(03.12.2009 20:43 )2452 rakstīja: * Neesmu manījusi, ka studenti sūdzētos par pārāk mazu/lielu cilvēku skaitu auditorijās. Turklāt, pat ja uz lekciju būtu jāatnāk 100 cilvēkiem, reāli atnāk varbūt kādi 60.
Taču, ja ir vēlme apgūt zinības mazākā cilvēku lokā un intīmākā gaisotnē, manuprāt, vajadzētu piedāvāt arī neklātienes studijas. Es domāju, ka neklātienes studiju potenciālā mērķauditorija varētu būt tie, kas gājuši progmeistarā vai kā citādi saistījuši savu dzīvi ar datoriem.
* Mācos 1. kursā un ar šādu problēmu neesmu saskārusies. Es domāju, ka katru gadījumu vajadzētu skatīt individuāli.
* ---
* Es uzskatu, ka sākumā jāpiedāva kaut kas no visa, lai students labāk saprastu, kas tieši viņu interesē, jo esmu pārliecināta, ka bez manis DF pirmajā kursā ir vēl cilvēki, kuru zināšanas par datoriem pirms iestāšanās bija diezgan tuvas 0. Tāpēc man arī pagaidām grūti spriest par kursu lietderību/nelietderību.
Aija Murāne
Default
* nepiekritīšu, 100 studenti ir vienā nepiemērotā auditorijā reizēm ir problēma, gan pirmājā, gan otrajā kursā. Ja studentam nav kur apsēsties kontroldarba laikā, tad tas nekur neder. Bet vēl lielāka problēma manā skatījumā ir, kad pasniedzējam divreiz jāstāsta 100 cilvēkiem taspats. Manā skatījumā tā tiek izniekots laiks, ko varētu veltīt individuālākām konsultācijām un mazliet, bet tomēr, samazinās lekciju kvalitāte. Kā to atrisināt R19 gan īsti nespēju iedomāties. Pats par sevi 100 studentu vienā kursā nav nekas traks, jo tur, kur tas ir nepieciešams, studenti tiek sadalīti mazākās daļās diezgan optimāli.
Iebildīšu Aijai un netiekšu, ka es neredzu nekādu sakaru starp neklātieni un velmi pret individuālāku attieksmi un/vai progmeistaru. Progmeistars piemēram ir diezgan labs veids, kā sagatavoties studijām DF. Neklātienes studijas vairāk asociēju ar velmi studijas pakārtot darbam, nevis otrādi. Pilna laika studijās studentam vajadzētu maksimāli daudz laika pavadīt universitātē. Šajā sakarā gribētu teikt, ka viena no lielākajām Datorzinātņu bakalaura programmas problēmām ir nevienlīdzīgais studentu līmenis iestājoties, kas vismaz daļai studentu krietni samazina studiju kvalitāti. Kā to atrisināt nezaudējot studentus, ko negrib fakultāte, tas ir labs jautājums, risinājumi gan ir iespējami.
* Es mācos otrajā kursā, bet īpaši tagad, kad mūs pārmākusi dižķibele, tā varētu būt diezgan izteikta problēma, jo zinu, ka jau 1. kursa 2. semestrī Smotrovam bija grūtības savākt studentus uz Lineāro algebru, kas bija diezgan saistīts ar to, ka kurss ir samērā speficisks un daudziem studentiem ir velme izbraukt. Ja būtu treknie gadi, tad nerentablus kursus DF domāju, ka varētu uzturēt. Tagad ir grūtāk. Tagad jāmaina studentu attieksme
. Bet viena no lietām, kādēļ tas tā notiek, ir tas, ka daļai studentu nav skaidri noteiktumi/vīzija, kas notiek paņemot kādus kursus un kas beigās no tā sanāks. Līdz ar to dabiski tiek mēģināts vieglākais ceļš, jo diploms jau itkā ir viens. Bet šeit varētu iesaistīties SP apzinot visus virzienus un veidojot informatīvus materiālus un lekcijas, kā sasniegt noteiktu virzienu/specialitāti. Šeit varētu būt labs teiksim grafs, kas parāda kursā iemācītā atkarību, kā tas iespaidos mācības citā kursā un tml. Šis varētu būt viens no darbiem, ko vēlētos paveikt.
Kā vēl vienu no iespējām pieļauju lielāku specsemināru skaitu, t.i. daļu B daļas kursu pārveidot par specsemināriem un studentiem ļaut iegūt lielāku daļu kredītpunktu ar specsemināriem. Tas arī, manā skatījumā, atļautu ātrāk/aktuālāk pielāgoties jaunākajām vēsmām datorzinātnē pasaule.
*Kā jau pirmajā punktā pieminēju, tad 'problēma' ir studentu līmenis iestājoties. Ņemot vērā, ka tas var variēt no lieliskiem matemātiķiem līdz lieliskiem programmētājiem un vienkārši interesentiem bez iepriekšējas pieredzes dator-jomā, tad 1./2. kurss sanāk tāds kā līmeņu izlīdzinājums, kas protams, daļai studiju kvalitāti samazina. Ja mēs skatamies pēc vidēja studenta, tad kursu sadalījums domāju ir optimāls, studentam pirmajos divos kursos tiek iemācīts tāds "sākuma komplekts", lai varētu iziet darba tirgū, kas ņemot vispārējās valsts tendences drošvien ir labi. Cita lieta, ka kā jau Blekss pieminēja: "~60% vidējā speciālā, 20% augstākā", tad šajā gadījumā ir problēma ar tiem 20%, jo tiem noteikti būtu nepieciešams daudz teorētiskāks, vairāk uz datorzinātņu pamatiem orientēta programma. Atsevišķa 4. gadu teorētiskāka, bez prakses, programma būtu ideāls risinājums, lai universitāte sevi varētu saukt par zinātņu universitāti. Realitāte drošvien citāda. Iespējams labs piemēras varētu būt Francijas sistēma, 1. kursā tiekam visi, mācīties varam vairākkārt, bet barjera, kas jāpārvar, lai tiktu otrajā kursā, ir diezgan augsta. Tas gan varētu radīt problēmas ar to, ka studijas varētu izstiepties nepiedodami garas daļai studentu. Risinājumi ir, tikai būtu mazliet jāizkustās no tās man šķietami sasniegtās "apmierinātības sajūtas", t.i. studenti ir, nauda ir, galā ar galīgi slikti studenti nesanāk, kāpēc kaut ko mainīt.
Kā minimālais risinājums būtu mat. analīzes un anal. ģeometrijas atgriešana pie 4 kredītpunktiem ar atbilstošu kursu apjomu, šobrīt situācija īsti nav normāla. Ne studentu vairums var visu iemācities, ne pasniedzēji visu izstāstīt.
--
Default
Aivars Šāblis
