Ziņas / Atslēgvārdi / astronomija
2011. gada 19. martā
19. martā gaidāms supermēness; ikdienu tas neietekmēšot (0)
)
19. martā debesīs ir novērojama neparasta aina. Zemei pietuvojas Mēness, un tas sasniedz vismazāko attālumu starp Zemi un Mēnesi kopš 1992. gada.
2011. gada 3. janvārī
Cik bieži melnie caurumi kļūst hiperaktīvi? (6)
)
Izmantojot NASA piederošo Čandras rentgenstaru observatoriju, ir veikts jauns pētījums par lielāko melno caurumu aktivitāti dažu pēdējo miljardu gadu laikā. Izpētes mērķis bija padziļināt izpratni par masīvu zvaigžņu eksplozijas procesu, kurā zvaigzne aiz sevis atstāj vai nu melno caurumu, vai arī neitronu zvaigzni. Ir radies arī precīzāks priekšstats par melno caurumu skaitu mūsu galaktikā.
2011. gada 2. janvārī
4. janvārī būs vērojams daļējs Saules aptumsums (1)
)
Otrdien, 2011. gada 4. janvārī, Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums. Saules aptumsumi notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā - atkarībā no aptumsuma fāzes - Saule vizuāli atgādina apli ar nelielu robu, savukārt 4. janvārī aptumsuma maksimuma brīdī tā izskatīsies pēc sirpja ar augšup vērstiem galiem.
2009. gada 27. martā
6 lielākie Saules sistēmas noslēpumi (11)
)
Sensenos laikos, 4,6 miljardus gadus atpakaļ, Piena ceļā notika neatgriezeniskas pārvērtības. Ūdeņradis un hēlijs kopā ar nelielu daudzumu putekļu pamazām sāka kondensēties un veidot molekulas. Nespējot pretoties savam svaram, jaunradītie molekulu mākoņi sakļāvās. Siltuma un spiediena iedarbībā radās zvaigzne – Saule.
2009. gada 21. februārī
Heršela teleskops - gatavs palaišanai (0)
)
Eiropas Kosmosa Aģentūra (ESA) drīzumā plāno kosmosā sūtīt Heršela un Planka kosmiskos teleskopus. Viens no tiem - Heršela teleskops - kļūs par līdz šim lielāko orbitālo observatoriju ar 3,5m spoguļa diametru. Tas pētīs spektra tālo infrasarkano daļu un būs pirmais šāda veida kosmiskais teleskops.
2008. gada 14. janvārī
Messenger veic vēsturisku pārlidojumu (2)
)
Šī gada 14. janvārī NASA kosmiskā zonde Messenger pārlidoja Saulei tuvāko planētu – Merkuru. Tas ir vēsturisks pārlidojums, jo pēdējo 33 gadu laikā Merkuru tuvumā nav pētījis neviens kosmiskais aparāts. Messenger uzdevumi ir tuvāk izpētīt planētu un iegūt attēlus ar vēl neredzētiem Merkura apgabaliem.
2008. gada 14. janvārī
Marsieši ir glābti (8)
)
Kā jau tika ziņots, astronomu redzes lokā bija nonācis asteroīds 2007 WD5, kas, pēc zinātnieku aprēķieniem, 2008. gada 30. janvārī varēja ietriekties Marsa virsmā. Taču pēc jaunākajiem aprēķiniem, kas veikti no 5. - 8. janvārim, varbūtība, ka asteroīds ietrieksies Marsa virsmā ir 0%.
2008. gada 3. janvārī
Uz Marsa gaidāms spraigs notikums (8)
)
Astronomi ir identificējuši asteroīdu 2007 WD5, kurš pēc zinātnieku aprēķiniem 30. janvārī 2008. gadā var ietriekties Marsa virsmā. Pēc pēdējiem aprēķiniem 2008. gada 2. janvārī varbūtība, ka asteroīds sasniegs Marsa virsmu ir 1 pret 28 jeb 3,6%.
2007. gada 17. decembrī
Saturna gredzeni ir citādāki nekā domājam (2)
)
NASAs kosmiskā zonde Cassini veikusi daudzus jaunus Saturna gredzenu novērojumus atklājot, ka viens no tiem varētu būt veidojies laikā, kad uz Zemes bija dinozauru laikmets, pretēji citiem Saturna gredzeniem, kas veidojušies apmēram 4,5 miljardus gadu atpakaļ, kad Saules sistēma vēl tikai veidojās.
2007. gada 14. decembrī
Lekcija - seminārs "Searching for Dark matter" (6)
)
Amerikas optikas biedrības Latvijas studentu nodaļa aicina uz lekciju – semināru "Searching for Dark Matter". Lekciju lasīs LU Lāzeru centra pētnieks Dr. Florians Gahbauers. Lekcija (angļu valodā) notiks 16:15, pirmdien, 17. decembrī F219 telpā, Zeļļu ielā 8.
