Piekriitu par to, ka "izbraucamie" priekshmeti buutu jaalikvidee, jo tas nu nekaadi neceļ studiju kvalitaati. Arii no padomju (varbuut arii senaakiem) laikiem iegaajushos principu, ka dazos priekshmetos jaamaacaas tikai uz sesiju ir novecojis un reti kuraa citaa nopietnaa eiropas vai ASV/Kanaadas universtaatee taa ir.
Driizaak vajadzeetu koncentreeties uz peetniecisko darbu, grupu darbu utt, kas paliidz jau maaciibu procesaa pielietot teoreetiski apguutaas zinaashanas nevis sausu teoriju.
Arii studiju programmu vajadzeetu nopietni paarstraadaat, jo patreiz tajaa veel ir ļoti daudz veesturisku nejedzību, kaut vai tas ko minēja Kirils. Laikaa, kad studiju programmaa tiek piesauktas specializācijas, tik un taa tiek sagatavoti programmeetaaji, lai gan darba tirguu ir ļoti liels pieprasījums arī ne-programmeetaajiem.

Runaajot par alternatiivaam, manupraat lielaakaa dalja probleemas rodas no taa, ka shobriid visu meerkjee uz to mistisko "videejo" studentu - es nekur praksee protams neesmu ar to saskaaries, bet vai nevareetu maaciibas kaut kaa diferenceet? Piemeeram, ieviest grupas, par kuraam neformaali ir skaidrs - ir grupa kuraa ir cilveeki kas ir atnaakushi tiiri peec papiira (pasniedzeejiem uzreiz ir skaidrs kaa ar taadiem straadaat), ir grupa ar pusliidz motiveetiem studentiem, kas kaut kur paraleeli straaada, bet tomeer grib kaut ko apguut, un ir grupa ar cilveekiem kas ir atnaakushi tikai un vieniigi maaciities (vinji sanjem vairaak informaacijas guuzmas un tiek arii pamatiigaak paarbaudiiti), tad vienkaarshi tie kas ir atnaakushi maaciities nezaudeetu potenciaalaas zinaashanas citu deelj, kas ir antaakushi vienkaarshi "izbraukt" cauri un taapeec biezhi vien nodarbojas ar auditorijas "demoralizeeshanu". Jo ties kas brauc cauri un beigaas sanjem papiiru paraleeli tam ka degjeneree muusu nodaljas imidzhu arii biezhi tomeer lekcijaas uzvedas neadekvaati, taadeejaadi teereejot pasniedzeeja laiku un liedzot citiem iespeeju pilnveertiigi maaciities.

Runājot par studiju kvalitāti, vai nav iespējams ieviest kādus papildus kursus, kurus studenti ar velmi mācīties varētu apmeklēt un iegūt dziļākas zināšanas? Kaut arī tas neatrisinās pašreizējo problēmu, bet tādejādi vidējais students tiek cauri vielai, bet tiem, kas grib macīties tiek dota iespēja.

p.s. Viennozīmīgi atbalstu studiju prasību celšanu.

borzovs rakstīja:Samērīgas ir tādas prasības, kuras vidēji apdāvināts students, ieguldot kredītpunktam atbilstošu laiku, var izpildīt.

Man būtu interesanti uzzināt cik daudzi velta mācībām "kredītpunktam atbilstošu laiku"?
Uz personīgo pieredzi balstīts minējums, ka mēs neveltam pietiekami daudz laika. = Problēma nr1.

Vēl viens minējums / novērojums, ka no pasniedzēju puses piedāvātās konsultācijas izmanto tikai retie studenti. Tās kā problēmu risināšanas līdzeklis nav populāras starp vidējiem "problēmstudentiem".


Un viens no problēmas cēloņiem manuprāt ir tas, ka nav jau īsti jēgas cīnīties par izcilību. Darbā mūsdienās paņems jebkuru LU datoriķi, līdz ar to izcilības / normāla līmeņa sasniegšana izskatās pēc liekas pārpūles. Pietrūkst konkurences, pietrūkst iemesla censties.
Vismaz man nez kāpēc ir radusies tāds iespaids.

nevajag ieviest nekādus diferencētos kursus.. kādus tad diplomus izdos beigās: Dabaszinātņu izbraucējs datorzinātnē un dabaszinātņu gudrinieks datorzinātnē?

Latvijā eksistē vairākas augstskolas un vairākas studiju programmas, kurās iespējams apgūt datorzinātnes, tas arī veido tās diferencētās prasības. Tas, vai Fizmatu datoriķi būs augstākā līmeņa studiju programma, uz kuru dodas olimpiāžu uzvarētāji un studenti ar augstu motivāciju mācīties, ir tieši atkarīgs no Borzova & Co..

Tagad ir modē runāt par attīstības plāniem un perspektīvām, man gribētos dzirdēt vadības viedokli par pašreizējo līmeni fizmatos un virzienu kādā tas tiks virzīts? Ja jau sēdēs tiek iztirzāti jautājumi par to ka Stroda prasības ir par augstām, tad kādēļ tajās netiek iztirzāti jautājumi par to kāpēc dažs labs pasniedzējs ir vēl slinkāks par "vidējo studentu"..

Šogad 1 vai 2 bakalaura darbi netika aizstāvēti, jo tika atzīti par plaģiātiem. Vēl daudz vairāk tika aizstāvēti uz 4-5, jo recenzijā tika norādīts, ka tas ir copy-paste darbs, taču komisija aiz žēlastības ielika kaut kādu vērtējumu. Cik man ir zināms, tad tik slikta bakalaura darbu kvalitāte sen nav bijusi redzēta..

Saliekot to visu kopa sanāk, ka datoriķu līmenis tiek ar katru gadu pazemināts?!

Ēriks Klotiņš rakstīja:Tas, vai Fizmatu datoriķi būs augstākā līmeņa studiju programma, uz kuru dodas olimpiāžu uzvarētāji un studenti ar augstu motivāciju mācīties, ir tieši atkarīgs no Borzova & Co.
[..]
Saliekot to visu kopa sanāk, ka datoriķu līmenis tiek ar katru gadu pazemināts?!

Nekur neesmu lasiijusi apliecinaajumu tam, ka vadiibas kurss buutu orienteets uz olimpiaazhu uzvareetaajiem un citi studentiem ar augstu motivaaciju. Man paliek iespaids, ka vadiibas kurss ir nolaist liimeni, lai izsniegtu peec iespeejas vairaak diplomu. Sakiet luudzu, kur/vai es kljuudos?

Ēriks Klotiņš rakstīja:[..]tad kādēļ tajās netiek iztirzāti jautājumi par to kāpēc dažs labs pasniedzējs ir vēl slinkāks par "vidējo studentu"..
[..]

šis man patīk

ir pasniedzēji, kuriem interese par studentiem vispār nav un būtu priecīgi, ja neviens neapmeklētu kursu un pasniedzējs varētu darīt neko

piem. Tīmekļa tehnoloģijas I [nezinu pasniedzeju vārdu, satiku 2 reizes - 1. lekcijā un sesijā]

ja jau kurss ir tik bezjēdzīgs [jā ir bezjēdzīgs t.i. TT1], tad kāpēc neapvienot to ar kādu citu kursu vai arī pievienot, kaut ko klāt bezjēdzīgajiem kursiem, padarot tos sakarīgākus, lai studentiem būtu interese

no šādiem kursiem+pasniedzejiem arī nekādas jēgas

Njaa, runaajot par nosleeguma darbiem - es gan veel esmu gaajis cauri tikai kursa darbam, bet arii tur ir redzeeti taadi darbi, kas rada jautaajumu - taa ir njirgaashanaas vai kaa? Un ja shaadus studentus zheelo....

Runaajot par konkreetiem "bezjeedziigajiem" kursiem - es TT1 vareetu galaa kabinaat veel daudzus...

Man ir tieshaam liels prieks, ka peec mana garaa pentera manai saapei ir pievienojushies veel daudzi ar liidziigu viedokli - tagad gan diemzheel ir vasara un visi atpuushas, bet manupraat naakamo semestri vajadzeetu saakt ar vienas diskusijas starp pasniedzeejiem un studentiem noorganizeeshanu (tas bija maajiens SP ), vajadzeetu shiis lietas paarunaat, un nu izteikt tad arii viedokljus konkreetiem kursiem... es saprotu ka tagad vadiibai ir visas tiesiibas bakstiit ar pirkstu un teikt "Bet ir tachu anketas par katru kursu". Jaa, piemeeram, es, liekot roku uz sirds, varu pateikt, ka pats vinjaam nepieveersu iipashu uzmaniibu, bet nu Stroda aizieshana lika padomaat....

Mezha_lauminja rakstīja:Nekur neesmu lasiijusi apliecinaajumu tam, ka vadiibas kurss buutu orienteets uz olimpiaazhu uzvareetaajiem un citi studentiem ar augstu motivaaciju. Man paliek iespaids, ka vadiibas kurss ir nolaist liimeni, lai izsniegtu peec iespeejas vairaak diplomu. Sakiet luudzu, kur/vai es kljuudos?

Jautājumā par "vadības" kursu uz olimpiāžu uzvarētājiem un citiem studentiem ar augstu motivāciju varu teikt, ka viņiem tiek silti ieteikts pēc iespējas agrāk iesaistīties pētnieciskos semināros un projektos. Un vēl ir arī bibliotēka, kur rietumvalstu universitāšu studenti pavada ievērojamu laiku.
Tas Jūsu iespaids par līmeņa nolaišanu gan ir īstenībai neatbilstošs. No kurienes Jums tāds radies? Ir kādi skaitļi, kas to apliecina? Vai kāda cita racionāla argumentācija?
Un kas Jūsuprāt ir tā sliktā vadība?

Juris Borzovs

viszinisa rakstīja:šis man patīk

ir pasniedzēji, kuriem interese par studentiem vispār nav un būtu priecīgi, ja neviens neapmeklētu kursu un pasniedzējs varētu darīt neko

piem. Tīmekļa tehnoloģijas I [nezinu pasniedzeju vārdu, satiku 2 reizes - 1. lekcijā un sesijā]

ja jau kurss ir tik bezjēdzīgs [jā ir bezjēdzīgs t.i. TT1], tad kāpēc neapvienot to ar kādu citu kursu vai arī pievienot, kaut ko klāt bezjēdzīgajiem kursiem, padarot tos sakarīgākus, lai studentiem būtu interese

no šādiem kursiem+pasniedzejiem arī nekādas jēgas

Tātad lekcijas apmeklējis neesat, pasniedzēja vārdu nezināt, bet zināt, ka kurss ir bezjēdzīgs. No sērijas "filmu redzējis neesmu, bet skaidri zinu, ka mēsls".

Par TT1 man nav patlaban datu pie rokas, bet par TT2 varu informēt par studentu anketēšnas rezultātiem.

Iepazīšanās ar kursa saturu 2,00
Pasniedzēja sagatavotība 1,90
Pasniedzēja pasniegšanas stils 2,33
Pasniedzēja attieksme pret studentiem 2,07

Kursa grūtības pakāpe piemērots

Piezīme. '2' nozīmē 'labi'. Maksimālais vērtējums būtu '1', minimālais - '4'.

Vērtējums gan iegūts tikai no 6 anketām. Pārējie nav papūlējušies.
Tas apstiprina atzīšanos, ka anketēšanai uzmanība netiek veltīta.
Uz klātienes tikšanos ar mani reti ierodas vairāk par pieciem studentiem. Datorzinātņus studiju programmu padomē izvirzītie studenti arī klusē kā partizāni. FMF SP ar akadēmiskiem jautājumiem vispār nenodarbojas.
Un kā vēl lai uzzina reprezentatīvu studentu viedokli?

Juris Borzovs

borzovs rakstīja:Tātad lekcijas apmeklējis neesat, pasniedzēja vārdu nezināt, bet zināt, ka kurss ir bezjēdzīgs. No sērijas "filmu redzējis neesmu, bet skaidri zinu, ka mēsls".

pirmajā lekcijā pasniedzējs pateica ko līdzīgu šim - "ja nenāksiet, būšu tikai priecīgāks"
par lekciju saturu uzzināju no kursabiedriem, kas apmeklēja lekcijas.

borzovs rakstīja:FMF SP ar akadēmiskiem jautājumiem vispār nenodarbojas.

Kāds varētu atgādināt man, kas ir akadēmiskie jautājumi

borzovs rakstīja:Un kā vēl lai uzzina reprezentatīvu studentu viedokli?

Kāda jēga no šāda viedokļa? Šāds viedoklis visdrīzāk būs noteiktās pārstāvētās grupas "vairākuma" viedoklis.

Es neatceros, ko tieši teica uzrunā studiju sākumā [lielajā aulā pie studentu apliecību izsniegšanas], bet tur varētu ieminēties, ka KATRS individuāls viedoklis arī tiek ņemts vērā. xD

lai gan ko pirmkursnieks var zināt par vēl nesatiktu pasniedzēju

krabis rakstīja:Njaa, runaajot par nosleeguma darbiem - es gan veel esmu gaajis cauri tikai kursa darbam, bet arii tur ir redzeeti taadi darbi, kas rada jautaajumu - taa ir njirgaashanaas vai kaa? Un ja shaadus studentus zheelo....

Runaajot par konkreetiem "bezjeedziigajiem" kursiem - es TT1 vareetu galaa kabinaat veel daudzus...

Man ir tieshaam liels prieks, ka peec mana garaa pentera manai saapei ir pievienojushies veel daudzi ar liidziigu viedokli - tagad gan diemzheel ir vasara un visi atpuushas, bet manupraat naakamo semestri vajadzeetu saakt ar vienas diskusijas starp pasniedzeejiem un studentiem noorganizeeshanu (tas bija maajiens SP ), vajadzeetu shiis lietas paarunaat, un nu izteikt tad arii viedokljus konkreetiem kursiem... es saprotu ka tagad vadiibai ir visas tiesiibas bakstiit ar pirkstu un teikt "Bet ir tachu anketas par katru kursu". Jaa, piemeeram, es, liekot roku uz sirds, varu pateikt, ka pats vinjaam nepieveersu iipashu uzmaniibu, bet nu Stroda aizieshana lika padomaat....

Pasniedzēji ne vien ir atvērti sarunai, bet pat izmisīgi cenšas to izraisīt.
Tomēr, pirms diskutēt ar pasniedzējiem, izdiskutējiet savā starpā un nāciet ar saskaņotu viedokli, kuram turklāt jābūt reprezentatīvam.
Ja atnāks, kā līdz šim, tikai uz vienas rokas skaitāmi studenti un ar pretējiem viedokļiem, tad nekas nevar sanākt.
Lai veicas!

Juris Borzovs

viszinisa rakstīja:

borzovs rakstīja:Tātad lekcijas apmeklējis neesat, pasniedzēja vārdu nezināt, bet zināt, ka kurss ir bezjēdzīgs. No sērijas "filmu redzējis neesmu, bet skaidri zinu, ka mēsls".

pirmajā lekcijā pasniedzējs pateica ko līdzīgu šim - "ja nenāksiet, būšu tikai priecīgāks"
par lekciju saturu uzzināju no kursabiedriem, kas apmeklēja lekcijas.

borzovs rakstīja:FMF SP ar akadēmiskiem jautājumiem vispār nenodarbojas.

Kāds varētu atgādināt man, kas ir akadēmiskie jautājumi

borzovs rakstīja:Un kā vēl lai uzzina reprezentatīvu studentu viedokli?

Kāda jēga no šāda viedokļa? Šāds viedoklis visdrīzāk būs noteiktās pārstāvētās grupas "vairākuma" viedoklis.

Es neatceros, ko tieši teica uzrunā studiju sākumā [lielajā aulā pie studentu apliecību izsniegšanas], bet tur varētu ieminēties, ka KATRS individuāls viedoklis arī tiek ņemts vērā. xD

lai gan ko pirmkursnieks var zināt par vēl nesatiktu pasniedzēju

1. Vajag spēt arī humoru saprast.
2. Akadēmiski jautājumi ir tie, kas tieši saistāmi ar studijām un pētniecību. Uz tiem neattiecas (vai maz attiecas) administratīvas lietas un izklaide.
3. Katra individuālu viedokli var uzklausīt, bet ne vienmēr saskaņā ar to rīkoties. Tāpēc es arī prasu reprezentatīva vairākuma viedokli. Tādu varētu iegūt, piemēram, ja vairākums studentu papūlētos aizpildīt anketas par katru studiju kursu un vēl par visu programmu tās noslēgumā. Protams, ir arī citi varianti.
Ja viedoklis vispār netiek izteikts ("Kāda jēga no šāda viedokļa?"), tad ko gan Jūs īsti gribat?

Juris Borzovs

Ar to reprezentatiivo viedokli nav nemaz tik vienkaarshi, jo, lai taadu ieguutu ir nepiecieshams kaads "vadiitaajs/autoritaate", kas sho procesu ievirza, noved liidz beigaam. Jaatziist arii tas, ka patreiz FMF SP iesaistaas driizaak cilveeki, kas tiecas uz popolaritaati, kaa arii tie kas grib draugu lokaa "patuseet" (par laimi ir arī izņēmumi, bet tie, diemzeel ir paaraak "klusi", lai kaut ko reaali izdariitu).
Kaadeel shaada situaacija ir izveidojusies? Vienkaarshi - Latvijas apstaakļos cilveeki, kas ir speejiigi kaut ko virziit uz priekshu ir iesliigushi savos darbos liidz ausiim un citam nekam iisti laiks nepietiek un ar to ir jaareekinaas.
Buutiibaa ir cilveeki, kas labpraat daliitos savaas idejaas, pulceetu liidziigi domaajoshus utt, lai celtu studiju kvalitaati, bet:
1. Šiem cilveekiem noteikti nebuus laiks, lai nodarbotos ar nepiecieshamajiem pasaakumiem, lai iekluutu DatZ SP (Vispaar tas ir vajadziigs ?)
2. Vai shiim te aktivitaateem buus arii kaads reaals rezultaats, vai viss paliks pie atbildes "Jaa" un apstaasies pie birokraatiskaa sliekšņa.

Ēriks Klotiņš rakstīja:... tad kādēļ tajās netiek iztirzāti jautājumi par to kāpēc dažs labs pasniedzējs ir vēl slinkāks par "vidējo studentu"..

Vispirms es gribētu izteikt atzinību Ērikam Klotiņam un vēl tiem dažiem, kuri piedalās Forumos, neslēpjoties aiz pseidonīmiem.

Par to "dažu labu pasniedzēju" gan gribētos uzzināt (ne obligāti Forumā) konkrēti. Kad februārī ieskatījos studentu anketēšanas rezultātos, biju patiesi izbrīnīts, ka no tiem izriet - pasniedzēji ir vai nu labi vai ļoti labi. Man pat grūti tam noticēt, bet skaitļi ir spītīga lieta. Šādi rezultāti bija arī tiem pasniedzējiem, par kuriem man ir nākuši žēloties.
Rezultātu par pavasara semestri man vēl nav.

Juris Borzovs

eziitiss rakstīja:Arii studiju programmu vajadzeetu nopietni paarstraadaat, jo patreiz tajaa veel ir ļoti daudz veesturisku nejedzību, kaut vai tas ko minēja Kirils. Laikaa, kad studiju programmaa tiek piesauktas specializācijas, tik un taa tiek sagatavoti programmeetaaji, lai gan darba tirguu ir ļoti liels pieprasījums arī ne-programmeetaajiem.

1. Studiju programmas pēdējo reizi tika pārstrādātas 2005.-2007.gadā.
2. Kas ir tās vēsturiskā nejēdzības? Esmu laikam kaut ko palaidis garām. Neviens Kirils gan nav man par tām teicis.
3. Par kādiem 'ne-programmētājiem" ir runa? Protams, DN nevar un nevarēs pārklāt pilnīgi visu un visus. Piemēram, mēs negatavojamies (ja vien mūs neaicinās) mācīt fiziķus, ķīmiķus, biologus u.tml., kā pielietot datorus viņu jomā.
4. Dīvaini, ka datoriķim nepieciešama īpaša tastatūra, lai rakstītu latviski ar diakritiskām zīmēm.

Juris Borzovs

Fanglon rakstīja:Runājot par studiju kvalitāti, vai nav iespējams ieviest kādus papildus kursus, kurus studenti ar velmi mācīties varētu apmeklēt un iegūt dziļākas zināšanas? Kaut arī tas neatrisinās pašreizējo problēmu, bet tādejādi vidējais students tiek cauri vielai, bet tiem, kas grib macīties tiek dota iespēja.

p.s. Viennozīmīgi atbalstu studiju prasību celšanu.

Par šo esam domājuši un no rudens piedāvāsim papildiespējas.
Jāsaka gan, ka līdz šim padziļinātie kursi ir miruši dabīgā nāvē, jo uz tiem piesakās 2, 1 vai neviens.

p.s. Cik domu biedru Jums ir?

Juris Borzovs

Guntis Šmaukstelis rakstīja:Strodu noteikti vajadzētu, lai uzturētu līmeni un liktu kaut cik "izbraucējiem" mācīties. Protams, viņam ir savas īpatnības, kuras man nepatīk un nepatīk varbūt daudziem citiem studentiem, bet visā visumā viņš vielu iemāca un ir motivācija iet uz lekcijām nevis kā tas pats Ikaunieks (no kura studenti nez kādēļ baidās), pie kura var bik pamācīties iepriekšējā vakarā pirms kontroldarba nemaz neispringstot (neejot uz lekcijām un nemācoties) visu semestri.

Ceru, ka tas nav no personīgās pieredzes?
Neiet uz lekcijām un nemācīties ir katra privāta darīšana, tomēr studēt nozīmē arī studēt patstāvīgi vairāk nekā pusi no visa laika. Prof. Ikaunieks noteikti varētu ieteikt labas grāmatas patstāvīgām padziļinātām studijām. Galu galā Universitāte studentam iedos tik, cik viņš gribēs un spēs ņemt pretī. Piemēru tam ir daudz.

Juris Borzovs

Ēriks Klotiņš rakstīja:Tas, vai Fizmatu datoriķi būs augstākā līmeņa studiju programma, uz kuru dodas olimpiāžu uzvarētāji un studenti ar augstu motivāciju mācīties, ir tieši atkarīgs no Borzova & Co..

Šogad 1 vai 2 bakalaura darbi netika aizstāvēti, jo tika atzīti par plaģiātiem. Vēl daudz vairāk tika aizstāvēti uz 4-5, jo recenzijā tika norādīts, ka tas ir copy-paste darbs, taču komisija aiz žēlastības ielika kaut kādu vērtējumu. Cik man ir zināms, tad tik slikta bakalaura darbu kvalitāte sen nav bijusi redzēta..

Saliekot to visu kopa sanāk, ka datoriķu līmenis tiek ar katru gadu pazemināts?!

1. Ko ieteiksiet man darīt, lai olimpiāžu uzvarētājus un studentus ar augstu motivāciju dabūt uz DN? Vispārīga atbilde neder. Kā liecina šīgada reflektantu aptauja, kas pavīdēja presē, primārais izvēles parametrs ir sagaidāmā alga pēc absolvēšanas.

2. Neviens bakalaura darbs par plaģiātu atzīts netika. Daži autori gan iepriekš tika brīdināti, ka aizstāvoties viņiem tiks uzdoti ar šo aspektu saistīti jautājumi, un viņi izvēlējās neierasties. No kurienes Jums informācija, ka šīgada noslēguma darbi būtu sliktāki par iepriekšējo gadu? Ne recenzenti, ne komisijas neko tādu nav secinājušas. Nav labi izplatīt apgalvojumus, kurus tiesā būtu neiespējami pamatot.

3. Īsa atbilde - nē.

Juris Borzovs

eziitiss rakstīja:Ar to reprezentatiivo viedokli nav nemaz tik vienkaarshi, jo, lai taadu ieguutu ir nepiecieshams kaads "vadiitaajs/autoritaate", kas sho procesu ievirza, noved liidz beigaam. Jaatziist arii tas, ka patreiz FMF SP iesaistaas driizaak cilveeki, kas tiecas uz popolaritaati, kaa arii tie kas grib draugu lokaa "patuseet" (par laimi ir arī izņēmumi, bet tie, diemzeel ir paaraak "klusi", lai kaut ko reaali izdariitu).
Kaadeel shaada situaacija ir izveidojusies? Vienkaarshi - Latvijas apstaakļos cilveeki, kas ir speejiigi kaut ko virziit uz priekshu ir iesliigushi savos darbos liidz ausiim un citam nekam iisti laiks nepietiek un ar to ir jaareekinaas.
Buutiibaa ir cilveeki, kas labpraat daliitos savaas idejaas, pulceetu liidziigi domaajoshus utt, lai celtu studiju kvalitaati, bet:
1. Šiem cilveekiem noteikti nebuus laiks, lai nodarbotos ar nepiecieshamajiem pasaakumiem, lai iekluutu DatZ SP (Vispaar tas ir vajadziigs ?)
2. Vai shiim te aktivitaateem buus arii kaads reaals rezultaats, vai viss paliks pie atbildes "Jaa" un apstaasies pie birokraatiskaa sliekšņa.

Tas jau ir tas, kāpēc es saku, ka FMF SP vismaz pēdējie divi sasaukumi praktiski nemaz nenodarbojas ar akadēmiskiem jautājumiem. Jāvaicā, kas ir tas primārais, kā dēļ studenti ziedo savas dzīves labākos gadus? Patusēt jau var arī citviet (tas nenozīmē, ka es būtu pret izklaidi vispār).

Ja turpat vai tūkstoš datorikas studentu vidū nevar sameklēt dažus desmitus, kuri daļu laika veltītu šajā pavedienā skartajiem jautājumiem, nu jā, tad ir vairāk nekā skumji. Kā savulaik mēdza teikt FMF un LU studentu līderis Zigurds Vaivods ar iesauku Krabis - "Man nolaižas viss, kas var nolaisties".

Juris Borzovs

mita rakstīja:Es piekrītu tomaac (http://fizmati.lv/forums/showthread.php?...#pid23636) viedoklim.
Jārēķinās ar ļoti daudziem faktoriem, lai manuprāt varētu šodien runāt par studiju kvalitāti un līmeni:

1. Kādā līmenī šobrīd ir vidējā izglītība?
Vai pastāv iespēja kaut kur iegūt datus par iestāšanās kritērijiem mūsu studiju programmā un to vidējām vērtībām pa gadiem, piemēram, sākot ar 2002. gadu vai varbūt pat agrāk.
Ja kritēriju vidējai vērtībai ir tendence samazināties, tad ir dabiski, ka universitātes prasības gadu no gada sāk likties par augstām...
Attiecīgi problēma ir arī sagatavotības līmenī pirms universitātes.

2. Cik daudzi no studējošajiem un ar kuru studiju gadu jau strādā? Vai strādā pilnu slodzi?
Ja pastāv iespēja atrast labu (attiecīgi katra prasībām atbilstošu) pat bez diploma un tikai ar studējošā statusu, tad gluži dabiski samazinās vēlme kaut ko iemācīties, bet vienīgais mērķis ir tikai iegūt 'papīru' ar nosaukumu diploms. Reizēm pat šis mērķis pazūd un izvēle par labu krīt darbam, nevis mācībām.

3. Vai darba devēji motivē iegūt diplomus?
Šeit būtu interesanti uzzināt, vai ir kādi kuri savu tagadējo darbu ir ieguvuši tikai ar to faktu, ka viņiem ir diploms, nevis ar faktu, ka viņi ir studējošo statusā vai viņiem ir pieredze attiecīgajā jomā? Cik daudzi pēc tam ir pabeiguši studijas, lai tikai saglabātu darba vietu? Vai darba devējs palielina algu, ja darbinieks attiecīgi iegūst grādu? Pie tam, ja darba devēji apskatās diplomu, vai - pēta atzīmes?

4. Cik motivējoši un motivēti ir pasniedzēji?
Es ticu, ka viegli nav tikai studentiem, bet arī - pasniedzējiem, kuri nereti apvieno pasniegšanu ar pastāvīgo (iespējams pat labāku) darbu, kas arī prasa daudz laika. Viņiem tad arī attiecīgi nav pietiekoši daudz laika, lai sagatavotos lekcijām un izvirzītu augstas prasības kursa nokārtošanai.


Par pārējo...
- Par papildus kursiem - es domāju, ka šo funkciju labi pilda specsemināri (ja tādi vēl eksistē).

- Par anketām - jā, diemžēl arī es tās nopietni neuztveru, parasti, kad kaut kas tiek veiksmīgi pabeigts, it īpaši, ja tas ir bijis sarežģīts un grūts, tad šķiet, ka labāk atstāt visu, kā tas ir, un novērtēt visu labi/vidēji. Iespējams anketas vajadzētu pārstrādāt vai mēģināt mainīt attieksmi pret tām. Pagaidām tā bieži vien ir tāda birokrātiska formalitāte katra kursa noslēgumā.

- Par apmaiņas programmām - manuprāt to vajadzētu popularizēt, tā ir iespēja studēt ārzemēs, kur ir stipendija un iespēja nestrādāt.

- Par pētniecības iespējām/projektiem - vai pastāv iespējas attīstīt tādus, kur studentiem, kuri tajos piedalītos, arī kaut ko maksātu, lai šī samaksa + studejošā kredīts/stipendija nodrošinātu normālu iztiku un studentam nevajadzētu strādāt pilnu slodzi kaut kur citur (ārpus universitātes)? Tādā veidā students arī varētu pielietot savas zināšanas praksē, nevis tikai zināt teoriju, kas arī varētu būt papildmotivācija.

1. Datus var dabūt.
2. No otrā kursa praktiski visi, turklāt daudzi pilnā slodzē. Tā ir milzīga problēma. kuru bez apmēram Ls 150 mēnesī lielām valsts stipendijām ko piešķirtu visiem sekmīgiem studentiem, atrisināt manuprāt nevar.
3. Cik zinu, reti.
4. Pasniedzēji nu jau gandrīz visi ir izvēlējušies, kur strādāt pilnu slodzi, bet kur - daļslodzi. Piemēram, man ārpus LU ir 15 stundas nedēļā, bet profesoram Strodam - 40.

- tā ir, bet būs arī citas iespējas;
- ja varat piedāvāt labāku atgriezenisko saiti, lūdzu, piedāvājiet; bez zināmas birokrātijas strukturētu viedokli uzzināt diezinvai ir iespējams;
- rietumvalstu augstskolās studenti sīvi konkurē par apmaiņas studiju vietām, pie mums tik tikko sameklējam, lai aizpildītu piedāvātās nedaudzās vietas; kas te, kāds bērnudārzs, kur nepieciešamas aukles?
- pētniecības iespējas ir, bet pamatā maģistrantiem un doktorantiem; ir tomēr nepieciešama attiecīga pietiekami augsta sagatavotība.

Juris Borzovs

borzovs rakstīja:Par šo esam domājuši un no rudens piedāvāsim papildiespējas.
Jāsaka gan, ka līdz šim padziļinātie kursi ir miruši dabīgā nāvē, jo uz tiem piesakās 2, 1 vai neviens.

p.s. Cik domu biedru Jums ir?

Cik esmu runājis ar saviem kursabiedriem un citu kursu studentiem, tad izskatās, ka šādi kursi noteikti saņems vairāk nekā tikai pāris cilvēku atsaucību.

borzovs rakstīja:1. Ko ieteiksiet man darīt, lai olimpiāžu uzvarētājus un studentus ar augstu motivāciju dabūt uz DN? Vispārīga atbilde neder. Kā liecina šīgada reflektantu aptauja, kas pavīdēja presē, primārais izvēles parametrs ir sagaidāmā alga pēc absolvēšanas.

Atklāti sakot, vairums "olimpiāžnieku" izvēlas mācīties šeit, nevis matemātiķos, galvenokārt prof. Andžāna "propagandas" dēļ Es arī esmu starp tiem.

Bet galvenais, kas piesaistītu cilvēkus ir sagaidāmā labā kursu kvalitāte. Lai lekcijas nav par lēnu (prof. Ikaunieka kursi ir brīnišķīgi uzrakstīti un satur daudzas nozīmīgas idejas, taču izklāsts viennozīmīgi neorientējas uz "augšējā gala" sapratnes ātrumu), lai lekcijas satur pietiekamu teorētisko materiālu un skaistu (matemātiskā nozīmē) izklāstu (as. prof. Bulas lasītā Matemātiskā analīze ir vairāk "analīze inženieriem", nevis "analīze matemātiķiem"), lai lekcijas sniegtu pielietojumu informāciju (Tīmekļa tehnoloģijas 1/2? Es nezinu vai cilvēkiem, kas izvēlēsies datorzinātņu novirzienu, nepieciešams veseli divi kursi par to. Vispār - jā, ir vajadzīgs, bet 2+2 k.p., manuprāt, ir par daudz).

Vēl, manuprāt, ir nepareizi, ka daudzos semestros, lai gan atvēlēto k.p. robežās var paņemt 2 saistītus priekšmetus (2. semestrim - Grafu teorija un Lineārā algebra 1), tomēr lekciju laiki sakrīt, tamdēļ sanāk paņemt tikai vienu. Ir daudz ticamāk, ka cilvēks gribēs paņemt OS2 + Multimediju tehnoloģijas vai Grafu teoriju + Lineāro algebru (neviens no šiem variantiem, šķiet, nebija reāls) nekā Multimediju tehnoloģijas + Lineāro algebru.

(Edit: minor typos)

borzovs rakstīja:Tas Jūsu iespaids par līmeņa nolaišanu gan ir īstenībai neatbilstošs. No kurienes Jums tāds radies?

No:
1) taa ka aiziet pasniedzeejs Strods;
2) ka gandriiz aizgaaja pasniedzeejs Ruumnieks;
3) ka Tiimeklja tehnologjijas 1, Tiikla etikjeti, Algebru, Modeleeshanas pamatus, Skaitlju teorijas pamatus, Opereetaajsisteemas 1, Varbuutiibu teoriju, Datu baazes 2, Analiitisko gjeometriju, Automaatu teoriju un droshi vien veel kaut ko noliku uz labaam un teicamaam atziimeem, ieguldot krietni vien mazaak nekaa vajadziigo krediitpunktu darba apjomu.
Es nekaadaa gadiijumaa nesaku, ka shie kursi ir nevajadziigi un tie nav nopeelumi konkreetiem pasniedzeejiem, bet, njemot veeraa, ka es, saakot LU maaciities, pat programmeet nemaaceeju, un tomeer vareeju tik daudz gurkjoties, tad manupraat, maaciibas vajadzeetu padariit bliivaakas, lai diplomu padariitu veertiigaaku.

borzovs rakstīja:Jāsaka gan, ka līdz šim padziļinātie kursi ir miruši dabīgā nāvē, jo uz tiem piesakās 2, 1 vai neviens.

Manupraat vielu vajag padziljinaat obligaataa kaartaa, nevis izveeles, jo
1) cilveeki ir slinki, bet maaciibu iestaadei nav jaakultivee vinju slinkums, tieshi otraadi,
2) Aarija varen nikni protestee pret krediitpunktu paarsniegshanu no 2006.gada.