Pavediens aizvērts 
 
Pavediena vērtējums:
  • 0 balsis - 0 vidējais
  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
Galējs ātrums gaismai.
Autors Ziņa
Rets Atslēdzies
trollis
**

Ziņojumi: 22
Pievienojās: Jan 2014
Reputācija: -1
Ziņojums: #16
RE: Galējs ātrums gaismai.
Datu precizēšana. Biju jau domājis ka GPS riņķo 35000km orbītā, bet izrādās tik 20200km attālumā un tad jau dati ir vēl mazāki. Zemes nobīde vairs tik 20 m un tā jau ir tieši tā pati kļūda, ko uzrāda visa GPS sistēma kas tā arī saka ka precizitāte ir 20 metri. Ar korekciju, tad panāk augstāku precizitāti, takā ticēt, ka GPS sistēma pierāda relativitātes teorijas pareizumu ir diezgan naivi.
Tas tik nozīmē ka mums reāli nav tādu ietaisu kas pierādītu ka Einšteins dzērumā nosapņojis neapgāžamu teoriju. Nav pat viena pierādījuma, kas apstiprinātu Einšteina teorijas postulātu patiesumu. Es neprasu neskaitāmus, bet nav pat viens kas to apliecinātu un ir virkne kas to apgāž.
Teorija, kā te teica, tad vienmēr ir apgāžama. Un sakarā ar to ka daba nav tik vienkārša, tad tiklīdz ka mēs pārtraucam tās matemātiskā modeļa precizēšanu, tad tas jau ir nepareizs un prasās pēc precizēšanas, vai pat reformas. Viena nelaime, ka tas ir pasludināts kā svēts un neviens nedrīkst to labot un tie kas apšauba, tad tiek pasludināti par ķeceriem un faktiski ir dedzināmi sārtā.
13.02.2014 10:05
Atrast visus šī lietotāja rakstītos ziņojumus
Ģirts_Z Atslēdzies
Pīp' mutē
**

Ziņojumi: 19
Pievienojās: Nov 2013
Reputācija: 1
Ziņojums: #17
RE: Galējs ātrums gaismai.
Tik radikāla nostāja šķiet par traku. Zinātnieki nav muļķi un relativitātes teoriju nepieņem dogmātiski - ja ir kāds, kas to varētu ticami apgāzt, tad tas tiktu darīts. Ir vesela virkne novērojumu un eksperimentu, kuros izpildās relativitātes teorijas paredzējumi. Diemžēl neatradu neko latviski, bet krieviski meklējot nepavisam nejūtos ērti, tāpēc, lūk, ir saraksts ar visāda veida testiem, kas veikti, lai pierādītu relativitāti empīriski: http://en.wikipedia.org/wiki/Tests_of_ge...relativity

Balstoties uz iepriekš linkoto wiki saiti - jau no 1959. gada relativitāte tika pārbaudīta visai precīzi.

Varbūt latviski/krieviski var atrast kaut ko par Merkura perihēliju - tas esot skaidrojams ar relativitāti.
15.02.2014 18:45
Atrast visus šī lietotāja rakstītos ziņojumus
Rets Atslēdzies
trollis
**

Ziņojumi: 22
Pievienojās: Jan 2014
Reputācija: -1
Ziņojums: #18
RE: Galējs ātrums gaismai.
Gudri jau ir, bet ir pārliecināti ka iepriekšējie jau visu ir pārbaudījuši un nav melojuši. Piemēram Darvina teoriju centās apstiprināt ar mākslīgi pieliktu žokļa kaulu un ilgi to uzskatīja par patiesu. Takā kas zin uz cik ticamiem un pārbaudītiem datiem vis turas. Pie tam vai kāds ir pārbaudījis vai šīs lietas nevar izskaidrot arī savādāk. Man jau sāk likties ka tikai ja atklās ka kaut kas kustas ātrāk par gaisumu, un tikai kad tas būs takā ar cirvi pa galvu iedodot skaidrs un neviens nespēs pierādīt, ka tas ir viltojums. Tik tad varbūt pieķersies labot pamatus. Tikmēr Vienam nabaga fotonam būs jādalās tik daļās, cik uz viņu skatās novērotāji, lai pie katra tas spētu nokļūt savā laikā. Vispār izsaku tam nabaga fotonam līdzjūtību. Grūta dzīve šim. Smile
Takā pamatu pamatos Relativitātes teorija tika pasludināta par patiesu tik tamdēļ, ka nekustīgā ētera terija izgāzās. Izrādās ēteris tik nekustīgs nemaz nav, bet arī Relativitātes teoriju neapstirpināja. Fakti un pierādījumi liecina, ka ētera vējš ir. Takā uz šo jautājumu tad nesaprotu kamdēļ nav atbildes un ir pasludināts ka tāds vējš nemaz nav. Tā nav zinātniska metode.

Citāts:Zinātniskā metode ir metode, ar kuru iegūst jaunas zināšanas uz fizisko pierādījumu bāzes vai atrisina kādu ar zinātni saistītu problēmu. Zinātniskās metodes balstās galvenokārt uz novērojumiem un eksperimentiem. Parasti pirms zinātnisku metožu pielietošanas tiek izvirzītas hipotēzes un teorijas, bet pēc tam tiek izdarīti secinājumi un jauni pieņēmumi. Svarīgs zinātnisko metožu aspekts ir objektivitāte, nepieļaujot subjektīvu interpretāciju.
Ēteristi izvirzija teoriju un veica eksperimentus. Rezultāti nebija gaidītie, bet arī ne tādi, kas apliecina pretējo viedokli, ka ētera nav.
Tātad bija jāizdara secinājumi un jāpieņem jauni pieņēmumi.
Nu un nav skaidrs kā Relatīvisti varēja pieņemt šos eksperimentus par pierādījumu savai teorijai? Tas tak ar ir pret zinātnisko metodi. Katrā ziņā, ja Ēteristi būtu pierādījuši savu taisnību, tad saprotu ka Relatīvisti būtu zaudējuši. Bet kā jau te teicu, tad rezultāti sākotnēji nebija nulles vērtībā?

Citāts: Pazīstams ar gaismas ātruma mērījumiem un Maikelsona-Morleja eksperimentu, par ko 1907. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā.
Interesanti zināt cik zinātnisks tad bija tas eksperiments kuru veica uz interferometra ar 22metru garu gaismas ceļu tik. Bet ziņojums citējot RU vikipēdiju
Citāts:Вопреки ожиданию, в эксперименте (как и в его более поздних и более прецизионных модификациях, проводящихся до настоящего времени) не обнаружилось движения Земли относительно эфира
"Tātad pretēji gaidītajam netika konstatēta zemes kustība attiecībā pret ēteri.: Tāds brīvs tulkojums. Un visur kur lasu, tad rakstīts, ka nekas nekur nav konstatēts un tamdēļ Einšteins bija spiests atzīt, ka ētera nav un nevar būt un izvirzīja teoriju kas nav galīgi loģiska un tagad mums ir salocīts laiks, Telpa un prāts.

Bet kā tad ar tiem datiem, kas tur tika konstatēti?
Maikelsona eksperimentā uz 22m interferometra gaismas ceļa. nobīde bija 1/20 no teorētiskā. Mērījums veikts pagrabā un jūras līmenī. Nevis nulle, bet ne arī teorētiski izrēķinātais, ja ēteris ir pilnīgi nekustīgs. Bet nu šis eksperiments kas ilga dažas dienas saņēma Nobela prēmiju.. Par ko? par paviršu mērījumu?
Millers izdarīja secinājumus, ka varbūt ētera vēju mērot telpā tā nes līdzi ēteri un tamdēļ nav rezultāta un tamdēļ nolēma mērīt atklātā vietā. Uztaisot aparātu, kam jau gaismas ceļš 65,3 metri un tātad 3 reizes precīzāks par Maikelsona aparātu kas saņēma Nobela prēmiju.
Mērījumus veica 280m virs jūras līmeņa. Un ieguva pozitīvu rezultātu 1/10 no teorētiski rēķinātā.
Tātad rezultātus guva.
Kenedijs ievietoja savu aparātu dzels kastē un veica telpā ar konstantu temeratūru un ieguva ar rezultātu. Zemāku gan par 1m/s bet rezultāts tā pat vēl bija.


Citāts:Владимир Акимович Ацюковский (р. 16 июня 1930) — российский инженер, доктор технических наук, действительный член РАЕН, член Российской академии космонавтики им. К. Э. Циолковского, почетный член Российской академии электротехнических наук.
Автор ряда книг, в которых предпринята попытка восстановить представления о существовании в мировом пространстве светоносной среды — газоподобного эфира[1]. Отрицатель теории относительности А. Эйнштейна[2][3].
Последователь философии марксизма-ленинизма[4][5], сторонник деятельности Сталина и восстановления СССР[6], член идеологической комиссии городского комитета КПРФ в г. Жуковский Московской области[7].
Plus lūk cilvēks kas savā 40 gadu ilgajā darbā apgāž teoriju un dara to ļoti ticami. Viņa apgalvojumiem neatrodu reālus iebildumus. Un viņa teorijai ir jau padaudz piekritēju arī no citu zinātnieku puses.
Bet tai pat laikā, kaut neviens neapgāž, bet arī nepieņem. Kamdēļ lai pieņemtu, ja tā dabūs noliegt visu kas līdz šim ir izdarīts?
Reāli lai tagad apgāztu Relatīvistus, tad atliek tik darboties ar Ēteradinamiku un tā manuprāt ir sfēra, ar kuru nodarboties ir vērts. Kaut vai lai izskaidrotu tos eksperimentus kurus veic Acjukovskis.
Un gan jau ka ir daudzkārt vērtīgāk pētīt šai virzienā, nekā melnos caurumus kaut kur entos gaismas gadu atālumā pie kuriem nekad nespēsim tikt klāt pat, jo Relativitātes teorija to aizliedz. Tātad pilnīgi bezjēdzīgi. Tā pat aizdomas par to ka Relativitātes teorija ir nepareiza ir fakts, ka pamatos Ēteris neeksistē un tas ir pierādījums relatīvistiem. Bet galu beigās tomēr Ēteris tomēr eksistē un no tā šobrīd zinātnieki neatsakoties. Melnā matērija. Vakums. Kaut tādas vides nemaz nav. Takā rodas apbsurda situācija. No vienas puses nav, bet reāli ir un netiek noliegts.
No vienas puses viļņi izplatās tik vidē, bet elektromagnētiskie pārvietojas pa nekurieni.
No vienas puses gaismas ātrums ir nemainīgs. No otras puses Galaktika izplešas ar lielāku ātrumu.
No vienas puses noliedz, citur apgalvo pretējo. Lai šo visu izkaidrotu jāsāk locīt laiktelpa. Bet ja to visu var izskaidrot arī pie konstanta laika un telpas? Ja atļaujam gaismai mainīt ātrumu un kā vienīgo ierobežojumu atstāt vidi kas neļauj ātrāk ieskrieties? Ja gaisma krienot zaudē enerģīju, bet to sajust var tikai pēc miljardiem gadu? Vai kāds ir mērījis gaismas ātrumu no miljoniem gaismas gadu tālām zvaigznēm? Vai tikai ar lāzeru vai spuldzi radītu gaismu?
Nevis kritizēt Acjukovski un pateikt ka viņš ir idiots, tā pat kā es, bet uzdot jautājumu, vai tā nevar būt. Par Idiotu nosaukt jau ir tik vienkārši un pilns TVnet ar tādiem gudrīšiem kas neko citu nemāk. Bet tā jau nav zinātniskā pieeja. Zinātniskā pieeja prasa objektīvu pieeju. Vienīgi Zinātnei šobrīd ir ieslīgusi pilnīgā beztolkā. Neko neatklāj kas vēl vairāk visu samezglo. Nav neviena apsolītā sasnieguma. Tik dauza bizonus un skatās kā tie lieliski šķīst. Konstatē ka elemntārdaļiņas pārvēršas no vienas otrā bez problēmām. Lai gan tas pierāda ka sastāv no vienādiem ķieģeļiem. Bet tādu ķieģeļu nav. Ētera nav. Taisās ceļot laikā un telpā caur kaut kādām tārpējām. Kaut tās ir tikai teorētiski izdomātas un praktiska labuma tam visam nav un nebūs.
Ļoti ticu ka ja kāds Students ar veselīgu uztveri iepazītos ar Acjukovska teoriju, tad spētu to saprast. Vecie buki to nekad nepieņems tik tamdēļ ka nekas tāds nevar būt, jo nevar būt.
Zinātniski manuprāt ir padomāt vai tiešām tā nevar būt. Varbūt tas ir Nobela prēmijas vērts? Kādas ir cerības citur ko atklāt?
17.02.2014 21:33
Atrast visus šī lietotāja rakstītos ziņojumus
Ģirts_Z Atslēdzies
Pīp' mutē
**

Ziņojumi: 19
Pievienojās: Nov 2013
Reputācija: 1
Ziņojums: #19
RE: Galējs ātrums gaismai.
(17.02.2014 21:33 )Rets rakstīja:  Gudri jau ir, bet ir pārliecināti ka iepriekšējie jau visu ir pārbaudījuši un nav melojuši. Piemēram Darvina teoriju centās apstiprināt ar mākslīgi pieliktu žokļa kaulu un ilgi to uzskatīja par patiesu. Takā kas zin uz cik ticamiem un pārbaudītiem datiem vis turas.

...

Ideju es saprotu & tā pat nav tik peļama, bet nu nevajag tik nievājoši saukt cilvēkus par "relatīvistiem" ar domu tādu, ka tie visi ir tirliņi, kas tiek muļķoti ar sazin kādu sazvērestību. Iekopētais citāts pats par sevi parāda zināmu divkosību, jo nez kāpēc relativitātes teorijas eksperimentu rezultātiem nevar uzticēties un tie var nebūt ticami utt., savukārt ētera eksperimenti simtpunktīgi visi ir pareizi. Nevar piedzīt apstākļus tā, lai ir izdevīgāk!

Patiesības meklējumos vienmēr ir vērts apsvērt kaut kādas alternatīvas, bet vienkārši noraidīt plaši pieņemto kaut kāda principa pēc šķiet absolūti neprātīgi. Tas tā, neieslīgstot detaļās par teorijām un uzvārdiem.

Par priekšpēdējo rindkopu: atliek paskatīties vien kādu pēdējo desmit gadu mērogā, lai saprastu, ka zinātnē "beztolks" šobrīd nav pareizais vārds.
18.02.2014 00:27
Atrast visus šī lietotāja rakstītos ziņojumus
Rets Atslēdzies
trollis
**

Ziņojumi: 22
Pievienojās: Jan 2014
Reputācija: -1
Ziņojums: #20
RE: Galējs ātrums gaismai.
Nievājoši tas izskatās no prētējās puses. Tieši tie Relatīvisti. Varam saukt kā gribam, bet saukā ēteristus tā. Izrādās ir kaut kādi vesturiski fakti kas subjektīvu iemeslu pēc Ētera teoriju ierindo pie pilnīgi nederīgām un tamdēļ šobrīd no vārda ēteris ir jāizvairās. izmanto jēdzienu. Citēju Vjačeslavu Kaščejevu ‏:
Citāts:Fizika neatsakās no ētera, vnk šis vārds netiek lietots vēst.iemeslu dēļ. Vakuums = relativistaiks ēters, un <> tukša telpa
Ko tas nozīmē zinātnē 'vēsturiski iemesli"? Zinātniskā pieeja neparedz nekādus šādus subjektīvus iemeslus.
Tamdēļ ka kādam nepatīk, tad tas nenozīmē ka nav lietojams.
Tas ka ātrums tomēr ir iespējams arī lielāks par gaismas ātrumu ir fakts, ka gravitācijas parādības mūsu saules sistēmā var aprakstīt ar Ņūtona likumiem kas ir statistiski un kuros laiks un ātrums nav ņemti vērā. Ko tas nozīmē?
To ka gravitācija izplatās ar tādu ātrumu, kas tik mazos apmēros, kā saules sitēmā var netikt ņemti vērā. Gaismas ātrums līdz mēnesim ir sekunde, Līdz saulei jau laikam ap 8 min. Takā tas ir daudzkārt par lēnu, lai būtu patiesi un bilde ar gravitāciju nebūtu izsakāma ja tas ātrums būtu tik mazs. Pjērs Simons Laplass savu laik šo ir pētījis un izdarījis secinājumu, ka gravitācijas ātrums ir vismaz 50 miljons reižu ātrāks par gaismas ātrumu.

Par labu teiksim Acjukovska teorijai skan arī tas, ka tā ir vienīgā kas izkaidro spēkus kas ir vērsti prependikulāri kustība. Izrādās Gazudienamikā tādi ir. Nevaru saukt relativistus par dundukiem, jo viņiem ir attaisnojums. Tai laikā kad izstrādāja to teoriju, tad gāzudinamika kā tāda neeksistēja. Un arī tagad viņa tik attīstās.
Žēl ka Daiņeko (Дайнеко В.И.) nomiris ir tagad jo viņš to teoriju saprata pat labāk par pašu Acjukovski. Un vēl slikti ka reali Ēterisiti lamā Relatīvīstus un otrādi. Izskatās jau kā reliģiju kari. Vienam vienas tradīcijas, citam citas un kopā nesaskaņasm kaut dievs viens un fizikā daba un dabas likumi ir vieni. Tik katrs to savādāk (kļūdaini) pierakstījuši. Un abas puses stāv un nevar atzit ka var būt kļūda ir pierakstā un sakarā ar to ka Relatīvistu ir vairāk un tā dominē, tad tā ir vienīgā pareizā skola. Bet kļūda ir saknē, Sakne ir jālabo. Tā pat kā ja sākotnēji uzskatam ka zeme ir lodveida, tad sāka tai piezīmēt izstiepumu jo rotē, bet izrādās ka tai ir bumbiera forma. Ņūtona likumi to neizskaidro. Ēteradinamika izskaidro. Ētere dinamika tā pat sastāv no tiem pašiem likumiem pārsvarā, kā Relativitātes teorija. Ētera dinamika no citām ētera teorijām manuprāt ir galvas tiesu pārāka un izstrādātāka. Gan jau Ķīmiķiem to pieņemt ietu vieglāk jo protona, neitrona un elektrona un citu daļiņu uzbūvi izskaidro lieliski. Ne par velti Daiņeko to tik viegli uztvēra.
Bet nu kā jau visām teorijām, tad tā ir tikai vienkāršots dabas modelis, ko var pilnveidot. Turprtetī Relatīvisti nepieļauj savas teorijas pārmaiņu, takā auni turas pie savas taisnības, lai gan virziens ir uz nekurieni.
Kamdēļ te arī prasu, kamdēļ ētera vēju nemēra piemēram kosmosā? Kamdēļ dzels kastēs ievietots aparāts nespēj neko nomērīt. Ētera dinamika paredz, ka ētera vējš ir līdzīgs elektromagnētiskajam laukam. Kā reiz magnētiskais lauks ir ētera vēja paveids un kā zināms, tad magnētisko lauku var ekranēt ar metālu. Takā ja mēs metāliskā kastē centīsimies mērīt elektromagnētisko lauku, tad nekas prātīgs nesanāks. Bet cik saprotu, tad visi šie ētera vēja mūsdienīgie eksperimenti, kur rezultāts bija nulle, tad visi ir dzelzs ekrānos ievietoti. Vai nu dzels trubās ar inertu gāzi, vai dzels kastēs. Takā eksperimenti nevar būt objektīvi. Mullera 10 m/s vairs tamdēļ vērā neņem.
Takā ja Ačjukovskim ir taisnība, tad derētu nomainīt materiālu no ekranējoša uz dielektriķi. Teiksim stikla trubas izmantot utt. Ir tak varianti.
Bet tādu eksperimentu būtu vērts uztaisīt. Takā teikt ka tas jau sen ir izpētīts un pārbaudīts manuprāt ir pāragri. Ja tā ir tiesa, ka tie eksperimenti ir veikti visi metāla ekrānos, tad tas ir labs pamats, lai to pārbaudītu.
18.02.2014 17:57
Atrast visus šī lietotāja rakstītos ziņojumus
Rets Atslēdzies
trollis
**

Ziņojumi: 22
Pievienojās: Jan 2014
Reputācija: -1
Ziņojums: #21
RE: Galējs ātrums gaismai.
Nedaudz saviļņots par spēli Kanāda-Latvija. Bet visādi citādi beidzot saprotu kas ir kas.
Nevar noliegt gan Einšteina teorijau, gan Ačukovska teoriju, vienīgi tos ir jāsauc par sava veida pasaules modeļiem.
Ir gan liels trūkums abām teorijām. Ačukovskim, ka tā ir vēl bernu autiņos, lai gan visu cieņu viņam ka tādu viens pats ar tādu pretdarbību ir panācis un izstrādājis. Un domāju ka tā būs vērā ņemama.
Einšteina modelim ir jau izsmēlts limits. Kā reiz gaismas ātruma noliegums. Salīdzinu ar mazu līrisku atkāpi.
Ja Einšteina teoriju salīdzina ar zmes modeli, tad tas ir kubs. Gaismas ātruma pārnsiegšana Ripošana.
Lai kā mēs peltu, vai cildinātu zmes modeli kubs, tad tas daudz ko var paredzēt un izskaidrot, bet uz gluda galda(Telplaiks) ne par ko neripo. Varam pabīdīt, varam pabakstīt, bet neripo. Dabas novērojumi prasa ka tomēr varētu ripot, bet nu ja nemainām modeli no kuba uz lodi, tad ne par ko nespējam paripināt. Loģiski būtu nomainīt formu, bet Einšteins teica, ka tas ļoti sarežģīs situāciju. Lodei aprēķini daudz sarežģītāki un Kubs tā pat daudz ko izskaidro. Līdz ar to uzvarēja Kuba teorija. Neripo un līdz ar to pasludinām ka ne tikai modelis neripo, bet arī dabā nekas tāds vienkārši nevar būt. Savādāk jau Einšteins citu modeli būtu izdomājis. Tak ģēnijs un izcils zinātnieks bija.
Zinātnieki jau nav muļķi. Atjautīgi izdomāja kā Kubam likt ripot pa galdu. Jāsāk locīt laiktelpa. Ja izveidojam virsmu kā pusperiodu sinusioda, tad arī kvadrāts var pa tādu ripot. Njā Ideāli. Ripo.. Bet tomēr par vāju. pa galdu var aizripot tik no vienas malas līdz otrai, vai pretēji. Bet galdam tak divas malas. Zinātnieki nav muļķi. Izrēķina ka var ieviest vēl kādu dimensiju un laiktelpu(galdu) izlocīt vēl pretējā virzienā tā pat. Nu jau Kubs ripo divos virzienos un visos pārējos ar. Nu pilnīgi nekas, ka galda virsa ir jau salocīta 11 dimensijās. Bet toties Kubs nu jau spēj pārvietoties bez pretestības visos virzienos. Njā. Jauki.
Bet akvai. Radās jauna problēma. Ja kubs kaut nedaudz noslīd no virsmas un līdz ar to var nostāties pusložu augšpusēs ar plakni un vevis vidus punktiem malām, tad atkal vairs neripo. Nu ko. Zinātnieki nav muļķi. Ja nevar ar 11 diemensijām, tad stīgas ņems talkā, lai nespēj noslīdēt kubs un vienmēr nokļūtu ideālā traektroijā. Lai var ripot pa nu jau locīto galda virsu visos virzienos. Tas gan nemazina problēmu ka tās stīgas vislaik jāpārliek jo katrā konkrētajā punktā ir vjadzīgas citas stīgas, Bet nu zinātnieki jau nav muļķi. Kaut ko jau izdomās. Vienīgi ateikties no kuba formas gan neies. Kuba formu izstrādāja Einšteins un tas nav izmaināms, Kaut nu jau lodes forma ir zināma un samērā viegli aprēķināma, Bet Kuba forma ir kā ar cirtni akmenī iekalta. Nekas to mainīt nevar.

Gaismas ātrumu aizliedz relativitātes teorija un nevis daba. Tas ir tikai attiecīgā modeļa trūkums. Tamdēļ nozākāt teoriju nav vērts. Starp citu arī plakanas zemes teorija deva paredzējumus un daudzas atbildes. Bet no tās veiksmīgi esam tikuši vaļā. Nav jau vaina teorijas modelim. Bet tie visi ir tik soļi uz tālāku attīstību un ir jāiet tālāk un nevis jāstāv uz vietas. Kas tā par zinātni, ja turēsies tik pie Einšteina vecā modeļa? Tas ir nepilnīgs, tā pat kā jebkurš cits un arī nākošie modeļi būs nepilnīgi, tik cerams ka dos jaunus virzienus attīstībai, tā pat kā to deva plakana zeme pret lodveida zemi. Kā tas ka zeme ir visuma centrs pret to ka esam tik visuma sastāvdaļa. Visi modeļi ir labi, bet pie tiem nevaram turēties un nelaist vaļā. Tas nav vienīgais un galīgi ne pilnīgākais modelis kas nebūs jāuzlabo. Nav jēga teikt ka kāds modelis ir stulbs, Tādi nav neviens. Bet nepilnīgi būs visi. Dabas modelis būs tik pilnīgs, cik to atļauj attiecīgais zināšanu līmenis.
Ja 100 gadus atpakaļ neviens nespēja ētera dinamiku pat izdomāt, kaut nojauta ka tādai jābūt, tad tas nenozīmē ka no tās ir jāatsakās. Vajag padomāt vai attiecīgais modelis nebūs pilnīgāks un uz attīstību vairāk vedošs. Katrā ziņā man ir nojausma ka Ačukovskis ir mūsdienu Einšteins un pelnījis Nobela prēmīju. Tas ko spēj izskaidrot Ētera dinamika, tad Einšteinam sagādā tikai galvas sāpes. Un tas tomēr ir saprotams. Zināšanas iet uz priekšu, tā pat kā atklājumi. Vienīgi kas nav saprotams, ka šobrīd Relativitātes teorija ir kā tabū kuru aiztikt nav atļauts. Kuru izmainīt nedrīkst. Es varbūt neesmu gudrs, bet ja visu varu saprast ar ētera dinamikas palīdzību, tad tā ir daudz vienkāršāka un saprotamāka teorija. Nav pilnīga, nav attīstīta, bet tādas ir visas un visi modeļi.
Izrādās ka nav neapstrīdamu pierādījumu šai kantainajai pasaules uztverei. Jau tās izstŗādes pamatos ir daudz kļūdu pielaists un postulāti ir vieni no tiem. Neviens pierādījums neapliecina ka gaismas ātrums nav pārsniedzams. Nav tik pierādījumu, vai drīzāk neredzam to ka ir lietas, kas tomēr to pārsniedz. Bet ja teorija saka ka nevar pārsniegt, tad atmetam to saknē kā nederīgu, pat ja aprēķini liecina par pretējo. matemātiska formula kas balstās uz teoriju ka ētera nav, bet izveidota uz formulām kuras ir veidotas ar domu ka ēters tomēr ir. Takā no kā uz ko kur pāriet nav saprotams. Protams esmu stulbenis un eksemplārs, kā te daži izsakās. Bet izskatās ka neviens no jums nav pārliecinājies pats, vai viss kas ir jums mācīts tiešām tā ir. Vai varbūt dati ir izpušķoti. Protams ir labi ja varam uzticēties iepriekšējiem darbiem, bet tad ir smagi jāvērtē kuriem to var darīt. ētera noliegumu balsta uz eksperimentu kas tikai neapstiprināja vienu no ētera teoriju veidiem.
Citu reālu apstiprinājumu nav. Tas ka kaut ko var paredzēt, tas tik nozīmē ka modelis savā ziņā kaut kur darbojas un dažus datus ar to var uzminēt. Bet izstrādes pocesā tieša eksperimenta nebija. Takā kā var apgalvot ka ētera vēja nav pilnībā, ja tomēr dati tika konstatēti? Kā tos varēja pilnībā ignorēt. Ja vel Maikelsona 4 dienu eksperimentu ar dažiem simtiem mērījumu varēja ignorēt, Tad Millera nopelni ir vērā ņemamai un vairāk par 200 000 mērījumiem ar stabiliem datiem nebija ignorējami.
19.02.2014 22:50
Atrast visus šī lietotāja rakstītos ziņojumus
Rets Atslēdzies
trollis
**

Ziņojumi: 22
Pievienojās: Jan 2014
Reputācija: -1
Ziņojums: #22
RE: Galējs ātrums gaismai.
Njā, atradu arī šeit rakstu par gravitācijas ātrumu, kas pārsniedz gaismas ātrumu un ja no tā pareizi sapratu, tad vienīgais tam iebildums ir ka tas apgāž VRT. Tad vēl lai nu galīgi neapgāztu, tad saka ka kropļo laiku.
Domājot par gravitāciju radās man jautājumi.
Formulā ir grafitācijas konstate, kas ir tāds dīvains veidojums no punktveida masas. Kaut reāli tādas masas nekad nav bijis. Neviena masa, vismaz mazos attālumos nevar būt punktveida. Pie lieliem attālumiem un maziem diametriem(vai citas formas) tad tas tikai tuvinās punktveida lielumam.
Esot bijis eksperiments kur ar kilogram īgām svina lodēm šī konstance ir pārbaudīta. Cik saprotu tad viens kilograms svina ir aptuveni 5,5cm diametrā. Un nekāds teorētiskais punkts nevar sanākt.
Bet tas tā eksperimenta tīrības jautājums.
Par pašu formulu. Nu trūkst tur virsmas laukums, forma objektam. Lai kāda forma būtu šiem ķermeņiem, tad tas ļoti iespaidos gravitāciju, kaut masas centri paliktu nemainīgi. Itsevisķi ja ir runa par objektiem kas atrodas salīdzinoši tuvi.
Zemai masas centrs tiek rēķināts kodolā, Teiksim cilvēkam ar ķermenēņi tas ir, Tad jautājums vai formulu var pielietot ja attālums starp šīm masām ir teiksim viens metrs? Pēc formulas sanāktu ļoti liels gravitācijas spēks. Reāli dzīvē tas būs tuvu nullei, jo kompensēsies ar apkārtesošās masas gravitācijas spēkiem. Bet arī izejot no katras šīs masas ārā, tad šī tendence tikai lēnām samazināsies, jo pa malām esošās masas tomēr gravitēs katra uz savu pusi un līdz ar to tikai tālu attālinoties šie spēku vektoru līnijas sāks tuvināties vienam virzienam. No tā var secināt, ka šī ņūtona vispasaules gravitācijas formula spēj darboties tik tad, kad attālumi starp diviem ķermeņiem tuvinās bezgalībai salīdzinot ar objektu lielumu. Citos gadījumos būtu jāņem vērā arī šo masas objektu masas sadalījums pa attiecīgā ķermeņa zonām. Tātad jāņem būtu vēra objektu lielumi. Ja viņi ir vienād blīvi, tad tikai rādius, vai ja tas nav lodveida ķermenis, tad citas pazīmes. Bet nu neko tādu gravitācijas formulā es nenovēroju. Kā tikai sabērts kopā ir bumbieri(punktveida masa) ar āboliem, kam masa nebūt nav punktveida un kuru par tādu pat uzskatīt nevar pie maziem attālumiem)
Un kā mani tracina tas ka visi ir tik pārliecināti. Un pamatojas uz to ka kāds ir kaut ko teicis. A ja nu melo, vai arī teicējs nav īsti to pats zinājis? tā tās baumas izplatās un beigās no baumām izveidojas teorija. Es aicinu katram pašam apskatīt konkrēto baumu pirmavotu un izsecināt tad savu viedokli ņemot vērā arī iespējamās iebildes.
Daba mums ir trīs dimensijās. Citas dimensijas ir tik uz papīra un nav pierādāmas. Laiks ar ir redzams. Mēs to varam konstatēt un pierādīt, takā aprakstot dabu, tad mums jāņem vērā galveno kārt Telpa un Laiks vērā. Jebkurai matērijai ir arī svars - masa. To pierāda daudzi eksperimenti un novērojumi. Viss pārējais ir tik teorijas. Laikteplu loka Einšteins. Vai to loka daba mēs nezinām. Nav tam apstiprinājumu un nevar tādi arī būt. Ja daba nerunā tam pretī, tad ir tikai ticams ka tas ir tuvu patiesībai un ne vairāk.
Kā izrādās tad par gravitācijas ātrumu zinātnieki strīdās. Bet tik un tā tiek apgalvots, ja nekas nav ātrāks par gaismu, tad nekas nav ātrāks par gaismu un Einšteinam ir taisnība. Bet te izrādās, ka pat faktiski ir atzīts ka Gravitācija ir ātrāka par gaismu, bet tad jautājums, kamdēļ tad to grib noliegt? tamdēļ ka tad Einšteinam nebūs bijusi taisnība? Tā nu tas izskatās. Neviens jau ar savu galvu nedomā. Uzticas 100 procenti Einšteinam. Bet tā pat daudz kas runā ja ne pretī, tad apgāž Einšteina VRT kā ideālo pasaules modeli.
Starp citu tas pats Ačjukovski ko pieminu, tad savā teorijā lieliski apskata gravitāciju un tas skaidrojums novērš te augstāk minētos trūkumus pilnībā. Tai pat laikā nerunā pretī arī agrākajiem novērojumiem.
Pēc tās teorijas sanāk ka gravitācija ir temperatūras iedarbība. Rotējošas gāzes kā zināms ir aukstākas par apkārtējo vidi. (Tornādo ir saldējoši un tas ir pierādīts fakts.)
Ja visu matērijas vielu veido rotējoša gāze, tad tā ir auksta. Jo lielāka masa, jo lielāks aukstums izdalās.
No gāzu dinamikas arī zinām, ka gāzes temperatūra nosaka spiedienu. Ja kaut kur gāze ir atdzesēta, tad tur ir mazāks spiediens, nekā siltākos gāzu apgabalos. Piemēri ir mūsu cikloni un anticikloni.
Tātad no siltajām vietām-lielāks spiediens plūdīs gāze uz zemāka spiediena apgabalu. Tālāk starp diviem aukstiem ķermeņiem kas atdzesē apkārtni uz visām pusēm vienādi, tad starp viņiem veidosies aukstāks apgabals un līdz ar to gāzes spiediens starp šiem objektiem būs zemāks, nekā citās šo ķermeņu pusēs un tā izriet spiediens uz abu šo ķermeņu virsmām būs dažāds un ķermeņi tiks spiesti kopā. Savukārt pašā ķermenī iekšienē temperatūra būs faktiski nemainīga un līdz ar to šādu spiedienu neizjutīs (gravitācijas nav) Un tas ir novērojams tornādo ar iekšējo mieru.
Tālāk jau ķermeņa gravitāciju var rēķināt kā siltuma mašīnas un cik tālu spēs atdzesēt apkārtējo vidi, tad būs atkarīgs no katra ķermeņa masas, tas ir cik lielu aukstumu tas rada. Un līdz ar to būs kāda vieta telpā, kur šo gravitācijas spēku vairs nevarēs sajust. Tas arī novērš arī Gravitācijas paradoksu, ka visos telpas punktos uz visiem virzieniem būtu jābūt bezgalīgi lielam gravitācijas spēkam. Bet ja to gravitāciju uztver ka siltuma-aukstuma, jeb spiedienu starpību, tad viss nostājas savās vietās. Katrā ziņā šim modelim neredzu arī lielas kļūdas. Arī debesķermeņu lodveida formu tas izskaidro, jo ja ir spiediens no visām pusēm vienāds, tad lode ir ideālais ķermenis, lai tam pretotos. Protams nav ideālu apstākļu un visu iespaido arī citi ķermeņi, tad lodveida forma ir tikai tuvināta un iegūstam visādus citādus bumbierveida ķermeņus.
Katrā ziņā manuprāt šis skaidrojums ir plusiņsš Ačjukovska teorijai.
22.02.2014 12:36
Atrast visus šī lietotāja rakstītos ziņojumus
Rets Atslēdzies
trollis
**

Ziņojumi: 22
Pievienojās: Jan 2014
Reputācija: -1
Ziņojums: #23
RE: Galējs ātrums gaismai.
VRT cienītāji laikam negrib atzīt, ka tā ir nepilnīga. Ko tā? Kamdēļ tad to nemainām un nepapildinām. Lai fizika spētu iet pareizo ceļu tālāk un arī rast jaunus atklājumus?
29.07.2014 18:11
Atrast visus šī lietotāja rakstītos ziņojumus
Pavediens aizvērts 


Lēciens uz forumu:



Kontaktifizmati.lvAtgriezties uz augšuAtgriezties pie saturaArhīva skatsRSS sindikācija