Fizikas bakalauri

[Mezha_lauminja]

Industrija pamazām arī sāk uzņemt funkcionālās programmēšanas idejas, piemēram, C# un Pyton, kas pretstatā Pascal industrijā ir diezgan plaši lietotas.

Daļa kruto ASV universitātāšu kā pirmo programmēšanas valodu mācot Scheme un tikai pēc tam pārejot pie imperatīvajām (saraksts te), līdz ar to tā, ka funkcionālās programmēšanas zināšana nemaz nepalīdz iemācīties imperatīvo, īsti būt nevarētu.

No otras puses, cilvēki, kam domāšana ir kārtīgi iecementējusies uz imperatīvo programmēšanu, ar citām paradigmām bieži mocās tik ļoti, ka tā arī neiemācās. Mana subjektīvā izpratne ir, ka lai šīs mocības samazinātu, ir nepieciešams iepriekš gana ievingrināt prātu ar matemātiku / algoritmu teoriju / teorētiskām zināšanām vispār.

Edit: par ezotēriskajām valodām runājot, Piet vēl ir ziediņi salīdzinājumā ar divām pīlēm.

[Doktors Streindžlovs]

(25.02.2011 21:04 )Mezha_lauminja rakstīja:  Daļa kruto ASV universitātāšu kā pirmo programmēšanas valodu mācot Scheme un tikai pēc tam pārejot pie imperatīvajām (saraksts te), līdz ar to tā, ka funkcionālās programmēšanas zināšana nemaz nepalīdz iemācīties imperatīvo, īsti būt nevarētu.

Šis fakts ir jauns un par valodu Scheme neko arī nezinu (neesmu pārliecināts, ka biju pat par tādu iepriekš dzirdējis).
Un funkcionālā varbūt arī palīdz, bet kā ar Prolog tipa valodām?

(25.02.2011 21:04 )Mezha_lauminja rakstīja:  Edit: par ezotēriskajām valodām runājot, Piet vēl ir ziediņi salīdzinājumā ar divām pīlēm.

This looks fun Paldies par linku, par šādu valodu nebiju zinājis.

[Mezha_lauminja]

Tagad zināsi Scheme ir viens no diviem lielajiem Lisp dialektiem (otrs būtu Common Lisp). Lisp lieto vairāk kā Haskel (izrādās laikam, ka pat katru no dialektiem atsevišķi), lai gan, cik saprotu, tad specifiskas funkcionālās idejas Haskelā ir attīstītas tālāk.

Par Prologu tik eskelentu piemēru man nav, turklāt man pašai likās, ka laba imperatīvās programmēšanas prasme atvieglo Prologa iemācīšanos (jo tad tu saproti, kā caur pilno pārlasi notiek programmas izpilde), tomēr tas ir dziļi subjektīvi. Tai pašā laikā, strādājot ar netriviālām problēmām, Prologa zināšana programmētāju, protams, papildina. Mums darbā ir viens Prologā rakstīts tūlis - lēns un tizls, bet fundamentāli vērtīgs ar likumu kopu, kas viņu rakstot, tika savākta. Vienlaicīgi savākt likumus un uzrakstīt efektīvu implementāciju būtu bijis pārāk grūti, bet tagad vismaz šie likumi stāv drošā vietā un pat puslīdz lasāmā formā (bail iedomāties, kāds izskatītos imperatīvais kods, kur visas šīs zināšanas būtu iemuhļītas if-then-elseos) Efektīvā implementācija gan vēl nav tapusi, jo gaida, kad atbrīvosies kādas programmēt spējīgas rociņas

Pāreja starp paradigmām mēdz būt grūta un ļoti grūta, bet tas ir tā vērts, jo tas ārkārtīgi paplašina redzeslauku un uzlabo algoritmisko domāšanu. Iespējams, ka tas ir tas, kas atšķir koderi no programmētāja

Edit. Dr.evel: Programmēšana no programmēšanas atšķirās ar izmantojamajiem "pamatelementiem". Kopīgais ir nepieciešamība sadalīt problēmu virknē pirmelementu, kuru veidu skaits ir galīgs, bet pirmelementi ir ļoti dažādi.

[GatisB]

Vēlos pēc 12.klases iestaties fizikas bakalauros. Mani interesē, kur es varētu strādāt, beidzot fiziķus.
Nevajag teikt, ka visur, jo, kas der visam, neder nekam.

Varētu salīdzināšanas pēc pateikt, kur aizgājuši cilvēki, kas beidza fiziķus pagājušo gad un kur domā iet tie, kuri beigs šogad.

[plostniece]

Nu, es gan mācos 1. kursā, bet, kaut kāds skatījums uz to jau ir.
Ja tu tiešām vēlies ar fiziku saistīt savu nākotni, tad jau labākā iespēja ir institūtos, kuru Latvijā ir pietiekoši - CFI, ASI utt.

[Valdis Zuters]

Iesaku iemest aci šajā foruma pavedienā:
http://fizmati.lv/forums/thread-4723.html

[tbzg]

Kas tas pa fiziķi, kas netiecas strādāt uz LHC !

[Guna Doķe]

Varu padalīties aptuvenos skaitļos par to, kur savus bakalaura darbus izstrādā šīgada beidzēji (pēc manām aplēsēm kādi 70% visticamākais arī strādā šajās iestādēs).
Tātad no teju 40 beidzējiem aptuveni 6 savus darbus izstrādā LU Lācercentrā, 7 - Atomspektroskopijas institūtā (ASI), 12 - Cietvielu fizikas institūtā (CFI) un pārējie kur nu kurais (pie dažādiem pasniedzējiem/zinātniekiem, kuru precīzos darbavietu nosaukumus nezinu (Visvisādas teorētiskās fiškas, modelēšana, vel ir Polimēru mehānikas institūts, Fizikas institūts utt.))
Respektīvi iespējas ir samērā plašas.

No mana kursa, kas bakalaurus beidza pagājušajā gadā 5 cilvēki sāka maģistru studijas ārzemēs, 2 pārgāja uz maģistriem RTU, un lielākā daļa turpināja studēt tepat fizmatos. Un tā gan ir lieta, kas jāņem vērā, ja vēlies strādāt kādā institūtā kā fiziķis - ar bakalaura grādu ir daudz par maz, lielākā vai mazākā mērā mācīties nāksies vel ilgi.


P.S. Un starp citu, mums ir viena no labākajām Studentu pašpārvaldēm, un viens no labākajiem koriem

P.S.S. Atbrauc 19. martā uz JFS un apskaties kā tev šeit patīk!

[GatisB]

tāda lielākā daļa cilvēku turpina strādāt kādā institūtā? Vispār ir iespējams sevi uzturēt ar institūta algu, jo valda uzskats, ka zinātnieki Latvijā velk galus.

Es jau biju uz pirmo JFS nodarbību un visticamāk arī iešu uz nākamo. Interesanti bija.

[Guna Doķe]

Nu ar algu ir tāpat kā visos citos darbos, no sākuma nekas spožs nav, bet ar centību un pareizo attieksmi jebkur var izrauties.

Bet naudas dēļ, gan es tev neieteiktu stāties fizmatos

[Mezha_lauminja]

Mana pieredze ar darbu zinātniskā institūtā apmēram 4 gadu garumā ir apmēram šāda.

Eiropas Sociālā fonda stipendija maģistrantiem ir 300 lati, doktorantiem - laikam 600. Daudzi man zināmi cilvēki un es pati arī izmanto tās, lai aizlāpītu budžeta robus.

Es gan neesmu fiziķis, strādāju Matemātikas un informātikas institūtā. Alga ir diezgan mainīga, bet līdz šim nopietnu ilgtermiņa problēmu nav bijis. Visdraņķīgāk bija dažus mēnešus pēc krīzes sākuma, kad visu saīsinājumu dēļ uz rokas palika mazāk par 180 latiem, bet tad mani glāba jau minētā maģistrantu stipendija. Tagad krīze, vai vismaz naudu dalošās Eiropas Savienības dievības ir rimušas trakot, kādi nebūt projekti ir parādijušies un nauda arī ir atgriezusies. Darbs ir interesants un patiešām spēj aizraut, tāpēc ļaujos, lai straume mani nes, un par potenciālajām nākotnes krīzēm pašlaik nedomāju.

Vismaz mūsu labratorijā ir tā: ir projekti, ir nauda. Ja Eiropa vai Valsts krīt panikā un nolemj taupīt naudu, projektu nav, nav arī naudas. Ja māki - hibernējies vai ej ziemas guļā jo pēc kāda nezināma ilguma laika nauda pilnīgi noteikti atkal atradīsies, un vairāk kā iepriekš. Tomēr jāatzīst, ka tajā visā ir kaut kāds apslēpts valdzinājums, jo es tiešām redzu cilvēkus, kas ir pārpirkti/aizgājuši uz industriju, bet pēc kāda laika viņi atkal nāk atpakaļ, vismaz uz daļslodzīti, vismaz uz kādu konkrētu projektu. Kaut kas velk atpakaļ, vismaz kā vaļas priekam.

P.S. Sāku es institūtā strādāt diezgan kuriozā veidā - pilnīgi pārliecināta ka *es* jau nu *nekad* nestrādāšu ilgtermiņā zinātnisku darbu. Ha. Nekas nav tik paliekošs kā pagaidu lietas.

[GatisB]

man jau liekas, ka es varētu iztikt, ja beigtu fiziķus, bet mani grib aizsūtīt uz tādu programmu, kur varētu vēlāk labi pelnīt, piem., farmaceitiem.

[Mezha_lauminja]

Neiesaku naudas dēļ iet mācīties lietu, kas neinteresē. Ja ir vairākas lietas, kas patīk vienlīdz labi, un savādāk izvēlēties nevar, tad naudu var izmantot kā kritēriju, citādi - labāk nē.

"X ir pelnoša profesija" - tā ir hipotēze par nākotni, kas var arī nepiepildīties. Kādus 7 gadus atpakaļ, piemēram, pelnoša profesija skaitijās ekonomisti. Tagad ar viņiem var kaut logus pakot, cik viņu daudz.

[GatisB]

man jau ari galvenais ir, lai pašam būtu interesanti, bet negribas arī kaut kā pēc studijām dzīvot vēljoprojam uz vecāku reķina.

[elinat]

nu nav tā, kad fiziķus gaida atplestām rokām pēc studijām par vadītājiem utt.
1.kārt parasti darbā vajag pieredzi utt. pēc studijām tās parasti kkā nav uzkrāta. Visur vajag darba pieredzi!!

institutos nu, kā laboranti strādājat?