Es piekrītu tomaac (http://fizmati.lv/forums/showthread.php?...#pid23636) viedoklim.
Jārēķinās ar ļoti daudziem faktoriem, lai manuprāt varētu šodien runāt par studiju kvalitāti un līmeni:

1. Kādā līmenī šobrīd ir vidējā izglītība?
Vai pastāv iespēja kaut kur iegūt datus par iestāšanās kritērijiem mūsu studiju programmā un to vidējām vērtībām pa gadiem, piemēram, sākot ar 2002. gadu vai varbūt pat agrāk.
Ja kritēriju vidējai vērtībai ir tendence samazināties, tad ir dabiski, ka universitātes prasības gadu no gada sāk likties par augstām...
Attiecīgi problēma ir arī sagatavotības līmenī pirms universitātes.

2. Cik daudzi no studējošajiem un ar kuru studiju gadu jau strādā? Vai strādā pilnu slodzi?
Ja pastāv iespēja atrast labu (attiecīgi katra prasībām atbilstošu) pat bez diploma un tikai ar studējošā statusu, tad gluži dabiski samazinās vēlme kaut ko iemācīties, bet vienīgais mērķis ir tikai iegūt 'papīru' ar nosaukumu diploms. Reizēm pat šis mērķis pazūd un izvēle par labu krīt darbam, nevis mācībām.

3. Vai darba devēji motivē iegūt diplomus?
Šeit būtu interesanti uzzināt, vai ir kādi kuri savu tagadējo darbu ir ieguvuši tikai ar to faktu, ka viņiem ir diploms, nevis ar faktu, ka viņi ir studējošo statusā vai viņiem ir pieredze attiecīgajā jomā? Cik daudzi pēc tam ir pabeiguši studijas, lai tikai saglabātu darba vietu? Vai darba devējs palielina algu, ja darbinieks attiecīgi iegūst grādu? Pie tam, ja darba devēji apskatās diplomu, vai - pēta atzīmes?

4. Cik motivējoši un motivēti ir pasniedzēji?
Es ticu, ka viegli nav tikai studentiem, bet arī - pasniedzējiem, kuri nereti apvieno pasniegšanu ar pastāvīgo (iespējams pat labāku) darbu, kas arī prasa daudz laika. Viņiem tad arī attiecīgi nav pietiekoši daudz laika, lai sagatavotos lekcijām un izvirzītu augstas prasības kursa nokārtošanai.


Par pārējo...
- Par papildus kursiem - es domāju, ka šo funkciju labi pilda specsemināri (ja tādi vēl eksistē).

- Par anketām - jā, diemžēl arī es tās nopietni neuztveru, parasti, kad kaut kas tiek veiksmīgi pabeigts, it īpaši, ja tas ir bijis sarežģīts un grūts, tad šķiet, ka labāk atstāt visu, kā tas ir, un novērtēt visu labi/vidēji. Iespējams anketas vajadzētu pārstrādāt vai mēģināt mainīt attieksmi pret tām. Pagaidām tā bieži vien ir tāda birokrātiska formalitāte katra kursa noslēgumā.

- Par apmaiņas programmām - manuprāt to vajadzētu popularizēt, tā ir iespēja studēt ārzemēs, kur ir stipendija un iespēja nestrādāt.

- Par pētniecības iespējām/projektiem - vai pastāv iespējas attīstīt tādus, kur studentiem, kuri tajos piedalītos, arī kaut ko maksātu, lai šī samaksa + studejošā kredīts/stipendija nodrošinātu normālu iztiku un studentam nevajadzētu strādāt pilnu slodzi kaut kur citur (ārpus universitātes)? Tādā veidā students arī varētu pielietot savas zināšanas praksē, nevis tikai zināt teoriju, kas arī varētu būt papildmotivācija.

borzovs rakstīja:- rietumvalstu augstskolās studenti sīvi konkurē par apmaiņas studiju vietām, pie mums tik tikko sameklējam, lai aizpildītu piedāvātās nedaudzās vietas; kas te, kāds bērnudārzs, kur nepieciešamas aukles?

Pēc pieredzes izskatās, ka zināma konkurence tomēr pastāv, jo uz izvēlēto apmaiņas programmu, uz kuru pieteicos šogad, tomēr netiku.

borzovs rakstīja:- rietumvalstu augstskolās studenti sīvi konkurē par apmaiņas studiju vietām, pie mums tik tikko sameklējam, lai aizpildītu piedāvātās nedaudzās vietas; kas te, kāds bērnudārzs, kur nepieciešamas aukles?

Varētu būt, ka nedaudz vainojams ir arī tas, ka nevienā (cik man zināms; būtu priecīgs, ja kāds palabotu) no nodaļas apmaiņas augstkolām kā apmaiņas novirziens netiek piedāvāts CS. Ir cilvēki, kuri neuzskata par vērtīgu veselu gadu mācīties kaut kādu praktiku.

borzovs rakstīja:- rietumvalstu augstskolās studenti sīvi konkurē par apmaiņas studiju vietām, pie mums tik tikko sameklējam, lai aizpildītu piedāvātās nedaudzās vietas; kas te, kāds bērnudārzs, kur nepieciešamas aukles?

Iesaku celt anglju valodas lekciju kvalitaati - vismaz 2005 gada rudenii taas bija iists izbraucamais gabals, 8 vareeja dabuut lekcijas neapmekleejot un neko nedarot, bet bez valodas kaa lai maacaas?
Un vai ir kaada statistika par to kaada dalja bakalaurantu zina vaacu valodu kaut aptuveni studijaa deriigaa liimenii?

Īsti nepārzinu jauno studiju programmu, tāpēc varu kļūdīties vai nezināt vairākas lietas, bet te ir mani personīgie ierosinājumi:

PROGRAMMĒŠANAS VALODAS - pārnest kursu no 8.semestra uz 7.to, jo ja 7tais bija reāli viegla pastaiga, tad astotajā vajadzēja diezgan pacīnīties ar šo priekšmetu, jo bija daudzi netriviāli uzdevumi, kas prasīja laiku. Tāpat tās bija tikai 8 studiju nedēļas. Līdz ar to 7tais semestrī būtu vairāk laika jāvelta mācībām, savukārt 8tajā atvieglotu bakalaura rakstīšanu. Prasības gan nevajadzētu samazināt, kā par to uzstāja daudzi (tai skaitā arī es), varētu palielināt kredītpunktus no 2 uz 4. Atbalstu mājasdarbu sistēmu, kuri jāpilda un jāvelta diezgan daudz laika (lielajam vairumam kursa tas aizņēma vairāk par likumā noteiktu kredītpunktam paredzēto stundu skaitu). Ja mājasdarbus nepildi, tad mutiskais eksāmens pie pasniedzēja.

MAŠĪNORIENTĒTĀ PROGRAMMĒŠANA - Jāsaglabā Strods!!! Mazie kontroldari motivē (vismaz mani noteikti) piecelties astoņos un skriet uz lekciju. Praktiskais darbs jāuzstāda vienādi sarežģīts visiem, jo citiem bija kādas 20 koda rindiņas (kkas jāsaskaita vienā ciklā) un citiem pie 200. Atzīmju sistēma jāsakārto, lai nebūtu tā, ka no 4 līdz 10 ir tik maza atšķirība.

PROGRAMMINŽENIERIJA - šeit noteikti kkas ir mainījies, bet vismaz manā laikā vajadzēja rakstīt specifikācijas kursa projektam. Gan pēc paša personīgās, gan citu pieredzes tas aizņēma daudz mazāk nekā stundu skaits par kredītpunktu. Ja pareizi atceros, tad bija arī divi visai triviāli kontroldarbi. Kursa pluss un kas man ļoti patika, tad tā ir Bičevska stāstītā pieredze ar IT projektiem Latvijā. Bija interesanti un noderīgi. Ierosinu uzlabot šo priekšmetu kaut vai ar kontroldarbiem vai mājasdarbiem. Vai labākais variants: specifikāciju atrāda semestra vidū un līdz beigām jābūt gatavam projektam.

TĪMEKĻU TEHNOLOĢIJAS - kad būs pastāvīgs pasniedzējs? Kad lekcijas būs interesantas? Kad būs kādi pārbaudījumi vai mājasdarbi semestra vidū? Jo reāli studenti pēdējās dienās kko salipina kopā un nodot.

AUTOMĀTU TEORIJA un FORMĀLĀS GRAMATIKAS - likvidēt vai pārveidot kontroldarbu templeitu sistēmu. Ja eksāmens ir studentu biedējošs, tad kontroldarbs noteikti ne. Pārsteidz, ka studenti nenoliek PAT kontroldarbu. Ja kontroldarbs ir templeits ar 5 uzdevumiem un reāli ir tieši tāds pats kā pagājušajā gadā ar pamainītiem skaitļiem, tad sorry. Tāpat arī lekcijas jāpadara "ātrākas" un prasās kāds pārbaudījums vai md semestra laikā ne tikai sesijā.

MATEMĀTISKĀ ANALĪZE I un II - patika priekšmets un pasniedzējas spējas to iemācīt. Vienīgais prasītos, lai Bula būtu drusciņ nežēlīgāka pret tiem, kuri galīgi neko nezina un nemācās. Nu bezmazvai tā, ja uzprasa atvasinājumu no konstantes un students to nezin, tad nelikt tādam eksemplāram 4.

DATUBĀZES II - padarīt sarežģītāku kursu, jo tas ne ar ko neatšķiras no DB I. Pat praktiskie darbs ir tieši TĀDS PATS kā DB I. Tāpat vajadzētu MD semestra laikā, lai praktisko netaisa pēdējā naktī. Likt studentiem strādāt ne tikai ar triviālām DB struktūrām un datiem, kuras sastāv bezmazvai no 3 tabulām, katrā pa padsmit ierakstiem, bet pielikt pie reāla darba ar >15 tabulām un desmitiem/simtiem tūkstošu ierakstu. Šajā gadījumā gan diezgan jāpiepūlas pasniedzējam, lai kko tādu dabūtu gatavu un tas pārāk neatkārtotos studentiem.

DISKRĒTĀ MATEMĀTIKA I un II - jādabū atpakaļ Cīrulis

ALGEBRA - nost ar to, ka kontroldarbu kļūdu labojumus var pārrakstīt mājās līdz ar to 6nieks jau garantēts. Nez varbūt sistēma ir mainījusies.

OBJEKTORIENTĒTĀ PROGRAMMĒŠANA - lai mani piedod pasniedzējs, bet mans kursabiedrs nolika šo priekšmetu Javā uzzīmējot vienu aplīti un kkādu onMouse eventu.

KOPUMĀ:
1.Uzskatu, ka semestrī vajadzētu vismaz 3 - 4 priekšmetus, kuros ir jāpilda regulāri mājasdarbi vai/un ir negaidītie kontroldarbi, panākot atbilstošu noslodzi vienam kredītpunktam. Pozitīvie piemēri Progr.valodas, mašīnor.progr.
2.Jāmēģina līdzsvarot situāciju kad ir jāpiepūlas 2 reizes gadā un pārējo laiku dzenāt gurķi. Efektīvākais veids bloku sistēma, kad priekšmetu mācās mēnesi vai kkā tā.
3.Jācenšās izskaust plaģiātismi vai "izpalīdzēšanas" gadījumi, kad visu izdara labie kursabiedri.
4.Sākot ar 2.kursu 25%lekciju angļu valodā (cik zinu, tad tagad tieši tik ir atļauts). Kāpēc ar otro? Lai skolēni pierod pie studiju sistēmas un pamazām gatavojas eng valodai. Pārsteidz dažu cilvēku valodas nezināšana un izvairīšanās no tās lietošanas.
5.Erasmus konkurss vismaz bakalauriem ir smieklīgs, acīmredzot pēc mitas teiktā maģistriem nav gan. Nav jāauklējas ar studentiem, bet vienkārši pasniedzējiem jāpasaka, lai aprunājas/piedāvā saviem labākajiem studentiem. Jānoslēdz vairāk apmaiņas līgumi, jo vācu v cilvēkus biedē.
6.Nav mana ideja, bet Ventspils augstskolas, ko minēja J.Borzovs, tad anketas par priekšmetiem jāaizpilda elektroniski LUISā un tikai tad students tiek pielaists pie nākošā semestra.

Piedodiet par kritiku un negatīvismu. Labu vārdu sanāca maz, bet protams tādi ir un lai paliek citai reizei. Kaut vai lielākais no tiem, ka nodaļas vadītājs pēdējā laikā ir "tuvāk tautai" Cerams, ka šo kā piemēru ņems arī pārējie FMF pasniedzēji un administrācija.
Par uzlabojumiem varētu turpināt un papildināt un būtu ļoti labi, ja to darītu arī citi studenti.

P.S. Jautājums Jurim Borzovam. Ko tieši ir jādara? Jāapkopo viedokļi (skaidrs, ka ne visi) un rakstiski jāiesniedz piedāvātie uzlabojumi studiju programmas padomei?

P.S.2 Kāpēc jānoveļ vaina, ka SP ir pasīva akadēmiskajos jautājumos? Tā vietā lai bakstītu ar pirkstu studenti paši var darīt kko lietas labā arī neesot SP.

Citāts:4.Sākot ar 2.kursu 25%lekciju angļu valodā (cik zinu, tad tagad tieši tik ir atļauts). Kāpēc ar otro? Lai skolēni pierod pie studiju sistēmas un pamazām gatavojas eng valodai. Pārsteidz dažu cilvēku valodas nezināšana un izvairīšanās no tās lietošanas.

priekš kam?
skolās tagad māca LATVISKI [t.i. Informātikā]
pēc tevis sanāks - atnāc uz universitāti un atkal nekā nezini, jo viss [nosacīti] angliski

Citāts:6.Nav mana ideja, bet Ventspils augstskolas, ko minēja J.Borzovs, tad anketas par priekšmetiem jāaizpilda elektroniski LUISā un tikai tad students tiek pielaists pie nākošā semestra.

šis ir stulbi.
šāda joka dēļ es gandrīz 1. semestrī izgāzos Datortīklos, jo nebiju izpildījis anketu par kursu.
ķēdes reakcija tur sanāktu -> nav atzīmes -> parāds -> nav budžets...
pēdējā dienā, kad nespēju sagaidīt atzīmi, sazvanīju pasniedzeju un noskaidroju, ka redz anketa jāizpilda un tad tikai atzīme ir

Citāts:P.S.2 Kāpēc jānoveļ vaina, ka SP ir pasīva akadēmiskajos jautājumos? Tā vietā lai bakstītu ar pirkstu studenti paši var darīt kko lietas labā arī neesot SP.

kāpēc tad pastāv tāda SP? likvidējam un studenti paši bakstīs ar pirkstu visu

pārēju slinkums komentēt, bet visumā tur ir jauki aprakstīta situācija par kursiem

Tīmekļa tehnoloģijas I
Nepatika, ka pasniedzējs puslekciju rāda, piemēram, kā izveidot HTML tabulu ar dažādi izkārtotām šūnām. Manuprāt, labāk būtu, ja pasniedzējs vispārīgi pastāstītu par kādu tēmu (kaut vai to pašu HTML) un uzdod mājasdarbu - visu pārējo students var atrast pats. Šādā veidā kursā varētu iekļaut vairāk tēmu.
Manuprāt, vajadzētu stingrāk vērtēt gala darbu - pie pašreizējās vērtēšanas sistēmas veiksmīgi tika cauri pat tādi studenti, kas nemāk uzrakstīt pat HTML pamatelementus (vienmēr ir draugi, kas izpalīdz).

Tīmekļa tehnoloģijas II
Pašreizējā pasniedzēja aizraušanās ar RoR dēļ, visiem jāmācās šī tehnoloģija kaut tā nebūt nav iespējām bagātākā vai visplašāk izmantotā. Mans piedāvājums - sadalīt šo kursu vairākos pa tehnoloģijām, piemēram, ASP.NET, PHP, RoR, JSP, utt. (šajā gadījumā lielākais šķērslis, droši vien, būtu pasniedzēju trūkums).

Programminženierija
Manuprāt, šo kursu vajadzētu pārcelt uz augstāku kursu - 2. kursa studentam bez reālas pieredzes izstrādē ir grūti sagremot programmizstrādes modeļus, utt.

Datu noliktavas
Interesanta un noderīga teorētiskā daļa, bet, manuprāt, kursu bojā praktiskais darbs ar Oracle Warehouse Builder, kas LU nenormāli velkas un ir samērā neērts.

Tie, protams, ir tikai daži kursi, kuros, manuprāt, kaut kas būtu jāmaina. Lūk arī daži pozitīvie piemēri (kursi, kas, manuprāt, ir līmenī):
Programmēšana I, II (man tos pasniedza J. Zuters)
Datorsistēmu uzbūve I, II
Datu struktūras un pamatalgoritmi I, II
Matemātiskā analīze I, II

Kopumā arī esmu par studiju prasību (vai vismaz vērtēšanas stingrības) celšanu.

Jānis Upītis rakstīja:Tīmekļa tehnoloģijas I
Nepatika, ka pasniedzējs puslekciju rāda, piemēram, kā izveidot HTML tabulu ar dažādi izkārtotām šūnām. Manuprāt, labāk būtu, ja pasniedzējs vispārīgi pastāstītu par kādu tēmu (kaut vai to pašu HTML) un uzdod mājasdarbu - visu pārējo students var atrast pats. Šādā veidā kursā varētu iekļaut vairāk tēmu.
Manuprāt, vajadzētu stingrāk vērtēt gala darbu - pie pašreizējās vērtēšanas sistēmas veiksmīgi tika cauri pat tādi studenti, kas nemāk uzrakstīt pat HTML pamatelementus (vienmēr ir draugi, kas izpalīdz).

Tīmekļa tehnoloģijas II
Pašreizējā pasniedzēja aizraušanās ar RoR dēļ, visiem jāmācās šī tehnoloģija kaut tā nebūt nav iespējām bagātākā vai visplašāk izmantotā. Mans piedāvājums - sadalīt šo kursu vairākos pa tehnoloģijām, piemēram, ASP.NET, PHP, RoR, JSP, utt. (šajā gadījumā lielākais šķērslis, droši vien, būtu pasniedzēju trūkums).

Nesaprotu kaapeec tiimeklja tehnologjijas ir obligaats priekshmets, turklaat par veseliem chetriem krediitpunktiem. Piekriitu Madaram, ka tas daljai studentu var buut muljkjiigs tik daudzu kp izlietojums.

Guntis Šmaukstelis rakstīja:6.Nav mana ideja, bet Ventspils augstskolas, ko minēja J.Borzovs, tad anketas par priekšmetiem jāaizpilda elektroniski LUISā un tikai tad students tiek pielaists pie nākošā semestra.

P.S. Jautājums Jurim Borzovam. Ko tieši ir jādara? Jāapkopo viedokļi (skaidrs, ka ne visi) un rakstiski jāiesniedz piedāvātie uzlabojumi studiju programmas padomei?

P.S.2 Kāpēc jānoveļ vaina, ka SP ir pasīva akadēmiskajos jautājumos? Tā vietā lai bakstītu ar pirkstu studenti paši var darīt kko lietas labā arī neesot SP.

Administrācija nemaz nedrīkst pieprasīt anketas aizpildīšanu kā priekšnosacījumu pielaišanai pie sesijas. Ventspils Augstskolā tā rīkoties izlēma SP un apstiprināja Senāts. Lūk, tikai viens piemērs, ko drīkst darīt tikai SP. Tā arī atbilde, ka atsevišķi studenti paši ne visu drīkst darīt, tāpēc SP ir jānodarbojas ar akadēmiskiem jautājumiem.

Viedokļi ir jāapkopo un priekšlikumi jāsaskaņo. Tiem ir jānāk no studentus reprezentējošas institūcijas vai no studentu absolūta vairākuma. Es patiesi priecājos, ka notiek diskusija (kaut nepriecājos par diskusiju izraisījušo notikumu), taču paskaitiet, cik tad to diskutantu ir un atbildiet paši sev, vai šāda kopā drīkst pārstāvēt visu studentu intereses.

Protams, es paturu prātā ikviena rakstīto, bet tas nenozīmē, ka tūdaļ metīšos īstenot ikvienu priekšlikumu.Tie nereti ir savstarpēji izslēdzoši, kā tas nupat izrādījies angļu valodas kā lekciju valodas gadījumā (es to jau sen zinu, jo pirms gada veicām pirmkursnieku aptauju un dabūjām rezultātu tuvu 50%:50%). Otrs iemesls, kāpēc nesākšu īstenot jebkuru priekšlikumu, ir tas, ka man nemaz nav tādu tiesību. Par studiju programmas saturu viennozīmīgi atbild studiju programmas direktors un programmu apstiprina Datorzinātņu studiju programmu padome (kurā bez profesoriem ir arī SP virzīti studenti un darba devēji), bet es direktors esmu tikai t.s. koledžas programmai, kura turklāt nesaraujami saistīta ar bakalaura programmu.

Un lai jums visiem reiz ir pilnīgi skaidrs, kas ir "nodaļas vadība", ko dažs labs, izskatās, asociē ar manu necilo personu.
Visas tiesības nodaļā, kuras tai deleģējusi fakultāte, pieder akadēmiskā personāla kopsapulcei. Kopsapulču starplaikos noteikšana pieder nodaļas valdei (tajā ietilpst visi profesori, katedru vadītāji, studiju programmu direktori un nodaļas vadītājs). Valdes sēžu starplaikā administratīvos jautājumus kārto nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam nav tiesību darīt kaut ko pretēji valdes un akadēmiskās kopsapulces nolēmumam. Piemēram, DN akadēmiskā kopsapulce 2007.g. septembrī nolēma uzdot nodaļas vadītājam panākt Datorikas fakultātes izveidošanu un man tas ir jādara vai jāatkāpjas no amata, kurā mani ievēlējusi DN akadēmiskā kopsapulce un apstiprinājusi FMF dome. Tikai neatliekamos gadījumos es kaut ko izlemju uz savu galvu, bet jau nākamajā dienā par to elektroniski informēju valdi. Ir bijuši pāris gadījumu, kad lēmums bija jāatsauc, jo valdes vairākums to neatbalstīja.

Tagad no citas operas.
Šķiet, ka LUIS atkal "gļuko". Redzu, ka Guntis Šmaukstelis, datorzinātņu bakalaura studiju programmas ceturtā gada students, it kā esot pieteicies studijām pirmajā kursā datorzinātņu bakalaura, fizikas bakalaura un divās profesionālajās programmās.
Ja tā nav taisnība, tad lieciet izlabot.
Ja tā ir sistēmas modrības pārbaude, tad nav izvēlēts īstais brīdis, jo tā tiks ietekmēti uzņemto saraksti.
Ja nu tomēr tā nav ne kļūda, ne joks (pašreizējie likumi un LU rīkojumi patiešām pieļauj šādu rīcību), ņemiet vērā, ka pašreizējās datorikas programmas manāmi atšķiras no tās, kurā Jūs 2004.g. iestājāties. Piemēram, tagad otrajā kursā ir visiem obligāta prakse ārpus Universitātes un kvalifikācijas darbs. Tādējādi pēc līdz šim apgūto kursu ieskaitīšanas Jūs nonāksiet nevis otrreiz ceturtajā kursā, bet tikai otrajā kursā (prakse kopā ar kvalifikācijas darbu vien ir 24 kredītpunktus vērti).

Juris Borzovs

Mezha_lauminja rakstīja:Nesaprotu kaapeec tiimeklja tehnologjijas ir obligaats priekshmets, turklaat par veseliem chetriem krediitpunktiem. Piekriitu Madaram, ka tas daljai studentu var buut muljkjiigs tik daudzu kp izlietojums.

"Ko nesaprotam, to svītrojam"
Einārs Repše, Ministru prezidents

Mezha_lauminja rakstīja:[Iesaku celt anglju valodas lekciju kvalitaati - vismaz 2005 gada rudenii taas bija iists izbraucamais gabals, 8 vareeja dabuut lekcijas neapmekleejot un neko nedarot, bet bez valodas kaa lai maacaas?
Un vai ir kaada statistika par to kaada dalja bakalaurantu zina vaacu valodu kaut aptuveni studijaa deriigaa liimenii?

Nozares angļu valodas studijas DN "pērk" no LU Valodu centra. Mums nav pārāk dižas iespējas kaut ko ietekmēt.

Par vācu valodu man datu nav.

Juris Borzovs

esmu laimiigs, ka neizmantoju obligaato iespeeju apmekleet anglju valodas lekcijas, kas paredzeetas A daljaa DN nodaljas pamatstudiju programmaas.

pasniedzeejas (vismaz verbaalaa) anglju valodas kvalitaate bija tik shvaka, ka peec 10 minuushu sarunas ar vinju man jau vajadzeeja saakt piedomaat, lai netiishaam nepaarnjemtu vinjas runas kljuudas.

priekshmets ir vajadziigs un to noteikti ir jaaglaabj, sagrabinot naudinju kaartiigiem pasniedzeejiem!

ki rakstīja:esmu laimiigs, ka neizmantoju obligaato iespeeju apmekleet anglju valodas lekcijas, kas paredzeetas A daljaa DN nodaljas pamatstudiju programmaas.

pasniedzeejas (vismaz verbaalaa) anglju valodas kvalitaate bija tik shvaka, ka peec 10 minuushu sarunas ar vinju man jau vajadzeeja saakt piedomaat, lai netiishaam nepaarnjemtu vinjas runas kljuudas.

priekshmets ir vajadziigs un to noteikti ir jaaglaabj, sagrabinot naudinju kaartiigiem pasniedzeejiem!

Skaisti! Cik laika vajadzēja paiet, lai es to uzzinātu?
Angļu valodu pasniedz vismaz 6 lektores.
Vai kādreiz uzzināšu, par kuru ir runa? Un cik studentiem ir līdzīgs ieskats?

Kad beidzot studenti-datoriķi ielāgos kibernētikas pamatlietu - ka sistēma bez atgriezeniskās saites nav regulējama?

Juris Borzovs

Citāts:Un cik studentiem ir līdzīgs ieskats?

Pieskaities vēl vienu! Šķiet, ka 2005 gada rudenī, par ko runā ki, pasniedzēja bija tikai viena.

Jānis Upītis rakstīja:

Citāts:Un cik studentiem ir līdzīgs ieskats?

Pieskaities vēl vienu! Šķiet, ka 2005 gada rudenī, par ko runā ki, pasniedzēja bija tikai viena.

Tātad šonakt runājam par gandrīz 3 gadus seniem notikumiem. Izcili operatīva atgriezeniskā saite!!! Tolaik pat vēl nebiju DN vadītājs.

Diskusija sāk buksēt.

Vai nu atradīsies pietiekami daudz studentu, kas gribēs nopietni un regulāri nodarboties ar studiju procesa kvalitātes jautājumiem, vai arī jābeidz veltīgi nosist laiku.

Allaž esmu jūsu rīcībā.

Juris Borzovs
DN vadītājs

borzovs rakstīja:Skaisti! Cik laika vajadzēja paiet, lai es to uzzinātu?
Angļu valodu pasniedz vismaz 6 lektores.
Vai kādreiz uzzināšu, par kuru ir runa? Un cik studentiem ir līdzīgs ieskats?

Kad beidzot studenti-datoriķi ielāgos kibernētikas pamatlietu - ka sistēma bez atgriezeniskās saites nav regulējama?

Juris Borzovs

piemēram Orupa [laikma tāds bija uzvārds ]
1. kurss bija man pagājušo gad

izvēle saistībā ar lekcijām bija
apmeklēt lekcijas - un klausīties pasniedzējā, kas zin vārdus, bet nesaprot par ko ir runa + izruna vnk...[cenzūra, citādi negudrie admini man uzliks banu ]
neapmeklēt lekcijas - eksāmenu likt, kas bija viegls, līdz ar to padarot kursu bezjēdzīgu

biju arī nejauši, kļūdas pēc, aizgajis uz pāris lekcijām pie citas pasniedzējas [neatceros uzvārdu],

tās lekcijas nebija īpaši labākas

borzovs rakstīja:Angļu valodu pasniedz vismaz 6 lektores.
Vai kādreiz uzzināšu, par kuru ir runa? Un cik studentiem ir līdzīgs ieskats?

Cik redzu 2007. gada rudens lekciju sarakstā, tad lektores ir 3 (no kurām viena pasniedz tikai 1 lekciju nedēļā), nevis 6. Pats mācījos pie lekt. Orupas un gribētu teikt, ka līmenis nebija pietiekami augsts. Pati pasniedzēja teica, ka tikai ar šo gadu ir atcelts dalījums grupās pēc angļu valodas CE līmeņiem, un, domāju, ka tas nevarētu būt nācis lekcijām par labu.

borzovs rakstīja:

Mezha_lauminja rakstīja:Nesaprotu kaapeec tiimeklja tehnologjijas ir obligaats priekshmets, turklaat par veseliem chetriem krediitpunktiem. Piekriitu Madaram, ka tas daljai studentu var buut muljkjiigs tik daudzu kp izlietojums.

"Ko nesaprotam, to svītrojam"
Einārs Repše, Ministru prezidents

Jauks citāts; touché.

Bet pavisam nopietni - es (un pieļauju, ka arī Mezha_lauminja ne) neredzu kāpēc abiem TT vajadzētu būt Bs daļā visām studiju programmām, kamēr OS2 ne (jāatzīstas, ka es gan abus kursus (par OS2 spriežu tikai no kolēģu atsauksmēm un lekciju materiāliem) nevērtēju parāk augsti), jo UNIX principi, manuprāt, satur daudz vairāk citur neaplūkotu ideju nekā web principi.

Es gan nojaušu, ka tam pamatā varētu būt kādas diskusijas DN Studiju programmu padomē, par kurām es nezinu. Vai kāds, lūdzu, man varētu uz ko tādu norādīt?

Interesanti, ka pagājušogad te iestājoties vajadzēja sekmīgas atzīmes visos priekšmetos (pēc archive.org), savukārt tagad to vairs nevajag (vismaz pēc šī dokumenta) :/