Pirmdienas, 2015. gada 28. septembra, agrā rītā, ja laika apstākļi būs labvēlīgi, Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Lai arī Mēness aptumsumi nav pārāk reta astronomiska parādība, jo Latvijā ir novērojami vidēji reizi divos gados, ne vienmēr Mēness laika apstākļu dēļ ir redzams.

Milzu vulkāna izvirdums, asteroīds, kas ietriecas Zemē, vai citplanētiešu iebrukums - kas ir un kāds īsti būs mūsu pasaules gals? Šie jautājumi ir nodarbinājuši cilvēku prātus jau kopš pašiem pirmsākumiem, un uz tiem centusies atbildēt gan reliģija, gan zinātne, tomēr galīgas atbildes vēl nav. Ir pienācis laiks apvienot spēkus abām nozarēm un censties rast atbildi kopīgiem spēkiem.

Kopš 11. marta Latvijas debesīs, tāpat kā citviet mūsu planētas ziemeļu puslodē, ir novērojama Pan-STARRS komēta. Tuvākajās dienās komēta būs redzama uzreiz pēc saulrieta zemu virs horizonta, rietumos. 12. un 13. martā komēta atradīsies netālu no jaunā Mēness sirpja, pēcāk tā pārvietosies Zivju un Pegaza zvaigznājā, un aprīļa pirmajā pusē būs novērojama Andromedas zvaigznājā.

19. martā debesīs ir novērojama neparasta aina. Zemei pietuvojas Mēness, un tas sasniedz vismazāko attālumu starp Zemi un Mēnesi kopš 1992. gada.

Izmantojot NASA piederošo Čandras rentgenstaru observatoriju, ir veikts jauns pētījums par lielāko melno caurumu aktivitāti dažu pēdējo miljardu gadu laikā. Izpētes mērķis bija padziļināt izpratni par masīvu zvaigžņu eksplozijas procesu, kurā zvaigzne aiz sevis atstāj vai nu melno caurumu, vai arī neitronu zvaigzni. Ir radies arī precīzāks priekšstats par melno caurumu skaitu mūsu galaktikā.

Otrdien, 2011. gada 4. janvārī, Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums. Saules aptumsumi notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā - atkarībā no aptumsuma fāzes - Saule vizuāli atgādina apli ar nelielu robu, savukārt 4. janvārī aptumsuma maksimuma brīdī tā izskatīsies pēc sirpja ar augšup vērstiem galiem.

Sensenos laikos, 4,6 miljardus gadus atpakaļ, Piena ceļā notika neatgriezeniskas pārvērtības. Ūdeņradis un hēlijs kopā ar nelielu daudzumu putekļu pamazām sāka kondensēties un veidot molekulas. Nespējot pretoties savam svaram, jaunradītie molekulu mākoņi sakļāvās. Siltuma un spiediena iedarbībā radās zvaigzne – Saule.

Eiropas Kosmosa Aģentūra (ESA) drīzumā plāno kosmosā sūtīt Heršela un Planka kosmiskos teleskopus. Viens no tiem - Heršela teleskops - kļūs par līdz šim lielāko orbitālo observatoriju ar 3,5m spoguļa diametru. Tas pētīs spektra tālo infrasarkano daļu un būs pirmais šāda veida kosmiskais teleskops.

Šī gada 14. janvārī NASA kosmiskā zonde Messenger pārlidoja Saulei tuvāko planētu – Merkuru. Tas ir vēsturisks pārlidojums, jo pēdējo 33 gadu laikā Merkuru tuvumā nav pētījis neviens kosmiskais aparāts. Messenger uzdevumi ir tuvāk izpētīt planētu un iegūt attēlus ar vēl neredzētiem Merkura apgabaliem.

Kā jau tika ziņots, astronomu redzes lokā bija nonācis asteroīds 2007 WD5, kas, pēc zinātnieku aprēķieniem, 2008. gada 30. janvārī varēja ietriekties Marsa virsmā. Taču pēc jaunākajiem aprēķiniem, kas veikti no 5. - 8. janvārim, varbūtība, ka asteroīds ietrieksies Marsa virsmā ir 0%.