*Šis ir vairāku faktu apkopojums, par šo ierakstu nav bijis oficiāls FMF SP balsojums
Mēs, Fizmatu SP esošie cilvēki, esam par izmaiņām Augstākajā izglītībā (AI). Kā Studentu padome cenšamies un centīsimies vēl vairāk noskaidrot problēmas un pie tām strādāsim, bet nolaižas mazliet rokas, kad redzi to bardaku, kāds pastāv, pirmkārt, studentu vidū (tie, kas ies Pastaigā, tie, kas neies), tāpēc ceram, ka studentu augstākā pārstāvniecība pieprasīs ne tikai no Ķīļa sakarīgu un pamatotu, uz faktiem balstītu rīcību, bet sāks pati ar sevi. Ar vārdiem – par izmaiņām - mēs aicinām visus studentus kritiski izvērtēt Ķīļa piedāvātās reformas, kuras nebūt nav perfektas, kā arī nepakļauties medijos un presē izskanējušajām ziņām par to, ka visi Latvijas studenti ir par Ķīļa demisiju.
Mēs centāmies veidot labu kopsavilkumu par to, kas notiek AI, ko par to domājam, bet divi LU studenti šodien publicēja ļoti labus pārskatus par pēdējā laikā notiekošajām lietām, un sapratām, ka šie divi ieraksti ir labs mūsu viedokļu apkopojums. Par tiem vēlāk, jo vispirms vēlējāmies studentiem paskaidrot, kas notika divās ārkārtas sēdēs pagājušajā nedēļā.
Mazliet par Latvijas Studentu apvienības ārkārtas Domes sēdi, kura notika 14. novembrī. Šajā sēdē lēma par vienotas vēstules izsūtīšanu Valdim Dombrovskim, prezidentam un Solvitai Āboltiņai. Tajā ir apkopoti fakti par Ķīļa vadītās IZM darbībām pēdējā laikā, un vēstulē tiek lūgts izvērtēt Ķīļa atbilstību ieņemamajam amatam.
Iespējams, ka ideja par demisijas pieprasīšanu gaisā virmoja jau sen, jo par to liecina dažu LSA valdes cilvēku twitter kontu ieraksti, bet tā pa īstam haoss AI sākās pēc tam, kad IZM publicēja „alternatīvo” programmu izvērtējumu (
http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/infor.../9240.html ).
Ar LU rektora Mārča Auziņa viedokli par Ķīļa reformām un „alternatīvo” izvērtējumu ir iespējams iepazīties šeit:
http://www.lu.lv/zinas/t/16445/.
Latvijas Universitātes Studentu padomes (LU SP) domnieki savā starpā vienojās, ka aicinās un mēģinās pārējo Domi pārliecināt, ka nav jēga pieprasīt Ķīļa demisiju, jo daudzi studenti nemaz nezinātu, kāpēc tas tiek darīts. Tika vairakkārt atkārtots, ka ir jāinformē un jāstāsta studentiem par ierosinātajām reformām, to plusiem, mīnusiem, jāmēģina veidot sakarīgas, saturīgas un mērķtiecīgas diskusijas ar Ķīli, bet tas bija kā sauciens tuksnesī, jo LSA vadošie cilvēki, kuriem ir lieliskas neizlēmušu, nepārliecinātu studējošo interešu pārstāvju pārliecināšanas spējas, domāja citādāk. Balsojumā, kurā tika lemts par Ķīļa demisiju, LU SP domnieki neatbalstīja tās pieprasīšanu, tā arī rīkojās Rīgas Stradiņu Universitātes Studentu padome un Vidzemes Augstskola. Tālāk ir uzskaitīti fakti par IZM darbību, kas ir izvilkums no LSA vēstules, kas diemžēl bremzē AI reformu kvalitatīvu ieviešanu praksē:
1. Reāli nav pieejama konkrēta un detalizēta reformu plāna.
2. IZM izstrādātā „alternatīvā” vērtējuma izstāde un publiskošana. Šis vērtējums ir veikts par pamatu ņemot no konteksta izrautus datus, nepamatoti izvēloties daļai šo datu piešķirt lielāku nozīmi kā citiem, kvalitatīvos datus uzdodot par kvantitatīvajiem un citas klajas pretrunas, kas noved pie sabiedrības (un studentu!) maldināšanas par reālo situāciju augstākajā izglītībā.
3. «Nekā personīga» publicētā «augstskolu topa» komentēšana šī paša raidījuma ietvaros ir kaitējums AI tēlam, kas veicina jauniešu lēmumu nestudēt Latvijā, aizbraukšanu un tā, apdraudot nacionālās intereses, pārvēršas par nacionālās drošības jautājumu.
4. Ministrs nav vedis attiecīgās sarunas ar Finanšu ministriju par AI finansēšanu. Nav skaidrs, kā IZM plāno izpildīt ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātajās augstskolās (saskaņā ar Augstskolu likuma 78. panta septīto daļu).
5. Retorika masu medijos: «Ir cilvēki, kas izvēlas nopirkt zārka čībiņas nevis labus apavus. Ko es tur varu darīt?» atbildēja R. Ķīlis uz jautājumu: «Ko darīt studentiem, kas jau ir izvēlējušies mācīties nekvalitatīvās programmās?» (23. oktobris, raidījums «900 sekundes»), šajā raidījumā Ķīlis paziņoja, ka viņam jau esot augstskolu tops, kas sastādīts pēc ministrijā veikta atkārtota vērtējuma pēc stingrākiem kritērijiem;
Ministra paziņojums, ka «visa izglītības sistēma ir uz pūšanas robežas, un vismaz 2/3 Latvijas augstskolu būtu jāslēdz» (7.septembris, žurnāls «Ir», raksts «Rektoru padome izsaka neuzticību Ķīlim»).
6. Nacionālo interešu sasaiste ar atpalicību (Latvijas karogs un fonā skanošā latviešu mūzika «palikta» zem stikla kupola) izplatītajā skaidrojošajā info grafikas video materiālā «Roberta Ķīļa reforma: Studijas Latvijas augstskolās ES valodās».
7. Maldu (nepilnīgas informācijas sniegšana, piemēram, pretēji video apgalvotajam, jau tagad Latvijas studentiem ir iespēja studēt Eiropas Savienības valodās ) un melu (piemēram, pretēji video apgalvotajam, valdība nav devusi konceptuālu atbalstu reformām; Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs neveic studiju programmu izvērtēšanu, bet organizē novērtēšanas vizītes; novērtēšanas vizītēs jau līdz šim darbojās ārzemju un pašmāju eksperti, darba devēju pārstāvji, nozares politikas pārstāvji, zinātnieki un studenti) izplatīšana skaidrojošajos info grafikas video.
8. Tiek draudēts ar nestabilitāti nozarē attiecībā uz budžeta vietu sadalījumu arī tiem studentiem, kam jau ir piešķirtas budžeta vietas un kam jau ir noslēgti studiju līgumi. Vēl jo vairāk ministrs atsakās parakstīt budžeta vietu sadalījumu nākamajam gadam pēc AIP veiktā projekta rezultātiem, taču pēc alternatīvā vērtējuma rezultātiem ministram nav tiesiska pamata to darīt.
9. Ir sagatavoti apjomīgi grozījumi Augstskolu likumā saistībā ar augstskolu pārvaldību un valodu jautājumu, taču netiek nodrošināta caurspīdīga darbība, t.i., tie nav apspriesti ar iesaistītajām pusēm, bet tiek iesniegti uzreiz koalīcijas padomē.
10. Līdzšinējie akreditācijas noteikumi bija spēkā līdz šā gada 1.septembrim (neieskaitot). Jaunajiem bija jāstājas spēkā 1.septembrī, taču tas nenotika, līdz ar to, veidojās laika periods, kad nebija spēkā nekādi noteikumi, netika akreditētas programmas, kas liedza studentiem iespēju uzsākt studijas. Jaunie akreditācijas noteikumi tika pieņemti (25.09.) ar novēlošanos. Joprojām nav noskaidrota organizācija, kas veiks akreditācijas organizēšanu, nav kritēriju, pēc kā akreditācija tiks veikta, nav izsludināts konkurss).
Ņemot vērā šos divus atšķirīgos AI programmu vērtējumus, to izraisīto ažiotāžu nozarē un medijos, LU 15. novembrī sasauca Senāta ārkārtas sēdi, kurā viens no lēmumiem – aicināt atbildīgās personas izvērtēt IZM darbību, izsakot neuzticību, bet neuzticības izteikšana nav tas pats, kas demisijas pieprasīšana, kā to atspoguļo daži mediji un jau iepriekš pieminētie LSA cilvēki. Video no šīs sēdes:
http://www.lu.lv/par/mediji/video/pasaku...s15112012/
Tomēr, kā jau minējām, tad 2 LU studenti (rūdīti studentu padomju biedri) ir pauduši mūsu ideoloģijai vislīdzīgākos viedokļus, tāpēc piedāvājam ar tiem iepazīties.
Pirmais ir LU Studentu padomes Akadēmiskā virziena vadītājs Aivars Šāblis, kurš ir apkopojis pēdējo dienu laikā izskanējušos viedokļus, kā arī uzdevis studentiem vairākus jautājumus, kuri liek aizdomāties par reformu jēgu: https://www.facebook.com/aivars.sablis/p...4558245024
Otrs ir LU Sociālo zinātņu fakultātes students Filips Lastovskis. Viņš sīkāk par „Pastaigu 2012”: http://lastovskis.blogspot.com/2012/11/s...l?spref=tw
Pēc sarunām ar līdzīgi domājošajiem studentiem atbalstām to, ka Latvijas studentiem ir nepieciešamas caurspīdīgas, ar nozari saskaņotas, kvalitatīvas, uz studentiem orientētas, konstruktīvi pamatotas pārmaiņas ar kompetentu ministru AI un zinātnes jomā, kā arī nepieciešamajām vadību pārmaiņas prasmēm. Protams, šobrīd AI nav galīgā grāvī, bet ļoti jātiecas uz pārmaiņām, jo ir lietas, kas jāsakārto.
Kā Tu, student, redzi, katru dienu presē parādās arvien jaunas ziņas gan no studentu, gan IZM puses, tāpēc mēs Tevi aicinām sekot līdzi notiekošajam, to visu analizēt ar kritisku aci, jo šobrīd katram ir skaidrs, ka vienotība nav ne studentu vidū, ne arī „tur augšā”. Mums, studentiem, nav pietiekami lieli spēki politikā, lai uzreiz mūsos ieklausītos, bet atcerēsimies, ka bez studentiem nepastāvēs augstskolas. Tikai, aizstāvot studentu intereses, svarīgi ir nejaukt kopā politisko karjeru ar interešu pārstāvniecību.
Šajā pirmdienā Radio Naba 5 LU studentu vadītajā radio raidījumā notiks diskusija par AI kvalitāti, kurā būs intervijas ar Kīli un AI padomes vadītāju Jāni Vētru. Studentu pietura no 16:00 – 17:00.
Rīt tiek organizēts protesta gājiens/pastaiga (
http://www.youtube.com/watch?v=40kjiIE1LgU) – sauc, kā gribi. Par to twitter vidē ir sacelta pamatīga ažiotāža, un ir skaidri redzams, ka studenti dalās, tomēr FMF SP aicina katram pašam izlemt, vai vēlas pievienoties vai ne, jo mēs tāpat, kā LU Studentu padome, neorganizēsim cilvēkus šim gājienam, jo uzskatām, ka lietas jārisina citādāk.
