā kaut kādu piemēri ir, ja der, izmanto! Smile

paldies Smile par tiem kartupeļiem būs viens visiem saprotams piemērs. Varbūt kādam vēl ir kādi varianti?
Pēc Bernulli likuma darbojas visi skursteņi. Jo augstāks skurstenis, jo lielāka gaisa spiedienu starpība pie krāsns un pie dūmeņa izejas, tāpēc, ejot uz augšu, gaiss paātrinās un vilkme pastiprinās. (Silts gaiss, protams, ceļas augšā pats no sevis, bet rūpnīcu skursteņi ir tik augsti tieši Bernulli likuma dēļ).
Paldies Smile
Uldis: Nu gan Tu ielīdi manā profesionālajā lauciņā. Un galīgi garām. Rūpnīcu lielajiem skursteņiem VIENM"ER ir dūmsūknis, tāpēc vilkmi paštece tikpat kā nenosaka. Proti augstums NAV liels Bernulli dēļ, bet gan IMISIJU normatīvu dēļ. Kad no skursteņa izlido ārā emisija (grams sekundē), tas pēc kādas distances pārvēršas par imisiju (mikrograms uz kubikmetru) un ja tas pārsniedz toksikoloģiski pieļaujamo koncentrāciju, tad no rīta vesels mikrorajons pamostas jau miruši. Tā kā tādu šausmu skatu pieļaut nedrīkst, tad skursteņa auigstumu ļoti rūpīgi MODELĒ, un tas arī nosaka augstumu, jo augstums ĻOTI DĀRGI maksā, katrs lieks metrs.
Un vēl, vai te tika pieminēts pulverizators, lidmašīnas spārns, ventilators, ūdensstrūklas vakuumsūknītis, inžektors, ežektors, triece, atomaizera uzgalis, Koandas efekta dzinējs, Piesūces efekts maģistrālajās ūdenstrubās (iet kopējā šahtā ar kanalizāciju, abas cauras, bet ūdenstrubā tak 6...12 atmosfēras, un.... PIESŪC kanalizāciju tīrajā ūdenī... tā jau tā dzeltenā kaite (hepatīts) rodas Rīgas ūdenstīklos.
Ak jā, vēl slūžu bjefu un kanālu formulas, ui... tas ir ļoti smalks temats 10 klases pēdējam mēnesim.
(01.10.2010 18:32 )uldis rakstīja: [ -> ]Pēc Bernulli likuma darbojas visi skursteņi. Jo augstāks skurstenis, jo lielāka gaisa spiedienu starpība pie krāsns un pie dūmeņa izejas, tāpēc, ejot uz augšu, gaiss paātrinās un vilkme pastiprinās. (Silts gaiss, protams, ceļas augšā pats no sevis, bet rūpnīcu skursteņi ir tik augsti tieši Bernulli likuma dēļ).

Nepielec man tavi vārdi! Es biju iedomājies, ka vilkme rodas tieši tāpēc, ka siltajam gaisam ir mazāks blīvums un tas ceļas augšup. Ja augsta skursteņa galā pūš vējš un, protams, ka tas notiek krietni biežāk kā zemes tuvumā, dūmi papildus tiek izrauti no skursteņa Bernulli likuma dēļ.

> "gaisa spiedienu starpība pie krāsns un pie dūmeņa izejas"

Paņem garu trubu, noliec vertikāli un ne vella tur neradīsies vilkme, jo spiediens ir mazāks ne tikai augstu gaisā, bet arī trubas iekšienē augsšējā galā! (Ņemam, protams, vērā tikai spiediena starpību, bet ne Bernulli likumu vai tumšas trubas sasilšanu saulē. Smile )
Wow, uz vispārējo kļūdu fona pat nepamanīju. Laikam būšu zaudējis modrību. PROTAMS, ka skursteņa vilkmes cēlonis ir termiskā izplešanās un Arhimēda spēks atbilstoši izpletušamies, tāpēc mazāk blīvajai dūmgāzei. To apraksta konvekcijas vienādojums, kuru var atrast 10. klases folderī manā saitā, pavasara beigu vielā. Var meklēt arī Wiki uz vārdu chimey draft vai http://www.engineeringtoolbox.com/chimne...d_175.html
Ahā! Nu tad atvainojos par nepatiesu ziņu izplatīšanu un sirsnīgi pateicos Obsim par skaidrojumu!
Varbūt kāds var palīdzēt. Ir problēma. Sīkā (apm 5mm diam., un apm 1mm biezā)instrumenta noslēdzošā plastmasas plāksnītē iestrādāta (iepresēta) stikla šķieras optika ar stikla lēcu, ko vairākas reizes dienā nākas uzsildīt līdz +60C un tad strauji atdzesēt līdz aukstā krāna ūdens T(laikam kādi +10C). Jāpierāda, ka plaisas plastmasas plāksnē un stikla lēcā rodas no šo materiālu atšķirīgajiem termiskās izplešanās koeficientiem.
[quote='Juris Lejnieks' Jāpierāda, ka plaisas rodas no šo materiālu atšķirīgajiem termiskās izplešanās koeficientiem.
[/quote]
Viskorektākais ir lietot FEA, un piemērotības/cenas ziņā optimālākais risinājums ir Lisa v8. Alternatīva ir arī AutoCAD vai ANSYS (pēdējais baisi dārgs). LISA instalācijas fails (http://www.Lisafea.com) ir bezmaksas, un termiskās modelēšanas bloks ir izskaidrots lietotāja rokasgrāmatā http://lisafea.com/tutorials/. Sazīmē un nospied pogu "modelēt".
Atsauces saites