Latvijas Universitātes bibliotēka aicina saudzēt dabu un nemest izlietotās baterijas pie sadzīves atkritumiem, tāpēc visās nozaru bibliotēkās ir uzstādīti spainīši izlietoto bateriju vākšanai, lai šādi kaitīgi produkti nokļūtu tur, kur tie nerada kaitējumu.

Turpinājums rakstam par litija dzelzs fosfāta izmantošanas iespējām bateriju ražošanā. Iepriekš tika apskatīti vispārīgi principi, kā darbojas baterija un kādi ir tās izvērtēšanas kritēriji. Šoreiz konkrētāk apskatīsim tieši litija dzelzs fosfāta bateriju, tās plusus un mīnusus, energoietilpību un ar to saistītām problēmām, un to risinājumiem. Uzmanība tiks pievērsta arī šīs baterijas nākotnes iespējām.

Izdzirdot vārdu savienojumus „globālā sasilšana” un „alternatīvā enerģija” prātā, iespējams, uzpeld majestātiski vēja ģeneratori vai plaši Saules bateriju lauki, bet zinātniekiem aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kā dabai draudzīgo enerģiju uzkrāt, ne tikai saražot. Tieši ērta un ekonomiski izdevīga enerģijas uzkrāšanas veida trūkums ir galvenais iemesls, kas kavē elektrisko automobiļu komercializāciju, bet drīz šis fakts, iespējams, mainīsies. 1996. gadā patentētās LiFePO4 (litija dzelzs fosfāta) baterijas 14 gadu laikā ir strauji attīstījušās un kļuvušas par ļoti perspektīvu kandidātu izmantošanai elektroautomašīnās.

Litija jona baterijas tiek lietotas dažādās pārvietojamās ierīcēs. Tā kā tās ir vieglas un vairākkārtēji uzlādējamas, tad šīs baterijas ir sastopamas arī jaunākajās hibrīdmašīnās. Tāpat kā visām citām baterijām, tām ir nepieciešams ilgs uzlādes laiks, jo uzlādēšanas procesā litija jonus jāpārvieto no katoda uz anodu.

Ne katram ir pa spēkam izveidot pašam savu kabatas lukturīti, kuru var izmantot kā mobila telefona lādētāju, tādēļ Sony ir parūpējušies par tiem, kuri drīzāk samaksā kādam naudu, nekā taisa kaut ko paši. Ja līdz šim USB ierīču arsenāls jau tā bija ļoti plašs un, maigi izsakoties, dīvains, tad tagad tam var pievienot klāt Sony izveidoto USB bateriju lādētāju, kas reizē ir arī barošanas bloks un adapters. Patiesībā ideja, manuprāt, ir pat ļoti laba...

Zinātnieki no Viskonsīnas Universitātes stāsta, ka viņi šobrīd izstrādājot jaunu litija jonu bateriju tehnoloģiju, ar kuras palīdzību varētu izgatavot mazas baterijas, kas būtu spējīgas darboties gadiem ilgi. Šīs baterijas tiek izstrādātas lietošanai dažādos medicīniskajos implantos. Mūsdienu medicīnā ir pieejami dažādi implanti, kas palīdz daudzu un dažādu slimību slimniekiem. Taču kā jau visas lietas arī to baterijas nav mūžīgas un šādu implantu nēsātājiem tomēr ik pa laikam ir jāveic papildus operācijas, lai nomainītu implantu baterijas.

Singapūras zinātnieki ir izgudrojuši kredītkartes izmēra papīra bateriju, kuru darbina visparastākais urīns. Lai arī šis atklājums izklausās visnotaļ muļķīgi, pavisam drīz jau tas varētu nodrošināt lētu un videi draudzīgu enerģijas avotu mājas apstākļos veicamajiem medicīniskajiem testiem, kas ir ikdienā nepieciešami, piemēram, diabēta slimniekiem. Līdzīgos pētījumos ir ieguldīti lieli laika un naudas resursi, taču viss, kas līdz šim redzētais ir atkarīgs no ārējā enerģijas avota. Singapūras Bioinženierijas un nanotehnoloģiju institūta pētnieki uzskata, ka viņiem ir izdevies atrisināt šo problēmu.

Izstrādājot jaunus akumulatorus elektriskajiem skūteriem, EUREKA zinātnieki nonāca pie interesantiem rezultātiem, kas atļauj padarīt niķeļa-cinka (NiZn) baterijas ekonomiski dzīvotspējīgas.