Mūžīgais jautājums:
Ja saule vienā momentā pazustu bez pēdām, Zeme aizietu pa pieskari (burtiski) uzreiz (tajā pašā laika momentā) vai arī pagaidītu 500 sec (vai cik tur) kamēr gaisma (ne)atliso līdz mums.

Pēc vispārīgās relativitātes teorijas mums to vajadzētu uzzināt pēc sekundēm 500. It kā. Vai uz gravitāciju tas attiecas?

Tematu turpinot:
Lai kaut kas no kaut kā aizlidotu, tam ir jāpārspēj kosmiskais ātrums attiecībā pret objektu, no kura jāaizlido. No melnā cauruma nekas neaizlido, jo gravitācija ir pārāk liela, lai pat gaisma aizlidotu. Bet ir viena lieta, ko tie tomēr izstaro, un ne maz: gravitācija.

Ja gravitācijas ātrums ir krietni lielāks par gaismas ātrumu, tad tas var notikt. Vai arī gravitacijai nav masas un enerģijas, no kā seko, ka viņai nav gravitācijas.
Vai arī ir kāds cits gadījums, nezinu.
Tad ka būs?

Francisks rakstīja:Mūžīgais jautājums:
Ja saule vienā momentā pazustu bez pēdām, Zeme aizietu pa pieskari (burtiski) uzreiz (tajā pašā laika momentā) vai arī pagaidītu 500 sec (vai cik tur) kamēr gaisma (ne)atliso līdz mums.

Pēc vispārīgās relativitātes teorijas mums to vajadzētu uzzināt pēc sekundēm 500. It kā. Vai uz gravitāciju tas attiecas?

Tematu turpinot:
Lai kaut kas no kaut kā aizlidotu, tam ir jāpārspēj kosmiskais ātrums attiecībā pret objektu, no kura jāaizlido. No melnā cauruma nekas neaizlido, jo gravitācija ir pārāk liela, lai pat gaisma aizlidotu. Bet ir viena lieta, ko tie tomēr izstaro, un ne maz: gravitācija.

Ja gravitācijas ātrums ir krietni lielāks par gaismas ātrumu, tad tas var notikt. Vai arī gravitacijai nav masas un enerģijas, no kā seko, ka viņai nav gravitācijas.
Vai arī ir kāds cits gadījums, nezinu.
Tad ka būs?

He, he, gravitācijai pašai nav gravitācijas, jo ja būtu, tad mēs ātri vien nonāktu pie bezgalīgas gravitācijas: kaut kāda masa (Luckāns) rada gravitāciju, kas atkal rada savu gravitāciju, kas atkal rada vēl savu gravitāciju utt.

Pēc vispārīgās relativitātes, gravitācija nav matērijas forma, bet tīri ģeometrisks efekts, līdz ar to tai iespējams teorētiski pat bezgalīgs izplatīšanās ātrums, par ko liecina arī eksperimenti

Kā ta nu melnais caurums neizstaro! Izstaro un kā vēl!
Vienkāršoti sakot - ārpus melnā cauruma no nekurienas uzrodās, piemēram, elektrons, bet iekšpus tā - pozitrons, kurai ir elektronam pretējs lādiņš - antiviela. Summējot abas daļiņas kopā - neka nav radies, jo abas viena otru iznīcina. Taču ir radies efekets, ka no cauruma ir izstarots elektrons. Tikpat labi arī var otrādi pozitrons rasties ārpusē, bet elektrons iekšpusē. Tas tāds vienkāršs piemērs.. (Sīkāk - http://en.wikipedia.org/wiki/Hawking_radiation)
Tā ka melnie caurumi izstaro.

Par gravitācijas ātrumu teikts, ka tas izplatās gaismas ātrumā. Iz wikipēdijas - http://en.wikipedia.org/wiki/Speed_of_gravity. Bet cik sapratu, tas nav nopietni pierādīts.

es Tev uzziimetu bildiiti par to gravitaaciju, bet slinkums. uzsauc?
/ki

Norakšu! :) Vēl viena lieta, kas mani tagad interesēs, bet kam nav laika - gravitācijas ātrums.

Tas Hokinga starojums ir cita opera.

Nu ja gravitons neiztaro gravitaciju, tad viņam nav enerģijas. Kā nekā enerģija (kā arī masa, kāda starpība) izstaro gravitaciju.

Protams, ir kreisās teorijas, ka gravitacijai ir negatīva enerģija, kā rezultātā visuma enerģijas summa == 0

Gravitacija ir apmainja ar gravitroniem, t.i., viena objekta transporta daljinjas apmainas ar cita objekta t. daljinjam. Gravitronu atrums ir stipri vien lielaks par gaismas atrumu. Sinonims gravitacijai ir laiktelpas liekums, kur saule izliec laiktelpu ta, ka zeme rinkjo ap to, bet patiesiba zeme kustas pa taisni. Ja saule pazustu, laiktelpas liekuma nebutu un zeme orbita butu parasta taisne (nevis izliekta ka shobrid).

Kursh teica, ka gravitoni neizstaro sekundaaros gravitonus? Vinji tos izstaro, tikai pietiekami reti un maz

Linards Kalvāns rakstīja:He, he, gravitācijai pašai nav gravitācijas, jo ja būtu, tad mēs ātri vien nonāktu pie bezgalīgas gravitācijas: kaut kāda masa (Luckāns) rada gravitāciju, kas atkal rada savu gravitāciju, kas atkal rada vēl savu gravitāciju utt.

Der atcerēties par bezgalīgi dilstošām skaitļu virknēm! Piemēram, 1 + 1/2 + 1/4 + 1/8 ...; = 2. Pats ar to negribu apgalvot, ka gravitācījai ir iespējama sava gravitācija, vienkārši spriedums nav gluži pareizs. Ja pieņem, ka gravitācijai ir neliela gravitācija, kurai savukārt ir vēl mazāka utt., tad kopā ne vienmēr ir jāsanāk bezgalībai.