fizmati.lv forums

Pilnā versija: Galējs ātrums gaismai.
Jūs pašlaik aplūkojat satura saīsināto versiju. Skatīt pilno versiju ar atbilstošu noformējumu.
Lapas: 1 2
Esmu vienkāršs elektriķis, bet ļoti interesē relativitātes teorijas pamatojums un pierādījums.
Uz kādiem faktiem un pierādījumiem tika pateikts ka gaismas ātrums ir maksimālais?
Ja pareizi saprotu tad tas ir tikai postulāts. Postulāts ir kāda indivīda pieņēmumus. Ok, izvirzot šādu teoriju sākotnēji varam arī daudz ko pieņemt, bet vēlāk ir jārod iespēja arī to pierādīt. Nu lūk cik meklēju sev noderīgā literatūrā, tad neko sakarīgu par to neatrodu.
Pie tam cik saprotu tad tam visam ir virkne paradoksu un pretrunu. Tad varbūt ir jums zināmas vietnes, literatūra, kur var atrast šos pierādījumus kas šo postulātu padara par neapgāžamu?
Pretēji nevienā formulā matemātiski nevaru saprast, kā reizinot galējus skaitļus kaut kā iznākumā var iegūt bezgalību.
(29.01.2014 12:02 )Rets rakstīja: [ -> ]Esmu vienkāršs elektriķis, bet ļoti interesē relativitātes teorijas pamatojums un pierādījums.
Uz kādiem faktiem un pierādījumiem tika pateikts ka gaismas ātrums ir maksimālais?
Ja pareizi saprotu tad tas ir tikai postulāts. Postulāts ir kāda indivīda pieņēmumus. Ok, izvirzot šādu teoriju sākotnēji varam arī daudz ko pieņemt, bet vēlāk ir jārod iespēja arī to pierādīt. Nu lūk cik meklēju sev noderīgā literatūrā, tad neko sakarīgu par to neatrodu.
Pierādījums ir vnk tas, ka šī teorija *strādā*. Aprēķinus veicot pēc šīs teorijas, iegūstam strādājošas GPS sistēmas utt., bet pēc citām teorijām - nē.

Kā tad meklēji, interesanti? https://www.google.se/search?q=proof+of+relativity pirmās saites visas tev noderīgas...
(29.01.2014 12:02 )Rets rakstīja: [ -> ]Pie tam cik saprotu tad tam visam ir virkne paradoksu un pretrunu. Tad varbūt ir jums zināmas vietnes, literatūra, kur var atrast šos pierādījumus kas šo postulātu padara par neapgāžamu?
Stopstopstop. Neviens fizikas likums nav neapgāžams. Ja atradīsies pretpiemēri, tad būs apgāzts, un viss. Meklēs jaunu, precīzāku. Šeit ir ļoti labi uzrakstīts http://www.andrewjaffe.net/blog/2007/02/...oof-s.html

Kad piesauc vārdu "paradokss", tad atceries, ka tam ir divas visai atšķirīgas nozīmes. Šajā gadījumā "virkne paradoksu" nozīmē, ka teorija ir grūti aptverama un pretrunā ar to, ko vienkārši cilvēki iepriekš iedomājās. Nevis, ka tā ir izrādījusies pretrunīga pēc būtības.
(29.01.2014 12:02 )Rets rakstīja: [ -> ]Pretēji nevienā formulā matemātiski nevaru saprast, kā reizinot galējus skaitļus kaut kā iznākumā var iegūt bezgalību.
Kurš tad apgalvoja, ka var? Kkādu makulatūru būsi lasījis, vai arī pārlasījies.
Kāds sakars ar galējo ātrumu GPS sistēmai? Kā tas pierāda ka nekas cits ātrāks par gaismas ātrumu nav?

Par tām saitēm, tad Sory. Ne man piemērota valoda. LAT, RU noderētu daudz labāk. ENG varu tik nojaust par ko teksts, bet nevis izprasts. Mana vaina ka to nenorādīju.

Relativitātes teorijas piekritēji apgalvo, ka sasniedzot, vai pārsniedzot gaismas ātrumu masa kļūst bezgalīga. To stāsta visās pārraidēs, kur par to iet runa. Tātad nesaprotu kurā formulā ievadot gaismas ātrumu var iegūt bezgalīgu masu. Līdz ar to ja jau šādi saka, tad rēķinot pretējā virzienā ir jāvar izrēķināt precīzu gaismas ātrumu un nevis tik teoritizēties.
Pie tam vai tik tie nebija Einšteina vārdi, ka ja ir kādi fakti kas ir pretrunā ar teoriju, tad tas ir tikai sliktāk tiem faktiem un jāmeklē ir citi fakti. Līdz ar to šķietami nesaprotama tā uzvedība. Pie tam lai visu to izskaidrotu, tad tiek meklēta 11 dimensija un ar tā lāga nepalīdzot izskaidrot šo teoriju.
GPS sistēmai ir sakars ar tava jautājuma sākumu - "interesē relativitātes teorijas pamatojums un pierādījums" - nu, lūk - GPS darbošanās ir viena no liecībām par relativitātes teorijas pareizību, un gaismas ātruma nepārsniedzamības štelle tikai cita starpā *izriet* no tās pašas teorijas.

RU valodā meklēšanas metode tieši tā pati - https://www.google.se/search?q=дока...ости. Piem., reku Экспериментальные подтверждения ОТО.

To bloga skaidrojumu par pierādījumu veidiem taisos kaut kad saņemties pārtulkot latviski... Briesmīgi, cik bieži cilvēki mēdz uzvilkties, meklējot teorijām "absolūtus pierādījumus" Very Happy

(29.01.2014 15:20 )Rets rakstīja: [ -> ]Tātad nesaprotu kurā formulā ievadot gaismas ātrumu var iegūt bezgalīgu masu.
Šite, Понятие релятивистской массы, otrajā formulā no augšas. Kad v tiecas uz c, tad rezultāts *tiecas uz* bezgalību.

Ņem vērā, ka šo relatīvistiskās masas jēdzienu lieto tikai "rupji runājot". Vispārīgās formulas ir bišku grūtākas.

(29.01.2014 15:20 )Rets rakstīja: [ -> ]Līdz ar to ja jau šādi saka, tad rēķinot pretējā virzienā ir jāvar izrēķināt precīzu gaismas ātrumu un nevis tik teoritizēties.
Kur problēma izrēķināt gaismas ātrumu? Tas taču jau tika izrēķināts pirms Einšteina.

Kas tas par vārdu - "teoritizēties"? Relativitāte nav tikai abstrakta "teoritizēšanās", tā praksē jau apliecinās un nes labumu! Ceru, ka pie šī jautājuma vairs neatgriezīsimies?

(29.01.2014 15:20 )Rets rakstīja: [ -> ]Pie tam vai tik tie nebija Einšteina vārdi, ka ja ir kādi fakti kas ir pretrunā ar teoriju, tad tas ir tikai sliktāk tiem faktiem un jāmeklē ir citi fakti.
Ja arī kāds zinātnieks tā teicis, tad gan jau ironizējot. Atrodi atsauci! Pasaulē daudz aplamību iet no mutes mutē. Zinātne strādā tieši otrādi - ja ir fakti, kas ir pretrunā ar teoriju, tad teorija acīmredzot ir nepareiza. (Bet fakti jāpārbauda ļoti rūpīgi.)

(29.01.2014 15:20 )Rets rakstīja: [ -> ]Līdz ar to šķietami nesaprotama tā uzvedība. Pie tam lai visu to izskaidrotu, tad tiek meklēta 11 dimensija un ar tā lāga nepalīdzot izskaidrot šo teoriju.
Nevajag putrot iekšā sarežģījumus, kamēr nav saprasts vienkāršais. Stīgu teorija, tā, kuras sakarā tās 11 dimensijas, cenšas būt *vēl vispārīgāka* par relativitāti, ne jau "izskaidrot šo teoriju"...

Nevienai teorijai nav un nav vajadzīgi bezgalīgi izskaidrojumi. Teoriju sauc par pareizu, ja tā sniedz pareizus, noderīgus paredzējumus, un punkts. Nav svarīgi, vai teorijas formulas ir uzminētas, vai dzērumā nomurgotas, vai pamatotas ar citām formulām. (Tā jau varētu vaicāt bezgalīgi - ar ko tad pamatotas tās citas formulas un spriedumi? utt.)
(29.01.2014 12:02 )Rets rakstīja: [ -> ]Esmu vienkāršs elektriķis, bet ļoti interesē relativitātes teorijas pamatojums un pierādījums.

Kad mērīja gaismas ātrumu ZD un AR virzienā, ieguva vienādus rezultātus, lai gan Zeme griežas ap savu asi, gan ar ~30Km/s riņķo ap Sauli (pati Saule ap Galaktikas centru riņķo ar 250Km/s). Tika uzrakstīta [relatīviskā] ātrumu saskaitīšanas formula, kura atbilstu šiem novērojumiem. Laika palēnināšanās, ķermeņa garuma saīsināšanās, masas pieaugums u.c. izriet no šī eksperimenta. Piemēram, kā tad tā var būt, ka ātrumu summa ir mazāka par aritmētisku ātrumu saskaitīšanu. Tātad laiks iet lēnāk un tāpēc redzam, ka ātrumi īsti nesummējas. Par masas pieaugumu: Mēs varam nepārtraukti ķermenim pielikt spēku un tas kustēsies ar const paātrinājumu un tā tas tiešām šķitīs tam, kas šo spēku pieliek un tā līdz bezgalīgam ātrumam. No "malas" skatoties redzēsim viņam laiks sāk iet lēnāk un mūsuprāt ātrums tuvojas gaismas ātrumam.
Fizikā teorijas nav nepareizas, nepilnīgas kamēr tās secinājumi sakrīt ar eksperimentu. Viens no speciālās relativitātes secinājumiem ir relatīvistisko ātrumu saskaitīšanas likums, cits savukārt ir masas un enerģijas ekvivalences princips (te jāiztēlojas kodolreaktors). Vēl skrējējiem, laiks rit lēnāk.


#####
Balstās uz rakstu:
Nizar Hamdan - On the Invariance of Maxwell’s Field Equations under Lorentz Transformations
#####

No pirmā postulāta par fizikas likumu invarianci speciālai relativitātes teorijai nepieciešami apakšgadījums:

Divās vienādās kastēs, kuras savstarpēji kustās vienmērīgi (nemainīgs ātrums) un ar nemainīgu virzienu, darbojās tādi paši Maksvela vienādojumi. Piemēram tajā kastē var ielikt kondensatoru un rēķināt elektrisko lauku pozīcijās attiecībā pret kastes sienām.

Bet Maksvella vienādojums pret vienu koordinātu sistēmu (vienu kasti) apņem arī to telpas apgabalu, kur kustās otra kaste! Lai fiziķiem matemātiskais apraksts būtu vērtīgs, mums nepieciešams, ka problēmai ir viennozīmīgs atrisinājums!!!

Šīs abas lietas apvienojot iegūst tā saucamās Lorenza transformācijas formulas koordinātēm un laikam formā: x'=f(v,x,t), t'=g(v,x,t)

#####

Lorenza transformācijas tālāk var izmantot, lai iegūtu ātrumu saskaitīšanas likumu:
- Ja mums ir kāda atskaites sistēma, kura kustās ar ātrumu v pret nekustīgo atskaites sistēmu
- Pret to mēs esam nomērījuši ātrumu kādam ķermenim u
+ Tad ķermeņa ātrums, kuru nomērītu pret nekustīgo atskaites sistēmu būtu: w = (u+v)/(1+uv/c^2)

#####
David Mermin - Releativity without light
#####

Interesanti, ka šo ātrumu saskaitīšanas likumu var iegūt neizmantojot ne Maksvela vienādojumus ne postulātu par gaismas izplatīšanās ātrumu dažādās koordinātu sistēmās.

Pieņēmumi, kuri tiek izmantoti raksta pierādījumā:

- ja redzi mani skrienam prom ar ātrumu v, tad es tevi redzu attālinoties ar ātrumu v
- ja man ir zināms kustīgās atskaites sistēmas ātrums un tajā izmērītais objekta ātrums, tad varu viennozīmīgi aprēķināt objekta ātrumu pret nekustīgo atskaites sistēmu
- ātrumu saskaitīšanas likums ir pielietojams, lai arī noteiktu objekta ātrumu pret kustīgo atskaites sistēmu zinot abus atlikušos ātrumus


Un tas ir pietiekami, lai iegūtu ātrumu saskaitīšanas likumu formā:

w = (u+v)/(1+Kuv)

Meklējot šīs funkcijas maksimumu var parādīt, ka nav iespējams iegūt w lielāku par 1/sqrt(K). Tā kā šī konstante paliek nemainīga visās atskaites sistēmās, tad var postulēt, ka dabā nav iespējams lielāks ātrums par 1/sqrt(K).
#####
Aivis
To ka ātrumi visos virzienos ir vienādi, tad var arī savādāk izskaidrot. Fakti ir derīgi neskaitāmām teorijām. Fakti var tikai noliegt teoriju, ja tie neatbilst, bet nevis apstiprināt.
Piemēram novērojot saules kustību no zemes, tad tas pilnīgi atbilda teorijai, kad zeme ir plakana. Pretrunu nebija. Tā pat tam ka Saule riņķo ap Zemi, Tā pat teorijai, ka Zeme riņķo ap sauli un Zeme griežas ap savu asi. Lai gan patiesību sakot arī tā nav taisnība. Tā pat teorija ka to visu radījis Dievs. Fakts der visām šīm un ne tikai šīm teorijām. Daba arī nav matemātika un jebkurš tās vienādojums ir tikai tuvāks, vai tālāks modelis un tiklīdz kā formulu uzrakstām, tā tā jau ir nepareiza. Un matemātiski var izrēķināt tik to, kas tai formulā jau no sākuma ielikts.
Līdz ar to man jau sāk arvien vairāk patikt eteradinamikas teorijā kā gāzveida viela. Tai teorijai nevajag laiku locīt, nevajag neskaitāmas dimensijas, kas tikai ieved to fiziku dziļāk mežā un nevis ved no tā ārā.
"Владимир Акимович Ацюковский" ir tās autors un izklausās daudz ticamāka teorija, kuras vienīgais pretarguments ir realitivitātes teorija ar to ka nevar būt lielāki ātrumi, bet šī teorija to pieļauj un uz to pat balstās. Pie tam arī izskaidro to, kamdēļ visos virzienos būs vienāds gaismas ātrums un nekāda laika un telpas locīšana nav nepieciešama.
Maikelsona eksperiments vispār nepārliecina. Ja gaismas avots un novērotājs kustas kopā ar vidi kur izplatās gaisam, tad kāda starpība kādā virzienā tā vide pārvietojas. Ātrumam nav jāmainās un tas kas gaidīja pretējo efektu, tad vai nu zina, to ko es nezinu, vai arī nedraudzējas ar galvu.
Protams, ja neuzskata, ka vide neseko, tad varētu mēģināt eksperimentu, kā ar gravitāciju kur teiksim kādā transporta līdzeklī pārvietojas, bet tajā gadījumā vide stāv uz vietas. Turpretī eksperimentā ar gaismu, tad gaismas izplatības vide kustējās tā pat kā zeme, novērotājs un gaismas avots. Nekādas būtiskās izmaiņas būt arī nevarēja. Ja nu vienīgi neliela ēteriskā vēja iespaids, bet tas ir gaužām niecīgs zemes tuvumā un to jau ar eksperimentā pielietoto precizitāti konstatēt nevarēja.
Protams, ja uzskata, ka ēteris nav un gaisma pārvietojas vakumā, kur nekā nav, tad uzskati ir tādi, kādi tie te ir. Bet viļņi var pārvietoties tikai vidē un tas ir neapgāžams fakts. Gaismas ātrumu vidē noteiks šīs vides fiziskie parametri. Ja to pieņem, tad vairs neveidojas tā virkne ar paradoksiem.
Ja no Einšteina formulas izvāc c, bet tā vietā ieraksta gliemeža ātrumu, tad sanāks ka maksimālais pasaules ātrums ir gliemeža. To varētu viegli apgāzt. Savukārt gaismas ātrumu nosaka vide kurā tā pārvietojas un tad viss nostājas savās vietās. Vide ir ar dažādu blīvumu, līdz ar to arī visas gaismas uzvedības ap ķermeņiem ir izskaidrojamas un nekāda telplaika locīšana nav nepieciešama. Tā pat Meikelsona eksperimentu izskaidro. Visu izskaidro ēteris, tik kamdēļ to akadēmiskā fizika ir izsvītrojusi no legālo saraksta, tad nav skaidrs. Bet ēteris ir visu aptverošs un visur esošs un tas ir tas kas visu apvieno un iespaido. No ētera mēs sastāvam un tajā dzīvojam.
Par ētera esamību zināja pat Einšteins. Mendeļejevs to bija savā tabulā ierakstījis kā pirmo elementu. Un ētera vēsture ir ļoti sena. Ēteris izskaidro gan strāvu, gan magnētisko un elektrisko lauku, gan gravitāciju. Lietas ko bez ētera klātbūtnes neviens nespēj izskaidrot.
Protams bez ētera, ja tas ir mūsu pamata elements, tad iztikt nevar, lai izskaidrotu visu pasaules kārtību un tā nepieciešamība vislaik uzpeld. Ne par velti nepieciešamība piespiedusi postulēt tumšo matēriju, Antivielas un citus faktorus, kas faktiski ir tas pats ēteris. Bet kamēr ēteris būs aizliegto vārdu sarakstā, tikmēr visaptverošu teoriju izveidot nevienam neizdosies. Pret dabu zinātne ir bezspēcīga. Nevar izveidot teoriju, kas apraksta dabu, ja tajā neiekļauj dabas principus.
Šobrīd esam situācija, kāda bija brīdī, kad visi uzskatīja, ka zeme ir plakana, bet kāds mēģina ieskaidrot ka tā ir apaļa. Nu tak uz sārta tādi jāmet, vai ne? Kā var būt apaļa. Tad tak tie kas ir apakšā kristu zemē un tie kas sānos noslīdētu. Vai ne?
Tu vispār vēlies vai nevēlies uzzināt skaidrojumu un atbildes saviem jautājumiem?
Un ēteris vai ir, vai nav - fig viņu zina, ja teorija var iztikt bez, tad nav. Bet viņš pavisam noteiti nav elements.
Un atceries, ka kvantu pasaulē gaismas "viļņi" pavisam nav tas pats, kas viļņi ūdenī vai skaņas viļņi.
(03.02.2014 10:07 )Rets rakstīja: [ -> ]vai nu zina, to ko es nezinu, vai arī nedraudzējas ar galvu.
Pirmais variants. http://ru.wikipedia.org/wiki/Опыт_М...ьсона taču skaidri rakstīts: teorija par ēteru paredzēja, ka zeme kustas "относительно эфира". Kāpēc tu to nebiji izlasījis, pirms sākt savu pārspriedumu? Kāpēc?!

Turpināt skaidrot tavas kļūmes arī pārējās rindkopās?

Teorijas labuma mērs ir tas, vai tā sniedz derīgus paredzējumus, nevis - vai tā izskaidro "visu" vai - kādi tai ir "principi".
Drīzāk jau otrais variants. Kurā gadā domāja par to ka zeme kustas ēterī? Starp citu bija daudz eksperimentu, lai noķertu to ētera vēju. Bet rezultāti kaut necili, bet bija. Nebija tas ko gaidīja, bet bija. Bija gan arī eksperiments kur rezultāti bija nulle. Bet šobrīd arī tam ir skaidrojums.
Mēs uz zemes esam kā istabā un kurš muļķis istabā mēris vēja ātrumu un no tā rezultātiem ziņos ka ārā vēja nav?
Bet ja pieņem ka šeit ir bezvējš, tad mēs kustamies kopā ar to gaismas izplatīšanās vidi un tie eksperimenti neko nav pierādījuši.
Nu un ko dod, ja teorija izskaidro pusi, vai pat mazāk. Nekur jau nav teikts, ka viņa nav pilnīgi nepareiza. No faktiem jau ir radīta, tik nepilnīgiem.
Kurš te var izskaidrot kas ir gravitācija? Kā tā strādā? Kamdēļ no esošas teorijas veidojas gravitācijas paradoks?
Tu atkārtojies savos jautājumos, uz kuriem tepat šajā pavedienā jau atbildēju:
Citāts:Nevienai teorijai nav un nav vajadzīgi bezgalīgi izskaidrojumi. Teoriju sauc par pareizu, ja tā sniedz pareizus, noderīgus paredzējumus, un punkts. Nav svarīgi, vai teorijas formulas ir uzminētas, vai dzērumā nomurgotas, vai pamatotas ar citām formulām. (Tā jau varētu vaicāt bezgalīgi - ar ko tad pamatotas tās citas formulas un spriedumi? utt.)
Tas par tavu "izskaidrot kas ir gravitācija".

Psihokeramikas interesenti, izskatās, var sekot šim eksemplāram arī tviterī: https://twitter.com/MarisViduss
Nu nevajag jau lamāties. Wink Ja Acjukovska terija izskadro faktus, tad tā ir pareiza. Nu tad viss kārtībā un gaismas ātrums ir pārsniedzams bez problēmām. Pie tam tā nerunā pretī arī virknei zināmu faktu. Un kamēr neviens nespēs apgāzt viņa teoriju, Pie tam labi izstrādātu. Tad tikmēr ticēšu viņam. Un jūs tikmēr varat dzīvot uz plakanas zemes. Fizikas grāmatas man ir bijušas mīļas, bet vienmēr tur ir bija āķis kas netika atbildēts, bet postulēts. Tā teikt, tici, jo tā ir. Bet zinātniska pieeja tak vismaz kādreiz bija, ka tak interesanti kamdēļ tad, tā? Ja šāda jautājuma vairs nav, tad zinātne iet auzās tik.
Nedaudz laiks padomāt man.
Es tikai mācos un cenšos saprast plusus un mīnusus divām itkā pretējām teorijām. Uzsveru vārdu "itkā". Kaut viena otru neizslēdz,bet papildina tikai.
1. Relativitātes teorija ar ātrumu kas nepārsniedz gaismas ātrumu. Nekad un nevienā brīdī.
2. Ēteradinamikas Acjukovska izstrādāt kā gāzveida viela.

Tātad kura ir nepareiza. jeb varbūt abas. Manī nav ieskolots un iedzīts postulātisms un strīdos dzimst patiesība.
Tātad 18. - 19. gs. radās doma par ēteri. Radās teorija ka ir ēteriskais vējš. Izdomāja, kā to varētu eksperimentāli pārbaudīt.
Tātad kādi rezultāti. Teorija paredzēja 30km/s.
Dzīvē Maikelsonam to neizdevās atklāt un teiksim 88. gada Fizikas rokasgrāmatā ir teikts: "Pretēji paredzamajam ar Maikelsona gaismas ātruma maiņa netika konstatēta."
Bet kādi tad bija šī eksperimenta rezultāti? Tiešām 0?
Izmaiņas bija, tik daudzkārt mazākas par gaidīto rezultātu.
Tā pat citi eksperimenti pierādīja ātrumu no 1 -10km/s.
Tālākie eksperimenti jau sāk iet auzās dēļ tā, ka sāka izmantot dzels kastes, dzels trubas. Un līdz ar to arī kaut iekārtu precizitāte ir daudzkārt palielinājusies, bet rezultāts nulle, vai tuvu nullei. Līdz ar to ir pasludināts, ka ētera teorija ir pilnīgi izgāzusies.
Vai tā ir zinātniska pieeja? Efekts tika konstatēts. Izņemot ka tiklīdz kā to ekranējam ar metālu, tā efekts strauji zūd. Vai var apstrīdēt Milerra un Maikelsona iegūtos datus? Viņu aparāti bija tik neprecīzi, ka neko nekonstatēja? Labs jautājums. Vai ne? Un kamdēļ dzelzs korpusi datus slapēja? Vai tas nevar būt ētera mijiedarbība ar dzelzs priekšmetiem?


Ak jā, tie kas uzskata ka esmu tikai kašķīgs stulbenis, tad varbūt piebremzē ar izteicieniem. Es nevienu par eksemplāriem neapsaukāju. Wink
Un vēl varam vilkt līdzības ar tiem laikiem kad vecās teorijas piekritēji ļoti kritizēja jaunās. Zeme plakana bija līdz tam, kamēr netika apkuģots tai apkārt. Pie tam tik daudzus tās idejas piekritējus sadedzināja sārtā. Vai tagad nenotiek līdzīgi? Vai nevar vienkārši par to padomāt un saprast kura tad teorija ir kļūdaina un kura patiesa? Tikpat labi arī teorija, ka visu radījis dievs ir neapgāžama un nav jāpierāda. Tā visu izskaidro tik vajag tai ticēt. Uz ticības pamata teorija nav apgāžama. Ulzha laikam ļoti tai tic kā svētiem rakstiem, tamdēļ pierādījumi pret to tiek ignorēti un vēl apvainojas, ja kāds iebilst. Tā jau ir vājuma pazīme. Un argumentu trūkums. Jums argumentu jūrai ir jābūt, jo cik gadus ir pētīts un cik miljardi naudas nav iztērēts pa šiem gadiem. Vienīgi rezultāti ir tuvu nullei. Tesla ar piezīmju blociņu izgudroja vairāk, nekā šodien pētnieciskie institūti ar visiem superdatoriem kopā.
GPS sistēma manuprāt lieliski var strādāt arī pie ētera vēja. 35000km orbītā esošie satalītu signāli zemes virsmu sasniedz sekundes desmitdaļā, Attālumu starpības starp dažādiem leņķiskajiem attālumiem ir jau vairs tik sekundes simtdaļās mērāmi un pat mazāk. Sekundes desmitdaļā, Zeme spēj pagriezties par nieka 45 metriem. GPS reālā kļūda ir ap 12 metriem, vai pat vairāk. Pie tam kā jau visas mērierīces, tad tiek kalibrētas un līdz ar to vispār jau pat nevar zināt ko kā tur kāds mēra. Tas jāprasa inženierim kas to programmatūru ir veidojis. Pats lietotājs papildus tam var kalibrēt kartes. Kartes jau pašas par sevi ir plakanas, zeme apaļa un tad 20000 mēroga kartē apļa un plaknes starpība, ja atmiņa neviļ mūsu platuma grādos ir vairāki metri. Takā var izdarīt vienu secinājumu, ka lai spētu darboties GPS, tad tam vajag tikai lai gaismas ātrums būtu vienāds(ne jau pret visiem novērotājiem, bet pret konkrēto) un attālumi konstanti pret zemi. Kā pa ceļam tā gaisma, vai elektromagnētiskie viļņi izlokās, tad nav būtiski. Visu pie kalibrēs un ja pat kļūda būs šķietami lielāka, tad to novels uz aparatūras neprecizitāti un piekalibrēs kā vajag. Ja ir ētera vējš un tāds ir, tad satelītu signālu nobīde tā pat būs ļoti niecīga. Ētera vēja virziens pēc dažiem datiem ir 22 grādi no zemes ass. Satelīti ir izkārtoti ap ekvatoru un līdz ar to leņķiskā attiecība un nobīde būs ļoti konstanta un tas nozīmē, ka viegli kalibrējama un noveļama uz ierīces kļūdām.
Lapas: 1 2
Atsauces saites