Reiz sensenos laikos kādā tāltālā zemē bija Augstskola. Augstskolai bija 13 fakultātes - nu gandrīz tāpat kā Sniegbaltītei tie rūķīši. Cita fakultāte lielāka, cita mazāka, bet visas Augstskolai vajadzīgas.

Bet kā jau tas dzīvē notiek, ģimenē atgadās ķildas, nesaskaņas - viena Fakultāte izdomāja, ka laiks no tās tapt veselām divām fakultātēm.

(Hronikas gan klusē, vai augstskolu struktūras vairojas mitozes ceļā tāpat kā šūnas.)

Iemesli? Liela laupījuma zelta dālderu ziņā nebūtu, lai ko neteiktu Partizāns - jaundibināmās fakultātes pirmrindnieks. Tomēr viņu var saprast - slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli. Turklāt sava saimniecība - sava pils, var darīt visu, kā iepatīkas. Gribi - spļauj ķiršu kauliņus griestos un skaties, kā krīt atpakaļ. Nav vairs nevienam nekas jāprasa.

Ilgi jo ilgi cīnījās Partizāns ar Pļāvēju, kurš negribēja, lai Fakultāte sadalās. Pļāvēju pēc kāda laika nomainīja Hokejists, bet cīņa turpinājās. Tā nu pēc vairāku gadu kašķiem, kad, tēlaini izsakoties, Fakultātes labā roka mēģināja iekrāmēt pa savu kreiso ausi, kamēr kreisā roka - iegāzt pa labo aci, Fakultāte nolēma vērsties pie garīgā senseja - viedajiem druīdiem, kuriem tad būtu pienākums izšķirt strīdu.

Par nožēlu izrādījās, ka arī druīdiem ir dziļi apnikusi Fakultātes iekšējā cīņa pašai ar sevi.

"Ja reiz grib, tad lai jau iet," teica Zinību druīdu bariņš, īpaši tālāk neiedziļinoties. (Jāatzīmē, ka, lai arī viņi saucās par Zinību druīdiem, piemērotāks būtu Sagurušo druīdu nosaukums. Neviens īsti neatceras, kā un kāpēc vispār viņus sāka saukt par Zinību druīdiem, un daudziem ir aizdomas, ka viņi paši sevi tā nosauca, lai izskatītos gudrāki un svarīgi.)

"Gan jau būs labāk," garlaikots teica Lielais Shēmotājdruīds, nožāvādamies un pakasīdams savu bārdu. Viņam nebija laika īpaši iedziļināties, jo vajadzēja sakopot visas garīgās spējas, lai pārbīdītu Augstskolas fakultātes no vienas meža puses uz otru un atpakaļ. Lielajam Shēmotājdruīdam arī bija viņa priekšteča atstāts mazliet atvilktnē apputējis plāniņš, kā palielināt ietekmi uzreiz pār visām fakultātēm Augstskolā - līdz ar to viņam bija vienalga, sadalās fakultāte vai nē. Turklāt arī vajadzēja "sakārtot lietas" ar dažu labu Augstskolas būdu, kura bija kā kumoss jāpiedāvā izīrēšanai kaimiņmeža raganai.

"Nu bet ko mēs varam darīt, ja viņi tā ir izdomājuši," teica Pētnieciskais druīds, ilgi virpinādams savu mandragoras lapu pīpīti pirkstos. Vajadzēja papētīt, kā apgūt Mežu Leģiona doto naudu, kas pēdējos gados bija apsīkusi, tā, lai arī vecajiem cīņu biedriem kas atlec.

Un tā pienāca lielā diena, kad druīdu Ģeniālajai Sanāksmei bija jāpieņem lēmums - ļaut vai neļaut Fakultātei sadalīties.



(Turpinājums sekos.)

P.S. Visi personāži un notikumi ir izdomāti, un jebkāda līdzības saskatīšana ir tikai un vienīgi neveiksmīga apstākļu sakritība!

Uz Holivudu filmu taisīt......... ------>

tas par datorikas fakultaates atdaliishanos? neko nesapratu, murgs kaut kaads

(24.01.2009 22:16 )Dr. evel rakstīja:  tas par datorikas fakultaates atdaliishanos? neko nesapratu, murgs kaut kaads

nē takš

Citāts:P.S. Visi personāži un notikumi ir izdomāti, un jebkāda līdzības saskatīšana ir tikai un vienīgi neveiksmīga apstākļu sakritība!

Ļoti skaisti, ar nepacietību gaidām turpinājumu!

Šajā episkajā Apgredzenotā Harija pasakā ir jāiestarpina vēl kāda epizode jebšu sapnis, kas klīda pa kādas mājas gaiteņiem vienas visnesenākās piekdienas pievakrē -
Partizāns ar saviem biedriem sasauca dažus no tā sacīt rūķīšiem, jebšu virs Augstskolas lidojošo zinību ķērājiem, un ar draudzīgi sakostu zobu smaidu ņēmās stāstīt ka sliktāk jau nebūs..
Kas būs? Kas būs? Kas krodziņā atkal aicinā mūs.. (trallallā)