Sveiki!
Tā kā 75% no Jums ir atzinuši, ka labprāt saņemtu vecāko kursu padomus izvēloties B daļas kursus un nelabvēlīgu apstākļu sakritības dēļ šonedēļ nav iespējams noorganizēt kādu vienotu visu kursu fiziķu tikšanos, iesaku ikvienam Fizikas nodaļas studentam sevi interesējošo jautājumu uzdot šīs diskusijas ietvaros un kāds Tev noteikti atbildēs!

OK!
Pastāstiet, lūdzu, ko īsti dara Skaitliskajās metodēs 3.semestrī? Un Datormodelēšanā?
Vispār jau mani interesē ikviena fiziķa viedoklis par B daļas kursiem - kurus kursus nedrīkst laist garām, kuri pēc tam visvairāk noder (tas gan atkarīgs no tā, ko izvēlas pēc tam darīt), arī par pasniedzējiem...

Skaitliskās metodes neņēmu tādēļ nevarēšu komentēt, tikai zinu, ka tas kurss sagādāja problēmas arī spožākajiem kursabiedriem.
Datormodelēšanā pievērsās pamatā tikai vienai programmai - Fluent 4 un 6 versijām. Ar to modelē plūsmas. Semestra laikā jāizstrādā vairāki darbi (tiem ir ļoti precīzi apraksti) un gala rezultātā diviem no tiem jāuztaisa protokoli un jāaizstāv, no kā arī tiek izlikta atzīme. Jāpiebilst, ka prasa gan viņš (L.Buligins) pamatā darbam apakšā esošo fiziku, kas var arī nebūt tik vienkārši. Personīgi es domāju, ka šis kurss man neko īpaši lietderīgu nav devis, bet tas jau katram pašam jāizvērtē.

Interesē spektrālaparāti skaitļošanas fizika

Man palūdza nedaudz pakomentēt. Esmu fizikas maģistrants, tā ka iespējams kko zinu ar.

Spektrālaparāti ir pie pasniedzēja Rēvalda. Rēvalds ir zinošs cilvēks un tā dēl vien ir vērts viņu paklausīties. Semestra sākumā būs neliela teorija par to kas tas par zvēru vispār ir un ko ar viņu dara. Tiks iedotas 3 grāmatiņas par šo tēmu (ja nebūs ieviests taupības režīms), kurās varēs uzzināt daudz Jums jaunas informācijas Semestra vidū būs jāizstrādā 4 laboratorijas darbi (ja nemaldos), arī nekā sarežģīta. Eksāmenā bija jāieskaita laboratorijas darbi un jāparunā par priekšmetu un dzīvi.

(10.02.2009 20:12 )kastanis rakstīja:  OK!
Pastāstiet, lūdzu, ko īsti dara Skaitliskajās metodēs 3.semestrī? Un Datormodelēšanā?
Vispār jau mani interesē ikviena fiziķa viedoklis par B daļas kursiem - kurus kursus nedrīkst laist garām, kuri pēc tam visvairāk noder (tas gan atkarīgs no tā, ko izvēlas pēc tam darīt), arī par pasniedzējiem...

Arī man ieteica dalīties ar pārdomām.

Nu tādad, paņēmu gan Skaitliskās metodes, gan Datormodelēšanu.

Par skaitliskajām metodēm - manuprāt otra augstākā pievienotā vērtība, ja neskaita Elektromagnētismu. Varētu būt pat līdzīgi. Literatūra latviešu valodā, vismaz tā, ko es paņēmu, bija pilnīgi nesaprotama, bet no Jakoviča izdevās saprast diezgan ok. It kā stāsta relatīvi raiti, bet priekš manis temps likās normāls. Pamatidejas ir ļoti vienkāršas, vajag tikai pacensties saprast. Kas tiek darīts - apskatīta FDM (galīgo diferenču metode), konkrētas aproksimācijas, ar tām saistītās stabilitātes problēmas, režģi (gan strukturētie tikai). Kas attiecas uz Gunas norādītajām problēmām - vienīgā bija tāda, ka likās atzīmes varēja likt augstākas. Kā arī ieteicams nenopūdelēt lekcijas par stabilitātes analīzēm, tas bija klupšanas akmens. Un ak jā - dažas Cepītes vadītās lekcijas bija total waste of time.

Par datormodelēšanu - ja godīgi, man kā cilvēkam, kurš ir diezgan labi pazīstams ar datoru, bija diezgan smieklīgs. Bet in general tīri noder lai iejustos kādā skaitlisko aprēķinu programmām, biku papraktizētos reāli aprēķinu veikšanā. Nekas pārāk grūts.

Vēl par B daļu - Eksperimentālo datu statistiskā apstrāde ir tīri ok, bet jāskatās, cik ļoti patīk matemātika/statistika.

Tas tā īsumā, ja kādi konkrētāki jautājumi - droši.

Ko izvēlēties 1. kursa fiziķiem pavasara semestrī - Hidrodinamiku vai Materiālus dabā un tehnikā?

Apkopoju dažu savu kursabiedru viedokļus par šiem abiem kursiem:

Materiāli dabā un tehnikā diezgan lielā mērā papildina ķīmiju un Vielas uzbūvi un siltumprocesus. Priekšmets sniedz vispārēju priekšstatu par to, kādi meteriāli mums ir
pieejami un nojautu par to, kā materiāla mikrostruktūra ietekmē tā makroskopiskās īpašības. Mācību raksturs ir vairāk faktopēdisks un intuitīvs. Kursā tiek apskatīti pamatā kvalitatīvi modeļi. Šo kursu noteikti ir vērts izvēlēties, ja ir vēlme papildināt savu redzesloku arī ar populārzinātniskiem faktiem par to, kā lietas tiek būvētas un kādi var būt to darbības traucējumu cēloņi, ja ķīmija šķiet pilnīgi nesaprotama lieta un ir vēlme mācīties kaut ko, kas varētu sniegt zināmu atbalstu, ir doma, kā kaut kur pielietot materiālzinātnes, jo šis kurss var kalpot par atspēriena punktu.

Hidrodinamikā tiek apskatīti kvantitatīvi modeļi, kas nozīmē, ka kurss prasa arī matemātikas zināšanas. Tiek lietota arī matemātika, kas pirmajā semestrī vēl nav apskatīta, taču tas tiek darīts vairāk kā demonstrējums un patiesībā sniedz ieskatu matemātiskajā aparātā un tajā, kā to var pielietot fizikas problēmu risināšanā! Līdz ar to arī, tālāk apgūstot matemātisko analīzi, ir lielāka skaidrība, kāds pielietojums varētu būt apgūtajam matemātiskajam aparātam. Pasniedzēja piedāvātie uzdevumi ir ļoti interesanti, un šo kursu noteikti ir vērts izvēlēties, ja uzdevumu risināšana un fizikas matemātiskais apraksts ir kaut kas, kas šķiet interesants!

Macīšanās stilā un talanotos, zināšānās, kuras izpaužas katrā kursā atšķirības rodas galvenokārt tajā, ka kursā "Materiāli dabā un tehnikā" apskata fiziku kvalitātīvi, kursā "Hidrodinamika" - kvantitatīvi.

Nokārtot abus kursus varētu būt vienlīdz grūti/viegli, jo tas jebkurā gadījumā atkarīgs no ieguldītā darba.

Kursā "Materiāli dabā un tehnikā" semestra laikā bija divi kontroldarbi, no kuriem vidējā atzīme arī tapa par gala vērtējumu. Eksāmenā jāierodas ikvienam, un tajā individuāli aprunājas ar pasniedzēju - ja apmierina atzīme, kas izlikta no abiem kontroldarbiem, tad tā arī paliek par gala atzīmi. Ja tomēr vēlas pacīnīties par augstāku vērtējumu (normālā gadījumā gan ne augstāku kā vienu balli vairāk), tad ar pasniedzēju iziet cauri kļūdām kontroldarbā, kas sliktāk uzrakstīts vai arī abiem kontroldarbiem, atkarībā no situācijas.

Savukārt, kursā "Hidrodinamika" ir mutisks eksāmens par semestra laikā apskatītajām tēmām, pie tam tik svarīgi nav atcerēties formulas un izvedumus, bet gan pasniedzējs novērtē to, kāda ir fizikālā izpratne par semestra laikā apgūto - vai ir radies priekšstats par šiem procesiem utt.


Es esmu dzirdējusi, ka šogad vēl mazāk kā pagājušajā gadā studenti izvēlas Hidrodinamiku. Es tomēr ieteiktu kārtīgi apdomāt šo lēmumu. Ja tie, kas to neņem, ir vienkārši nobijušies no "Hidrodinamikas", jo lielākoties par šo kursu var dzirdēt, ka tas ir daudz grūtāks kā "Materiāli dabā un tehnikā", tad, kā jau rakstīju, gribu vēlreiz uzsvērt, ka abi kursi ir aptuveni vienlīdz grūti, jautājums tikai - kurš no tiem varētu būt jums vairāk noderīgs un interesants.

Vai Eksperimentālo datu statistiskā apstrāde pēc tam palīdz laboratorijas darbu protokolu taisīšanā? Vai arī līdz tam viss jau ir apgūts empīriski...?
Kosmiskās informācijas tehnoloģijas - kādas atsauksmes par šo kursu? Liekas interesants...

Es gribētu teikt, ka jā - Eksperimentālo datu statistiskā apstrāde palīdz pareizāk statistiski apstrādāt datus. Beigās būs lielāka pārliecība par to, kāds ir rezultāts. Iemācīsies, ko nozīmē kļūdu svēršana un sakarības peidzīšana, ņemot vērā individuālo mērījumu kļūdas. Tas, manuprāt, ir visvērtīgākais.

Protams, to visu daudz maz jau var izlasīt arī grāmatās.

Par kosmosu varu teikt - no šī kursa biju gaidījusi ko vairāk. Manuprāt 3.semestrī ir pārāk mazas priekšzināšanas, lai to visu pilnībā spētu saprast. Bet viss jau nebija tik slikti. Varēja gūt priekšstatu par GPS (cik precīzi tie ir), digitālo attēlu apstrādi (ko tad īsti attēlu apstrādes programmas dara), par satelītu orbītām. Baigais mīnuss - visas formulas tika dotas bez jebkāda izveduma (daudz kas no optikas, kas ir 4.sem). Semestra laikā gandrīz nekas nav jādara, bet ļoti ieteicams nākt uz lekcijām, jo diži nekādu citu materiālu nav. Un eksāmenā galvenais daudz rakstīt, pat ja tas nav tieši pa to tēmu, bet kaut kas aptuveni

Paldies jums par atbildēm!
Kā ir ar Datoriem un programmatūru II? To jau laikam ņem visi...?

Datori un programmatūra II ir obligātā B daļa (nekādas izvēles nav). Saistības ar Datori un programmatūra I tikpatkā nav. Šajā kursā tiek mācīta tieši programmēšana, C valoda. Cik sapratu, tiem, kas jau pirms tam programmējuši, šis kurss problēmas nesagādā, pārējiem ir pagrūti tajā visā iebraukt.
Bet ja nevelk to visu garumā, ir iespējams dabūt minimumu (par 6 darbiem - 4 balles) un arī pacīnīties par augstāku atzīmi (par katriem 2 darbiem +1 balle). Labori dod 60%, kontroldarbs un eksāmens katrs pa 20%.

Hmm, vai tajos darbos Datoros un programmatūrā II ir jāuzprogrammē risinājums konkrētai dotai problēmai?

Vēlos reanimēt šo diskusiju!
Kādas ir atsauksmes par 4.semestra kursiem "Skaitļošanas fizika" un "Fizikas un tehnikas vēsture" (tas gan ir C, nevis B daļā)?
Man jau liekas baigi labais kurss "Fizikas un tehnikas vēsture", bet vai nenāksies vilties?
Ko nozīmē burtu savienojumi AMOF, NVF un MFSM lekciju sarakstā?

AMOF - [Atomu un molekulu fizika]
NVF - [Nepārtrauktas vides fizika]
MFSM - Precīzi nezinu, bet apmēram [Matemātiskās fizikas un skaitļošanas metodes]