Manupraat, vispaar buutu nepiecieshams iestaashanos datz bakalauraa nedaudz ierobezhot - piemeeram, uzliekot nosaciijumu, ka lai iestaatos, nepiecieshami vismaz 350 vai 400 iestaajpunkti (no 1000, apreekjins paskaidrots sheit http://www.lu.lv/gribustudet/pamatstudij...atnes.html ), kas primitivizēti skatoties ir aptuveni saliidzinaams ar atzīmi 3,5 vai 4, kas savukaart ir zemaakaa sekmiigaa atziime. Arii shaadaa veidaa tiktu veicinaata studiju kvalitaate.

Mezha_lauminja rakstīja:Manupraat, vispaar buutu nepiecieshams iestaashanos datz bakalauraa nedaudz ierobezhot - piemeeram, uzliekot nosaciijumu, ka lai iestaatos, nepiecieshami vismaz 350 vai 400 iestaajpunkti (no 1000, apreekjins paskaidrots sheit http://www.lu.lv/gribustudet/pamatstudij...atnes.html ), kas primitivizēti skatoties ir aptuveni saliidzinaams ar atzīmi 3,5 vai 4, kas savukaart ir zemaakaa sekmiigaa atziime. Arii shaadaa veidaa tiktu veicinaata studiju kvalitaate.

No ko tad tik pieticīgi. Tad jau liekam uzreiz 950.

Varu tikai atgādināt, ka kopš 2002.g. ir bijuši pārdesmit tādu, kas ar 900+ punktiem galu galā līdz pirmajam diplomam nemaz nenonāca, bet apmēram tikpat daudzi ar 350- nopelnīja gluži pieklājīgu diplomu.

Juris Borzovs

Madars rakstīja:Interesanti, ka pagājušogad te iestājoties vajadzēja sekmīgas atzīmes visos priekšmetos (pēc archive.org), savukārt tagad to vairs nevajag (vismaz pēc šī dokumenta) :/

Novērojums pareizs. LU ir pazeminājusi prasības.

Juris Borzovs

Madars rakstīja:Es gan nojaušu, ka tam pamatā varētu būt kādas diskusijas DN Studiju programmu padomē, par kurām es nezinu. Vai kāds, lūdzu, man varētu uz ko tādu norādīt?

Datorzinātņus studiju programmu padomes sastāvs ir redzams http://www.lu.lv/dn/strukt/ .

Programmas veidojot, jāņem vērā vēl arī profesijas standarti "Programmētājs" un "Datortīklu administrators", kā arī LU noteikti obligāti kursi.
Un ne tikai tas vien.
Nu nav tā lieta tik triviāla, kā varbūt šķiet.

Juris Borzovs

borzovs rakstīja:

Madars rakstīja:Interesanti, ka pagājušogad te iestājoties vajadzēja sekmīgas atzīmes visos priekšmetos (pēc archive.org), savukārt tagad to vairs nevajag (vismaz pēc šī dokumenta) :/

Novērojums pareizs. LU ir pazeminājusi prasības.

Vai kaut kur ir iespeejams iepaziities ar apstaakljiem, kuru deelj taa ir noticis? Nekaada aizvainojuma, tikai zinaatkāre un vēlme risināt pilnvērtīgu, argumentētu diskusiju.

Es personīgi neuzskatu, ka uzņemšanas noteikumiem nebūtu jāpievērš tik liela uzmanība, ja jau pirmajā kursā studentiem būtu jāsaskaras ar pietiekami atsijājošiem kursiem. Nu var taču gadīties, ka kādam puslīdz saprātīgam skolēnam uz CE uznāk melnie un rezultāts izcili draņķīgs. Lai tādus atšķirtu no tiešām neko nejēdzošiem, būtu jauki, ja jau pirmajā kursā būtu vismaz viens (ideālā gadījuma, protams visi) nopietnu iedziļināšanos tēmā prasošs kurss, kuru visticamāk nenokārtotu cilvēki, kuri mācas bez īstas intereses. Kas gribēs tikt uz priekšu - iemācīsies, kas negribēs - lai staigā tālāk, no nejēgu bara taču nav nekādas jēgas. Bet kā redzu, tieši šādu kursu trūkums ir aktualā problēma šajā programmā. Vai varbūt tomēr DN ir izdevīgi uzturēt pēc iespējas lielāku skaitu valsts finansējuma studentu, lai arī kāda līmeņa, tā vietā, lai nodrošinātu tiešām bakalaura līmeņa studiju nosaukuma cienīgu studiju programmu?

borzovs rakstīja:

Mezha_lauminja rakstīja:Manupraat, vispaar buutu nepiecieshams iestaashanos datz bakalauraa nedaudz ierobezhot - piemeeram, uzliekot nosaciijumu, ka lai iestaatos, nepiecieshami vismaz 350 vai 400 iestaajpunkti (no 1000, apreekjins paskaidrots sheit http://www.lu.lv/gribustudet/pamatstudij...atnes.html ), kas primitivizēti skatoties ir aptuveni saliidzinaams ar atzīmi 3,5 vai 4, kas savukaart ir zemaakaa sekmiigaa atziime. Arii shaadaa veidaa tiktu veicinaata studiju kvalitaate.

No ko tad tik pieticīgi. Tad jau liekam uzreiz 950.

Varu tikai atgādināt, ka kopš 2002.g. ir bijuši pārdesmit tādu, kas ar 900+ punktiem galu galā līdz pirmajam diplomam nemaz nenonāca, bet apmēram tikpat daudzi ar 350- nopelnīja gluži pieklājīgu diplomu.

Juris Borzovs

tas ka tiek vērtēts tikai latviešu valodas un matemātikas CE ir arī pastulbi.

Cilvēks piem. neko nesaprot no datoriem, bet māk izdomāt cik ir 2+2 un ielikt komatu pareizā vietā...
un var dabūt mierīgi budžetu

bik stulbi ^_^

VIdusskolas eksāmens Informātikā vispār tiek ignorēts,
lai gan tas varētu parādīt vīsmaz to, ka cilvēkam ir kaut kāda interese par datoriem un lietām saistītām ar to.

Lai gan tas eksāmens bija stulbs un bezjēdzīgs [opā gandrīz jau kā universitātē daļa kursu ]

Mezha_lauminja rakstīja:Vai kaut kur ir iespeejams iepaziities ar apstaakljiem, kuru deelj taa ir noticis? Nekaada aizvainojuma, tikai zinaatkāre un vēlme risināt pilnvērtīgu, argumentētu diskusiju.

Tas noteikti tika izlemts kaut kur virs fakultāšu līmeņa. Es pats biju izbrīnīts, kad apmēram martā to faktu gluži nejauši uzzināju.
Universitātes uzņemšanas komisijas priekšsēdētājs ir mācību prorektors prof. Juris Krūmiņš.

Juris Borzovs

Illusion rakstīja:... tā vietā, lai nodrošinātu tiešām bakalaura līmeņa studiju nosaukuma cienīgu studiju programmu?

Jaunībai patiešām jūra līdz ceļiem.
Reizi sešos gados ikvienai studiju programmai ir obligāta pārakreditācija, pirms kuras to pamatīgi izvērtē 3-4 profesoru ekspertu grupa, kurā tikai viens ir no Latvijas un tas pats noteikti ne no LU. Mūsu programmas 2005.gadā tika pārakreditētas bez nozīmīgām piezīmēm no ekspertu puses un vispār bez piezīmēm no akreditācijas komisijas puses.
2007.gadā es piedalījos 7 profesoru ekspertu grupā (katrs no citas valsts), kas izvērtēja visas Lietuvas IT programmas, kā arī vairākās ekspertīzēs RTU, LLU, Valmieras, Ventspils un Rēzeknes Ausgstskolās, tā ka laikam jau kaut ko šajā jomā jēdzu.

Labāk būtu atturēties no krasiem apgalvojumiem, ja gribat, lai Jūs uztver nopietni.

Protams, mēs nekad nebūsim Berklijas, Kornella universitāšu vai Masačusetsas Tehnoloģiskā institūta līmenī, kas profesorus un arī studentus atlasa no visas pasaules, turklāt viņu gada budžeti ir tuvu visam Latvijas valsts budžetam. Maksājiet katrs trīsdesmit tūkstošus dolāru gadā par studijām un dabūsiet līdzīga līmeņa studijas Rīgā.

Juris Borzovs

viszinisa rakstīja:[

tas ka tiek vērtēts tikai latviešu valodas un matemātikas CE ir arī pastulbi.

Cilvēks piem. neko nesaprot no datoriem, bet māk izdomāt cik ir 2+2 un ielikt komatu pareizā vietā...
un var dabūt mierīgi budžetu

bik stulbi ^_^

VIdusskolas eksāmens Informātikā vispār tiek ignorēts,
lai gan tas varētu parādīt vīsmaz to, ka cilvēkam ir kaut kāda interese par datoriem un lietām saistītām ar to.

Lai gan tas eksāmens bija stulbs un bezjēdzīgs [opā gandrīz jau kā universitātē daļa kursu ]
[/quote]


Es nediskutēju ar cilvēkiem, kas neprot izvēlēties vārdus.
JB

Smiekli nāk, vidusskolas informātikas eksāmens pilnīgi un noteikti neliecina par cilvēka interesanti IT sfērā, word un excel sekretāres līmenī.

vidusskolaa nemaz nav centralizeetaa eksaamena informaatikaa.

jaaizveelaas no taa, kas ir.

ki rakstīja:vidusskolaa nemaz nav centralizeetaa eksaamena informaatikaa.

ir, ir! ir gan ieskaute, gan eksāmens. tiesa, eksāmens ir mutisks un uz atzīmi!

kreisais rakstīja:

ki rakstīja:vidusskolaa nemaz nav centralizeetaa eksaamena informaatikaa.

ir, ir! ir gan ieskaute, gan eksāmens. tiesa, eksāmens ir mutisks un uz atzīmi!

Nu nez, man gan liekas, ka tas ir skolas sagatavots eksāmens (nekāda sakara ar CE), kas ir manāmi sviestains un pilnībā nevajadzīgs.

Par iestaajkriteeriju paaugstinaashanu - pret. Pamatojums: šaadaa veidaa tiks liegta iespeeja ieguut izgliitiibu speejiigiem cilveekiem, kas sociaalu vai citu apstaaklu spiesti ir maaciijushies vidusskolaas ar zemaaku liimeni. Tik un taa vietu skaits ir ierobežots un uzņemti tiek tikai noteikts skaits labaakie.

Taa kaa laika truukuma deel nezinu 100% vai vareeshu ierasties uz diskusiju, tad mans viedoklis par daziem liidz shim nokaartotajiem kursiem:
1.sem. (2005. gada rudens)
DatZ1037 Automātu teorija: Pasniegts tiek stipri garlaiciigi, netiek izmantoti nekaadi interaktiivi audio-vizuaali uzskates materiaali (izņemot tekstu). Buutiibaa tiek staastiits tas pats, kas pieejamajos lekciju konspektos. Lai gan apmekleeju visas lekcijas, nesaskatu jeegu to dariit, jo taa kaa semestra laikaa nav nekaada veida projekti/maajas darbi/izpeetes darbi .... , pietiek ar 1-2 dienu pamaaciishanos pirms lielaa KD.

Valo2335 Nozares angļu valoda datorzinātnē (pasniedz. N.O): Izmantotaas maaciibu metodes un to efektivitaate, taa pat arii pasniedzeejas zinaashanu liimenis stipri zems.

DatZ1026 Datorsistēmu uzbūve I: Šii kursa un pasniedzeeja deel vien veerts bij maaciities DatZ (Pasniedzējs R.R).Arī vērtēšanas sistēma ir ideāla, jo ir mutsks eksāmens. Tieshaam RESPEKT.

DatZ1027 Programmēšana I: Vajadzeetu vairaak sinhronizeet laikaa teemas ko maaca lekcijaas, ko lab. darbos un ko praktiskajos. Lab. darbu vadiishana ļoti laba bija J.Zuteram, jo pasniedzeejs nevis tikai seedeeja un pieneema lab. darbus, bet lekcijas saakumaa meeginaaja reaali demonstreet lekcijaas apguuto vielu, kas labi paliidzeeja apguut teemas. Taadeel pie sava lab. darbu vadiitaaja (U.S) gaaju tikai nodot darbus, bet maaciities gaaju pie J.Z.

DatZ1034 Operētājsistēmas I: Uzskatu, ka kursaa vareetu palielinaat apskataamo teemu skaitu, jo tas likaas pa mazu.

2. sem. (2006. pav.)
DatZ2029 Formālās gramatikas: skat. komentaaru par Automaatu teoriju.

Mate1014 Matemātiskā analīze I: Ļoti laba paarbaudiijumu sisteema. Tikai žeel ka pasnidzeeja saaka izmantot projektoru, jo šis ir tas priekshmets, kur rakstot uz taafeles ir vieglaak sekot visam liidzi un saprast teemu (vairaaku manu kolēģu uzskats).

DatZ1031 Tīmekļa tehnoloģijas I: Itkaa jau skatoties peec kursa apraksta tēmaam, kurss ir plašs, bet tēmas tika apskatiitas pa lēnu, taapat truuka vizuaalie uzskates liidzekļi, kas labaak paliidzeetu taas izprast. Tāpat semestra laikā nebija nekādi pārbaudījumi. Es personīgi ieteiktu šo te gala pārbaudījumu (tīmekļa vietni) sadalīt vairākās daļās, un šīs te daļas pārbaudīt individuāli biežāk. Šādā veidā palielināsies cilvēku skaits, kas paši spēs realizēt pilnība gala pārbaudījumā uzstādītos kritērijus, jo tie visi nenāks kā "darbiņš" pāris dienas pirms eksāmena.

SDSK1002 Civilā un darba aizsardzība: Tā nu gan bij parodija par apgūstamo vielu. Es pat nezinu ko tur var ieteikt.

3. sem
DatZ2020 Programminženierija: Visaa visumaa bij OK, tomeer uzskatu, ka vairaak vaajadzeetu izmantot audio-vizuaalos uzskates materiaalu, taa pat arii vairaak pieveersties dažādiem sistēmas dzīves cikla modeļiem, piemeeram, Agile, kas sevī jau ietver daudzas kursā apluukotaas teemas. Shaadaa veidaa kursaa apluukotaas teemas labaak vareetu sasaistiit kopaa un redzeet sakariibas starp taam.

DatZ2024 Biroja informācijas sistēmas: Totaali izbraucamasi priekšmets. Teemas tajaa vareetu apluukot 5x vairaak. Taa pat arii paarbaudes darbi ir smiekliigi vienkaarshi. Es sho kursu nosauktu "Datorlietoshanas pirmie soļi"

DatZ2034 Kvalifikācijas darbs I: Gandriiz nemaz netika nemts veeraa tas, ka LU maaca arii ko citu kaa tikai programmeetaajus.

4.sem
DatZ2033 Prakse: Itkaa tika soliits finansiaals atbalsts uzneemumim, kas nems praktikantus, bet nekaa ... šii daļa kaut kaa izpalika. Taa pat no LU puses nebij nekaadu realu piedaavaajumu prakseeties neprogrammeetaajiem.

5. sem (2007. rudens)
Ekon1013 Ekonomikas pamati: Kursa saturs bij OK. Pasniedzeejas veerteeshanas sisteemu man laikam nebuus lemts saprast, jo taa kaut kaa galiigi nesaskaneeja ar aprakstiito. Regulaars darbs lekcijaas, aktiiva piedaliishanaas "seminaaros", diezgan labi uzrakstiiti paarbaudes darbi + prezentaacija/peetiijums man deva gala atziimi ("automaatu") 7, lai gan pasniedzeeja apgalvoja, ka shis ir ieteicamais atziimes ieguushanas veids. Tajaa pashaa laikaa uzrakstot pavieglu Vidusskolas liimena Ekonomikas kontroldarbu - Eksaamenu vareeja diezgan viegli ieguut taadu pashas un veel augstaakas atziimes.

DatZ3045 Datu bāzes II: Shii kursa jeegu es taa arii nesapratu, jo tas likaas copy-paste no Datu Bāzes I.

DatZ3051 Datu aizsardzība un kriptogrāfija: No vienas puse bij ĻOTI interesanti maaciities pie M.R.F, bet tajaa pashaa laikaa vielu vajadzeetu pasniegt nedaudz leenaak, kaa arii to snigriibas latiņu pacelt.

DatZ3037 Informācijas sistēmu drošība*: Taa kaa siniii kursaa tiek pasniegta tikai teorija, tad vajadzeetu studentus vairaak iesaistiit kaadus peetnieciskos darbos/projektos savaadaak kurss ir paaraak "sauss".

6. sem.
DatZ4017 Mašīnorientētā programmēšana: No vienas puses pasniedzeeja stingriiba ir taada kaadai tai jaabuut lai DatZ diplomu nedabuutu kursh-katrs. Tajaa pashaa laikaa, diezgan neobjektiiva veerteeshanas sisteema. Paaraak daudz ASM programmeeshanas nevis "fundamentaalo" zinaashanu pasniegshana. Lab. darbi gruuti pieejamaa un novecojushaa videe - Lieldatoraa, kur ĻOTI ilgs laigs paiet dažādu Lieldatora manuaaļu lasiishanaa un kļuudu mekleeshanaa nevis pasha lab. uzdevuma veikshanai. Uzskatu ka tam buutu paredzeets kurss "Lieldatori".

Mate2012 Varbūtību teorija un matemātiskā statistika: Daudzi ierosinaajumi veiksmiigi izteikti pasniedzeejai, kas tos maksimaali centiisies realizeet turpmaakajos kursos, jo izprot situaaciju, kas radusies studiju programmas izmaiņu rezultaataa. Vieniigais ieteikums, ko pati pasniedzeeja nespeej realizeet ir kursa paarvietoshana naakamajaa semestrii vai semestrī kopā ar Mat. Analiizi II, jo preteejaa gadiijumaa daudzas Mat. Analīzē mācītās tēmas atmiņā ir daudz "blāvāk" neka tas būtu vajadzīgs pilvērtīgai kursa apguvei.

DatZ3049 Modelēšanas pamati: Neredzu buutiibaa nekaadu jeegu peec J. Bārzdiņa lasītajām lekcijaam, jo praktiskajos darbos ko vada lekt. Lelde Lāce tiek izstaastiits tas pats + ņemti paliigaa vizuaalie uzskates liidzekli, kas paliidz teemu apguut daudz kvalitatiivaak un aatraak. Mans subjektiivais viedoklis buutu J.B aizvietot ar lekt. Leldi Lāci.

[quote=borzovs]
Tas noteikti tika izlemts kaut kur virs fakultāšu līmeņa. Es pats biju izbrīnīts, kad apmēram martā to faktu gluži nejauši uzzināju.
Universitātes uzņemšanas komisijas priekšsēdētājs ir mācību prorektors prof. Juris Krūmiņš.
[/qoute]
Paldies!

Par kursiem Nozares angļu valoda datorzinātnē (N.O), Tīmekļa tehnoloģijas I, Datorsistēmu uzbūve I, II, Operētājsistēmas I, Civilā un darba aizsardzība, Datu bāzes II (tajos pashos gados) piekriitu Eziitim. Par Matemātisko analīzi piekrītu par tāfeles izmantojumu, un labpraat pibilstu, ka man kursu apguut gruutiibas sagaadaaja taa shaurums un saraustiitiiba - tajaa apskatītās teemas logjiski nesekoja viena no otras (tas ir, bija gruuti saprast kaa taas saistaas kopaa un kaa no ieprieksheejaas rodaas vajadziiba peec naakamaas), tachu lietas labaa ko dariit nemaaceeshu ieteikt. Par Automātu teoriju un Formālajām gramatikām un audovizuaalajiem liidzekljiem - man liekas, ka, iespējams, arī shim kursam, tāpat kā mat.analiizei rakstiishana uz taafeles veicina izpratni, vismaz daljeeji. Tachu jaa, piekriitu Eziitim, ka lekcijas bija stipri garlaiciigas - iesaku nedaudz pacelt tempu un pastaastiit drusku vairaak semestra laikaa.
Par Datu aizsardzību un kriptogrāfiju - paleeninaat tempu nejuutu vajadziibu, galvenokaart taapeec, ka pasniedzeejs Freivalds ljoti regulaari paarjautaa vai visi ir sapratushi.
Par Modelēšanas pamatiem - tempu, tempu! Lekcijās, manuprāt, vareeja apskatiit vairaak.

Taads ir mans subjektiivais viedoklis, kas radies paardziivojot lielaako dalju no Eziisha piemineetajiem kursiem.

Mezha_lauminja rakstīja:Par Matemātisko analīzi [..] - tajaa apskatītās teemas logjiski nesekoja viena no otras [..]

Ar secīgums viss bija kārtībā (vismaz šogad), tikai dažas lietas tika ieviestas, manuprāt, ļoti nepareizi - piem. izliektību/ieliektību ievieš nevis ar hordām, bet ar divkāršo atvasinājumu. No hordām seko divkāršais atvasinājums (tāpēc var dot definīciju ar hordām, un manipulācijām vieglo kritēriju izvest kā secinājumu), bet ja mēs nevaram divreiz atvasināt (toties funkcija principā ir ieliekta), tad nedrīkstam lietot kaut vai Jensena teorēmu.

Bet, jā, piekrītu, ka analīze tika pasniegta nevis "skaisti", bet "tehniski".

(offtopic: pirmo reizi redzu, kur Oxford comma dod kādu labumu)

kreisais rakstīja:

ki rakstīja:vidusskolaa nemaz nav centralizeetaa eksaamena informaatikaa.

ir, ir! ir gan ieskaute, gan eksāmens. tiesa, eksāmens ir mutisks un uz atzīmi!

gan mans ikdienas darbs vairaakus gadus, gan arii darbs peedeejaa nedeeljaa LU uznjemshanas komisijaa, liek man straadaat diezgan cieshaa saskaree ar ISEC un CE, taapeec shoreiz atljaushos teikt, ka es zinu labaak.

turklaat vieniigie mutiskie CE ir valodu CE.

ki rakstīja:gan mans ikdienas darbs vairaakus gadus, gan arii darbs peedeejaa nedeeljaa LU uznjemshanas komisijaa, liek man straadaat diezgan cieshaa saskaree ar ISEC un CE, taapeec shoreiz atljaushos teikt, ka es zinu labaak.

turklaat vieniigie mutiskie CE ir valodu CE.

Jā, atvainojos, laikam būšu sajaucis. Tas tomēr būs bijis kaut kāds skolas rīkots eksāmens.