Dabaszinātņu bakalaura grāds fizikā

[fizikaals]

Ar ko atšķiras šīs programmas specializācijas "eksperimentālā fizika" un "inžinierfizika", un kas tām ir īpatnējs? Kā arī, vai kāds varētu nosaukt, vēl kādas darba nozares, bez skolotāja profesijas, kur šīs studiju programmas absolventi ir pieprasīti?

[Valdis Zuters]

Sveiks, fizikaal!

Esmu ieguvis bakalaura grādu fizikā, bet neesmu īsti sapratis atšķirību tajā vai tu specializējies inženierfizikā vai eksperimentālajā fizikā. To var uzskatīt par vienu un to pašu. Tātad pa lielam speciālizācijas dalās "teorētiskajā" un "eksperimentālajā" fizikā.

Lai uzzinātu par iespējām, ko paver fizikas bakalaurs, palasi šo foruma pavedienus:
1) http://fizmati.lv/forums/thread-4432.htm...+bakalaurs
2) http://fizmati.lv/forums/thread-1604.htm...Bt%C4%ABba

[fizikaals]

Ok paldies, bet vai tu lūdzu nepastāstītu, kas eksperimentālajā fizikā tiek mācīts tāds, kas netiek mācīts teorētiskajā fizikā, minot konkrētus piemērus?

[Valdis Zuters]

Tad vispirms ir jāapskata ar ko vispār atšķiras teorētiskā fizika no eksperimentālās fizikas:

Teorētiskā fizika - Pielietojot dažādus pamatvienādojumus un matemātiskas darbības, tiek iegūts fizikāla procesa apraksts, kas izpaužas kā dažādas formulas, grafiki utt. Piemēram, tiek aprakstīts kā pārvietosies metāla lodīte, ja to iemetīs ūdenī

Eksperimentāla fizika - Izmantojot eksperimentālu iekārtu, tiek apskatīta un izmērīta kāda fizikāla procesa norise. Balstoties uz iepriekšējo piemēru ar bumbiņu, ja teorētiskās fizikas pārstāvis uzraksta matemātisku vienādojumu, kas apraksta bumbiņas kustību, tad eksperimentālas fizikas pārstāvis reāli šo bumbiņu met ūdenī un skatās un mērā kā tā pārvietojas.

Labākajā gadījumā eksperimentālā fizika iet roku rokā, proti, teorētiķi pasaka kā procesam vajadzētu notikt, eksperimentatori to pārbauda. Ja teorētiķu iegūtais rezultāts sakrīt ar eksperimentatora, tad ļoti labi, ja ne, tad vai nu eksperimentators meklē nepilnības savā eksperimentālajā iekārta vai arī teorētiķis meklē kļūdas savos spriedumos.

Tātad, eksperimentālās fizikas lekcijās tiek mācīts par dažādu eksperimentālo iekārtu uzbūvi un īpatnībām, kā arī par tajos notiekošajiem fizikālajiem procesiem. Teorētiskā fizikas lekcijas pārsvarā sastāv no procesus aprakstošu vienādojumu rakstīšanas, iegūšanas utml.

Vai piemērs ar metāla bumbiņu bija pietiekams, vai arī vajag vēl kādu piemēru?

[fizikaals]

Pagaidām pietiks...!