Vai tas ir iespējams, vai fake?

[Uģis Lazdiņš]

Čau, tauta!

Kā nevarīgs, fiziku mazsajēdzošs datoriķis, vēlos uzzināt jūsu viedokli par to, vai kas šāds tiešām cilvēkam ir iespējams:

http://www.youtube.com/watch?v=Oe3St1Ggo...r_embedded

[kaaja]

Nu ar plakaniem akmeņiem tā var Tjip vardītes taisīt.

Bet nu šitas izskatījās nereāli, gan jau kas viltīgs ūdenī.

[Aivis]

Vajadzētu pamēģināt paskriet ar kaut ko līdzīgu pleznām vai sniega kurpēm un vispār nāk vasara un ir lieliskas iespējas pašiem šo joku pārbaudīt.

[Ēriks Klotiņš]

Mythbusters šito lietu jau testēja, pameklē youtubē

[Aivis]

(10.05.2010 18:24 )Ēriks Klotiņš rakstīja:  Mythbusters šito lietu jau testēja

Starp citu, nevajag tos Mythbusters uztvert kā pilnīgu patiesību. Piemēram, āderu neesamību viņi pierādīja nekorekti. Džeki tomēr vairāk taisa šovu, nevis reāli kaut ko pēta.

Palabošu, ka tie, kas ar āderēm ņēmās iespējams bija Brainiac (precīzi neatceros), bet, jebkurā gadījumā mans viedoklis par šova taisīšanu paliek spēkā.

[Ēriks Klotiņš]

Es teiktu ka arī Jēzum vajadzēja parādīt šovu, lai tā teikt, uzlabotu savus reitingus

Fiziķi mani palabos, bet tur šķiet ka tur darbojas 3 spēki - cilvēka masa, ūdens viskozitāte un virsmas spraigums.

Ja cilvēka masa ir pietiekoši neliela attiecībā pret virsmas spraigumu, tad staigāšana pa ūdens virsmu ir iespējama, kājas pat neiegrimtu ūdenī. Tā darbojas ūdens kukaiņi un šķiet šo viņi arī mēģināja Mythbusteros.

Kustības ātrumam un ūdens viskozitātei šeit nav pārāk liela nozīme, jo Ņūtona 3 likums saka, ka katrai darbībai ir tieši tik pat spēcīga pretdarbība - vienu kāju velkot ārā no ūdens, otra ar tieši tādu pašu spēku tiek spiesta atpakaļ. Līdz ar to, atspērienu ātrums, šķiet, ir nenozīmīgs un to kopējais efekts vienāds ar 0. Tā kā lielākā cilvēka daļa ir virs ūdens, ieslēdzas Arhimeda spēks ar negatīvu zīmi un cilvēku nogremdē.

[Aivis]

(10.05.2010 22:36 )Ēriks Klotiņš rakstīja:  Kustības ātrumam un ūdens viskozitātei šeit nav pārāk liela nozīme, jo Ņūtona 3 likums saka, ka katrai darbībai ir tieši tik pat spēcīga pretdarbība - vienu kāju velkot ārā no ūdens, otra ar tieši tādu pašu spēku tiek spiesta atpakaļ. Līdz ar to, atspērienu ātrums, šķiet, ir nenozīmīgs un to kopējais efekts vienāds ar 0. Tā kā lielākā cilvēka daļa ir virs ūdens, ieslēdzas Arhimeda spēks ar negatīvu zīmi un cilvēku nogremdē.

Uz uudens virsmas tomeer var notureeties cilveeks ar plikaam kaajaam, ja to snjoree velk motorlaiva, taapeec, man domaat, kaaju sitiena aatrumam pret uudeni noziime ir gan. Cita lieta ir ka aatrums neizbeegami kriit, jo taa iisti nesanaak atsperties.

[Uģis Lazdiņš]

Tāpēc ieskrienas un arī tajos video ir brīdis, kad ātrums ir par mazu un virsmas viskozitāte vairs netur. Kāja iegrimst ūdenī un puisis it kā iekrīt iekšā. Tik tālu loģiski. Mani vienīgi māc šaubas, ka ātrums pret cilvēka masu ir par mazu, lai tas tiešām izdotos.

Bet vasarā toč pamēģināšu

[Ēriks Klotiņš]

Es piekrītu, ka ātrumam ir nozīme, ja mērķis ir paspert tikai dažus soļus.

Tomēr, kā jau minēju, Ņūtona 3 likums izslēdz iespēju atsperties no ūdens virsmas. Līdz ar to, lai cik liels arī būtu sākuma ātrums, tas ūdenī strauji samazināsies, līdz kļūs par mazu, lai cilvēku noturētu virspusē.

[Aivis]

(10.05.2010 22:36 )Ēriks Klotiņš rakstīja:  vienu kāju velkot ārā no ūdens, otra ar tieši tādu pašu spēku tiek spiesta atpakaļ.

Šeit nedaudz darbojas "pleznas efekts" - stumjot kāju uz leju pēda ir plakana ar lielāku atbalsta laukumu (pretestību) nekā velkot ārā. Protams, reālām pleznām šis efekts ir nozīmīgs un viegli tikt uz priekšu pat ja abas pleznas visu laiku atrodas zem ūdens. Vispār jau arī kāju kustināšanai zem ūdens peldot arī bez pleznām ir nozīme.

Otrs efekts ir inerce, ja kāju sit ātri ūdenī, atsperties var stiprāk nekā vajadzīgs spēks, lai otru kāju lēni (lēnāk) izvilktu no ūdens. Tiesa ir jābūt baigam treniņam, lai mainītu kāju kustības ātrumus, kad tās tiek ieliktas un izņemtas no ūdens.

Cits jautājums, cik šie efekti ir nozīmīgi.

[Dzeks]

Reku puikas brauc ar džipiem pa ūdens virsmu. Viņiem gan nav problēmu ar pleznu ātrumu, bet toties svars virs tonnas. Kā zinām auto parastais virs simta arī peļķēs saskarās ar akvaplanēšanu, tā kā galvenais ir ātrums un nevajag nekādu viltību acu apmānam. http://www.youtube.com/watch?v=mjLH89uXY...re=related

[Putns]

Komentāros:
http://www.youtube.com/watch?v=vblhBmHKW5s

[Andris Stīpnieks]

Lopiņi jau sen to dara:

http://www.youtube.com/watch?v=KSLUwmJOo_M