FMOFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Vai izbaudi vasaras priekus?
Kādu vasaru? Kādus priekus? Ir tač sesija!
Nekas mani neapturēs no pilnīgas dzīves baudīšanas
Esmu apņēmies izdarīt visu - gan mācīties, gan atpūsties... tik kas ir miegs?
Kas tas tāds? Nekad dzīvē neesmu pametis mājas

Rezultāti

Foto

Ziņas / Atslēgvārdi / astronomija
2015. gada 24. septembrī

28. septembrī – ilgi gaidītais Mēness aptumsums (0)

Pirmdienas, 2015. gada 28. septembra, agrā rītā, ja laika apstākļi būs labvēlīgi, Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Lai arī Mēness aptumsumi nav pārāk reta astronomiska parādība, jo Latvijā ir novērojami vidēji reizi divos gados, ne vienmēr Mēness laika apstākļu dēļ ir redzams.

lasīt tālāk »

2014. gada 2. decembrī

Fizmatu - teologu diskusija (5)

Milzu vulkāna izvirdums, asteroīds, kas ietriecas Zemē, vai citplanētiešu iebrukums - kas ir un kāds īsti būs mūsu pasaules gals? Šie jautājumi ir nodarbinājuši cilvēku prātus jau kopš pašiem pirmsākumiem, un uz tiem centusies atbildēt gan reliģija, gan zinātne, tomēr galīgas atbildes vēl nav. Ir pienācis laiks apvienot spēkus abām nozarēm un censties rast atbildi kopīgiem spēkiem.

lasīt tālāk »

2013. gada 13. martā

Pan-STARRS komēta tagad redzama arī Latvijas debesīs (4)

Kopš 11. marta Latvijas debesīs, tāpat kā citviet mūsu planētas ziemeļu puslodē, ir novērojama Pan-STARRS komēta. Tuvākajās dienās komēta būs redzama uzreiz pēc saulrieta zemu virs horizonta, rietumos. 12. un 13. martā komēta atradīsies netālu no jaunā Mēness sirpja, pēcāk tā pārvietosies Zivju un Pegaza zvaigznājā, un aprīļa pirmajā pusē būs novērojama Andromedas zvaigznājā.

lasīt tālāk »

2011. gada 19. martā

19. martā gaidāms supermēness; ikdienu tas neietekmēšot (0)

19. martā debesīs ir novērojama neparasta aina. Zemei pietuvojas Mēness, un tas sasniedz vismazāko attālumu starp Zemi un Mēnesi kopš 1992. gada.

lasīt tālāk »

2011. gada 3. janvārī

Cik bieži melnie caurumi kļūst hiperaktīvi? (6)

Izmantojot NASA piederošo Čandras rentgenstaru observatoriju, ir veikts jauns pētījums par lielāko melno caurumu aktivitāti dažu pēdējo miljardu gadu laikā. Izpētes mērķis bija padziļināt izpratni par masīvu zvaigžņu eksplozijas procesu, kurā zvaigzne aiz sevis atstāj vai nu melno caurumu, vai arī neitronu zvaigzni. Ir radies arī precīzāks priekšstats par melno caurumu skaitu mūsu galaktikā.

lasīt tālāk »

2011. gada 2. janvārī

4. janvārī būs vērojams daļējs Saules aptumsums (1)

Otrdien, 2011. gada 4. janvārī, Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums. Saules aptumsumi notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā - atkarībā no aptumsuma fāzes - Saule vizuāli atgādina apli ar nelielu robu, savukārt 4. janvārī aptumsuma maksimuma brīdī tā izskatīsies pēc sirpja ar augšup vērstiem galiem.

lasīt tālāk »

2009. gada 27. martā

6 lielākie Saules sistēmas noslēpumi (11)

Sensenos laikos, 4,6 miljardus gadus atpakaļ, Piena ceļā notika neatgriezeniskas pārvērtības. Ūdeņradis un hēlijs kopā ar nelielu daudzumu putekļu pamazām sāka kondensēties un veidot molekulas. Nespējot pretoties savam svaram, jaunradītie molekulu mākoņi sakļāvās. Siltuma un spiediena iedarbībā radās zvaigzne – Saule.

lasīt tālāk »

2009. gada 21. februārī

Heršela teleskops - gatavs palaišanai (0)

Eiropas Kosmosa Aģentūra (ESA) drīzumā plāno kosmosā sūtīt Heršela un Planka kosmiskos teleskopus. Viens no tiem - Heršela teleskops - kļūs par līdz šim lielāko orbitālo observatoriju ar 3,5m spoguļa diametru. Tas pētīs spektra tālo infrasarkano daļu un būs pirmais šāda veida kosmiskais teleskops.

lasīt tālāk »

2008. gada 14. janvārī

Messenger veic vēsturisku pārlidojumu (3)

Šī gada 14. janvārī NASA kosmiskā zonde Messenger pārlidoja Saulei tuvāko planētu – Merkuru. Tas ir vēsturisks pārlidojums, jo pēdējo 33 gadu laikā Merkuru tuvumā nav pētījis neviens kosmiskais aparāts. Messenger uzdevumi ir tuvāk izpētīt planētu un iegūt attēlus ar vēl neredzētiem Merkura apgabaliem.

lasīt tālāk »

2008. gada 14. janvārī

Marsieši ir glābti (7)

Kā jau tika ziņots, astronomu redzes lokā bija nonācis asteroīds 2007 WD5, kas, pēc zinātnieku aprēķieniem, 2008. gada 30. janvārī varēja ietriekties Marsa virsmā. Taču pēc jaunākajiem aprēķiniem, kas veikti no 5. - 8. janvārim, varbūtība, ka asteroīds ietrieksies Marsa virsmā ir 0%.

lasīt tālāk »

« Jūnijs, 2019 »

POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
1234567

Forums

Komentāri

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva