14.09.2011, 15:36
Ievadam un flirtam: Fizikas un matemātikas fakultātē (galvenokārt fizikas studiju programmā) nepieciešams izstrādāt laboratorijas darbus, kuru gala produkts (lai cik tas savādi neliktos) ir dokuments. Dokumentus var veidot dažādi. To var darīt grafiskā vidē kā tas galvenokārt notiek lietojot MS Word un OpenOffice.org, bet var dokumentu arī programmēt ne-grafiskā vidē. Diezgan populāra šādu ne-grafisku dokumentu veidošanas valoda ir LaTeX.
Lietojot šo valodu ir:
Respektīvi - ir daudzas situācijas, kad šāda dokumentu veidošanas pieeja ir dauz ātrāka, ērtāka un arī gala beigās izskatīgāka, precīzāka un dokuments ir uztveramāks. Un, manuprāt, šādas situācijas itin bieži ir Fizmatu fakultātē, izstrādājot laboratorijas darbus (kā arī rakstot bakalaura, maģistra darbus u.c.). Jo tiek lietoti daudz matemātiskā pieraksta, ievietotas daudzas ilustrācijas un grafiki, kas prasu korektu atsauču sistēmu.
Tiem, kuriem šis viss liekas saistoši, bet nav zināms, tad obligātā lasāmviela (pāris stundām un viss) ir Not So Short Introduction To LaTeX2e.
Pie lietas: Augstākminētā sakarā un pārliecībā esmu izveidojis laboratorijas darba sagatavi LU Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas studentiem. Nokompilēts gala rezultāts (.pdf formātā) redzams šeit. Šis paraugs ir izveidots, ņemot par pamatu kaut kad 1. semestrī, mehānikas laboratorijā pieejamo paraugu, kurš manuprāt ir ļoti atbilstošs izejas punkts.
Uzreiz gribu ar nožēlu teikt, ka paraugā izmantotas dažādas komandas, kas novirza LaTeX formatējumu no oriģinālā, profesionāli veidotā. Respektīvi - daļēji zūd jēga skaistam typesetting'am, ja tas tiek samaitāts ar paša labojumiem. Bet tomēr - daudzi augstākminētie plusi šādai dokumentu veidošanas sistēmai paliek.
Ko gribu izcelt - izveidota komanda (failā 0_math_table.tex) kas ļauj ērti ievietot aprēķina piemērus tādā pat veidā kā tas pierasts rēķinot fizikas uzdevumus vidusskolā un pamatskolā. Laiks rādījis ka arī elektroniskā dokumentā šāds pieraksta veids attaisno sevi kā kompakts un viegli uztverams. Dokumentā ir vēl citas nianses, kas prasījušas ieguldījumu, lai tās izveidotu. Tas viss galvenokārt saistās ar dokumenta kompaktumu. Komentāros ir sarakstīts teju viss, ko kāds varētu vēlēties jautāt.
Par visu pēc kārtas: Uzskaitīšu nepieciešamās darbības, lai manis veidoto kodu varētu veiksmīgi kompilēt un lietot. Turpmākais ir rakstīts vadoties pēc tā kā es to darīju (uz Windows). Ja citiem ir savādāki veidi kā tikt pie rezultāta (galvenokārt latviskojumiem), tad lūgtum padalīties:
Ko vēl vairāk var vēlēties: Tabulas ievadīt pa taisno LaTeX vidē ir gana piņķerīgi. Kā arī aprēķini visticamāk tiks veikti Excelī. Tādēļ ērtākai dzīvei piedāvāju Excel papildinājumu Excel2LaTeX.xla. Šo failu atverot ar Excel, parādīsies papildus podziņas, kas ļaus Excel vidē iezīmētai tabulai iegūt atbilstošo LaTeX kodu.
Lietojot šo valodu ir:
- viegli nodalīt saturu no noformējuma; noformējums tiek atstāts iepriekš definētu parametru ziņā, kurus izveidojuši cilvēki, kas zin ko dara (vai var arī tos mainīt ja vēlas);
- viegli un ātri veidot izskatīgus materiālus ar matemātisku saturu (vienādojumi, lemmas, hipotēzes);
- viegli veidot atsauču sistēmu/bibliogrāfiju;
- viegli veidot attēlus ar numerāciju, parakstiem un atsaucēm uz tiem tekstā;
- Neizbesīt citiem ar šķībiem un greiziem dokumentiem Comic Sans fontā.
Respektīvi - ir daudzas situācijas, kad šāda dokumentu veidošanas pieeja ir dauz ātrāka, ērtāka un arī gala beigās izskatīgāka, precīzāka un dokuments ir uztveramāks. Un, manuprāt, šādas situācijas itin bieži ir Fizmatu fakultātē, izstrādājot laboratorijas darbus (kā arī rakstot bakalaura, maģistra darbus u.c.). Jo tiek lietoti daudz matemātiskā pieraksta, ievietotas daudzas ilustrācijas un grafiki, kas prasu korektu atsauču sistēmu.
Tiem, kuriem šis viss liekas saistoši, bet nav zināms, tad obligātā lasāmviela (pāris stundām un viss) ir Not So Short Introduction To LaTeX2e.
Pie lietas: Augstākminētā sakarā un pārliecībā esmu izveidojis laboratorijas darba sagatavi LU Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas studentiem. Nokompilēts gala rezultāts (.pdf formātā) redzams šeit. Šis paraugs ir izveidots, ņemot par pamatu kaut kad 1. semestrī, mehānikas laboratorijā pieejamo paraugu, kurš manuprāt ir ļoti atbilstošs izejas punkts.
Uzreiz gribu ar nožēlu teikt, ka paraugā izmantotas dažādas komandas, kas novirza LaTeX formatējumu no oriģinālā, profesionāli veidotā. Respektīvi - daļēji zūd jēga skaistam typesetting'am, ja tas tiek samaitāts ar paša labojumiem. Bet tomēr - daudzi augstākminētie plusi šādai dokumentu veidošanas sistēmai paliek.
Ko gribu izcelt - izveidota komanda (failā 0_math_table.tex) kas ļauj ērti ievietot aprēķina piemērus tādā pat veidā kā tas pierasts rēķinot fizikas uzdevumus vidusskolā un pamatskolā. Laiks rādījis ka arī elektroniskā dokumentā šāds pieraksta veids attaisno sevi kā kompakts un viegli uztverams. Dokumentā ir vēl citas nianses, kas prasījušas ieguldījumu, lai tās izveidotu. Tas viss galvenokārt saistās ar dokumenta kompaktumu. Komentāros ir sarakstīts teju viss, ko kāds varētu vēlēties jautāt.
Par visu pēc kārtas: Uzskaitīšu nepieciešamās darbības, lai manis veidoto kodu varētu veiksmīgi kompilēt un lietot. Turpmākais ir rakstīts vadoties pēc tā kā es to darīju (uz Windows). Ja citiem ir savādāki veidi kā tikt pie rezultāta (galvenokārt latviskojumiem), tad lūgtum padalīties:
- Jāiegūst un jāuzstāda MiKTeX (pēc idejas - kompilators).
- Jāuzstāda LaTeX editor's ērtākai dzīvei, lai gan tik pat labi varētu kompilēt .txt failus ar kodu. Es izvēlos WinEdt, kurš ir maksas risinājums, bet jūs jau zinat ko darīt tādās reizēs. Kāpēc tieši WinEdt? Tas būs redzams tālākajos punktos.
- LaTeX nesaprot latviešu diakritiskos simbolus, ja tos kompilatorā mēģina iebarot pa taisno. Nepieciešams lietot speciālas komandas šiem simboliem kā tas redzams Ivara Driķa rakstītajā materiālā. Es ar šo problēmu tiku galā tā, ka izmantoju WinEdt iespēju izveidot "tulkošanas tabulas", kā rezultātā WinEdt ierakstīto "āboli" tas kompilatoram pados "\={a}boli". Lai jums tas nebūtu jādara pašiem, esmu piedāvāju lejuplādēt WinEdt iestatījumu failu "WinEdt.dnt", kuru aizvietojot uz sava datora WinEdt instalācijas mapē (Kura, starp citu, pēc noklusējuma nav Program Files) manis minētais risinājums jau būs spēkā.
- Jāveic Arņa Voitkāna (E-studiju admins) aprakstītās darbības "LaTeX konfigurācija uz Windows"
- Jāpamēģina nokompilēt manis sniegtais dokuments paraugs.tex ar XeLaTeX (!!!, maina ar izkrītošo sarakstu kompilēšanas podziņai WinEdt rīku joslā). Pie pirmās reizes tas aizņems kādu brītiņu kamēr MiKTeX lejuplādēs visas vajadzīgās paketes, kuras šajā dokumentā ir lietotas.
Ko vēl vairāk var vēlēties: Tabulas ievadīt pa taisno LaTeX vidē ir gana piņķerīgi. Kā arī aprēķini visticamāk tiks veikti Excelī. Tādēļ ērtākai dzīvei piedāvāju Excel papildinājumu Excel2LaTeX.xla. Šo failu atverot ar Excel, parādīsies papildus podziņas, kas ļaus Excel vidē iezīmētai tabulai iegūt atbilstošo LaTeX kodu.