izpletnjlekshana

[zinis]

Kaads nevareetu izpaliidzeet kur smelties informaaciju par shaadu teemu - slodze izpletnja leeceeja kaajaas piezemeeshanaas laikaa...un optimaalais attaalums starp kaajaam piezemeeshanaas briidii...

[Ēriks Klotiņš]

kājas jāsaspiež kopā un nedaudz jāieliec ceļos...
trieciens +/- tāds kā lecot no 2m augstuma... bet tas atkarīgs no svara/izpletņa laukuma attiecības...

to tev (cerams) izstāstīs vēl pirms kāpšanas lidmašīnā...

[kaiteklis]

Drošības apsvērumu dēļ šo informāciju var iegūt tikai no instruktora pirms lēciena, lai kāds, dabūjis izpletni, nesadomā to darīt pats uz savu galvu no kāda jumta.
Par slodzi gan jau kaut kur informāciju var atrast.

[Līga Pētersone]

varbūt kādu infu vari pameklēt iekš
http://www.freefly.lv

[zinis]

varbuut veel kaads sho to vairaak zina par to kaaju attaalumu pie piezemeeshanaas?

[Ēriks Klotiņš]

vēl svarīgi būtu nepiezemēties špagatā..

Kājas liek kopā, jo trieciens vienmēr ir nedaudz sānisks un ja kājas nav kopā, tad tu riskē vinu vai otru kāju izmežģīt, vai labākajā gadījumā atsisties ar sēžamvietu pret zemi..

[zinis]

kaa apreekjina elastiigo trieciena slodzi kriitosham objektam? mehaanika piemirsusies

[Obsis]

Aprēķina shēma (gandrīz) identiska kā gumijlēcēja aprēķinam. Tikai tur elastības spēks proporc izstiepumam, tāpēc sanāk kvadr vienādojums, te spēks atkarīgs no saliekuma leņķa, tātad no attāluma līdz zemei kā trigon f-ja. Tāpēc v-ms varētu sanākt risināms vienīgi ar "ievieto un uzmini" metodi (nu ķipa dators un rekurence).

Tā ka stāstu shēmu gumijlēcējam/virvei alpīnistam utt

Viens v-ms ir vecais labais potenc enerģijas formula.
Otrs ir sastiepuma enerģijas definīcija.
Tos protams radoši jāpapildina ar uzd noteikumiem (ģeometriskajiem specifismiem) kas pie kuras vietas piesiets un kā krīt.
Saites v-ms ir citu zudumu neesamība (ķipa gaisa pretestība vai kas).

Tātad -
1) Epot=m*g*h(pēc reālā fakta, ģeometriski)
2) Edef=kx^2/2
3) Edef=Epot
Tālāk ievieto stinguma faktora k izteiksmi (sorry, no galvas vasarā neatceros, nu to ar Junga alias Janga moduli, skati 10.kl māc grām vai Wikipedia), savelk vienādos locēkļus pa smukiem bariņiem izmēru/pakāpju dilšanas vai kādā citā kārtībā un izvelk kvadvienādojuma saknes kā tādus krakšķošus zobus.

Protams tūdaļ pa pēdām, kamēr nav atdzisis, pārbauda, vai nav pārsniegts max pieļaujamais palēninājums/pāātrinājums (priekš tam 2~ais Ņūtona likumucis) a=F/m kur F dabistiski mainās trajektorijas attīstībā (tā ka paskati pats kur tas maksimāls, turpat kur parasti). Secinājums - virve nedrīkst būt par resnu, citādi tevi nositīs ar paātrinājumu (tas ir, ar palēninājumu) un visi raudās dūrītē.

Un vēl jo vairāk pārbauda, pēc graujošās deformācijas, vai virve nav par tievu - a to šī tā spēka ņems un vēl satrūks kā tāds sapujis diegs. (Sigma grauj = F/Sšķērsgriez. Secinājums, - virve tāpat nedrīkst būt par tievu, un vispār jārezervē arī šāda tāda stiprības rezerve neparedzētiem gadījumiem (drošības koeficients). Tas nekas ka augsti godātie Arķitekti voluntāri drošības koeficientus ir atcēluši (gala spriegumu metode) un celtnes tagad modē ir sākušas tā neko un blākš sagrūt.

Veiksmi rēķinos. Padalies rezultātiem. A ja nu noder.