Pienāca brīdis iepazīties ar savām Baldones mammām - cilvēkiem, kuri rūpēsies par mums visa pasākuma laikā. Mammas mums paziņoja par ludziņu tēmām. Satuvinājušies ar mūsu mammu un kopīgi izveidojuši ludziņu, mēs braši devāmies uz vakara ugunskuru, kur visi kārtīgi izsmējāmies par pirmkursnieku un organizatoru ludziņām. Mani ļoti iepriecināja tas, ka katram pie ugunskura bija vieta. Visi bijām diez gan sveši, nedaudz neveikli, bet tomēr kopā varējām pasmieties un jokot. Tam sekoja neliela pasēdēšana tur pat pie ugunskura. Daudzi cilvēki gandrīz vai palika tur pa nakti, klusiņām runājot par visu, kas nāca prātā. Baldones ugunskurā bija kaut kas maģisks, cilvēku sirdis atvērās. Piebīdījāmies tuvāk, dalījāmies ar karstu tēju un smējāmies, kad vējš netīšām pūta dūmus sejā. Gulēt aizgājām vēlu naktī, taču neviens to nenožēloja. Nu, varbūt nedaudz no rīta...
Uz nemaz negaidītu rīta rosmi mūs modināja agri un agresīvi. Sajūta bija tāda, ka esam nejauši nokļuvuši armijā. Pēc kārtīgas skriešanas un brīnišķīgām brokastīm vajadzēja ķerties klāt darbam. Mūs sadalīja daudzās darba grupās, daži gāja uz mežu, daži izvāca ēkas un tīrīja tās, kamēr citi dalīja mēbeles to pamatmateriālos un meta ugunskurā visu, kas deg. Ļoti čakli strādājot, mēs sarunājāmies un mēģinājām atcerēties viens otra vārdus. Ļoti palīdzēja tas, ka katram no mums uz krekliem uzlīmēja līmlentes gabaliņu, uz kura tika uzrakstīta „iesauka” ar atsauci uz īsto vārdu. Pēc smaga un ilga darba mūs cienāja ar garšīgo, slaveno soļanku, pēc kuras mums bija uzreiz jādodas uz sporta spēlēm. Kamēr rīts bija patīkami silts, pēcpusdiena bija karsta. Tas tomēr netraucēja izbaudīt aktivitātes uz visiem simts! Disciplīnas, kurās mums vajadzēja sacensties, bija daudz, un vēlme uzvarēt bija liela. Laiks paskrēja ātri, adrenalīns asinīs neļāva padoties, un mēs cīnījāmies gandrīz vai līdz nāvei... Tā mēs sacentāmies līdz saulrietam, ar ko nāca ilgi gaidīta ziņa – vakariņās būs makaroni ar malto gaļu. Pēc nopelnītā ēdiena sekoja vēl jaukākas ziņas - jāgatavojas nakts trasei!
Ārā jau palika ievērojami tumšāks un vēsāks. Sadalījušies komandās, sākam taisīt karogus, katram bija iespēja izpausties un pielikt tam klāt kaut ko personīgu. Kad karogi bija gatavi, mēs paņēmām jakas un pa grupām devāmies naksnīgajā piedzīvojumā. Ātri sapratām, ka viegli nebūs, bet garastāvoklis visiem bija labs, visi cerējam uzvarēt. Katrai komandai bija karte, vajadzēja aši iemācīties orientēšanās pamatus un aiziet! Tajā naktī piedzīvojām visu iespējamo. Cepām olu meža vidū, meklējam zvaniņus grāvī, izgājām cauri mīnu laukam. Pats jautrākais sagaidīja beigās, vajadzēja slīdēt pa mitriem dubļiem - īsta garīgā spēka pārbaude. Atnākuši atpakaļ pēc vienreizējas kopā būšanas, vairākas reizes pārrunājām nakts trasi un kopīgi sagaidījām saullēktu. Lai gan būtu varējuši palikt nomodā līdz pārējie pamodās, nolēmām noķert dažas stundas miega pirms mājās braukšanas.
Pēdējās dienas rīts pienāca ātri, taču šoreiz mūs modināja jau daudz maigāk. Kamēr ēdām brokastis, mums paziņoja, ka būs jāspēlē futbols ar veckursniekiem. Diemžēl mūsu atsaucība pēc jautrās nakts bija samērā zema, kā rezultātā veckursnieki bez pārāk lielas piepūles izcīnīja uzvaru. Pēc futbola spēles notika pēdējais konkurss - olu cīņas. Ne visi bijām pietiekami drosmīgi, lai piedalītos, kaut gan daži varoņi tomēr dabūja jēlu olu uz galvas. Kad tikām galā ar visiem pasākumiem, devāmies sakopt mūsu Baldones dzīvesvietu un gaidīt autobusus, kas aizveda mūs atpakaļ uz fakultāti. Braucot atpakaļ, pārsvarā klusējam, jo bijām noguruši un katram vajadzēja laiku, lai padomātu par pēdējo dienu notikumiem. Pie fakultātes sirsnīgi atvadījāmies, kaut gan ne uz ilgu laiku - priekšā gaidīja Aristotelis, uz kuru ieradās paši spēcīgākie.
Jāsaka milzīgs paldies ne tikai galvenajam organizatoram, bet gan arī visiem pārējiem mini orgiem par lielisko pasākumu un tik pat lielisko pieredzi!