Ziņas / Atslēgvārdi / Jauno fiziķu skola
2015. gada 11. oktobrī
JFS 6-2 Enerģisks sestdienas rīts fizmatos (1)
)
JFS 6. sezonas otrā nodarbība notiks 17. oktobrī plkst. 10:00 Fizikas un Matemātikas fakultātē Zeļļu ielā 25 un būs veltīta enerģijas pārvērtībām.
2015. gada 18. septembrī
JFS 6-1 CSI: Cītīga slepkavības izmeklēšana (1)
)
JFS 6. sezonas pirmā nodarbība notiks 26. septembrī plkst. 10:00 Fizikas un Matemātikas fakultātē Zeļļu ielā 25 un būs veltīta tiesu ekspertīzes fizikai. Kā allaž, nodarbībai būs divas populārzinātniskās lekcijas – vienu no tām vadīs viesis no Kriminālistikas pārvaldes -, tad praktiskā daļa, kur pats varēsi mēģināt rekonstruēt nozieguma gaitu, bet noslēguma teorētiskajā lekcijā ar savu pieredzi dalīsies Valsts tiesu ekspertīžu biroja kādreizējais vadītājs Gatis Bebris.
2015. gada 7. martā
JFS 5-7 "Tālredzīgā optika" (0)
)
Jau 1608. gadā tika izdots patents instrumentam, “lai saskatītu lietas tālumā, it kā tās atrastos blakus”. Vairāki kungi gan nonāca domstarpībās par to, kurš pirmais šo brīnumaino instrumentu ir izgudrojis, taču atpazīstamību līdz mūsdienām visveiksmīgāk ir nodrošinājis Galileo Galilejs.
2015. gada 31. janvārī
JFS 5-6 "Asiņainā Valentīndiena" (4)
)
Ikviens fizikas draugs dziļi sirdī zina, ka fizika ir visu dabas zinātņu māte un pamats, bet ne visi fizikas draugi zina, kādi fizikas principi sirdij liek pukstēt. Šī nejēdzība tiks labota šīs sezonas sestajā Jauno Fiziķu skolas nodarbībā „Asiņainā Valentīndiena”, kas norisināsies sestdien, 14. februārī, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes telpās, Rīgā, Zeļļu ielā 8.
2015. gada 2. janvārī
JFS 5-5 "1001 veids, kā nobremzēt" (11)
)
Baumo, ka papildinājums enerģijas nezūdamības un otrajam termodinamikas likumam ir tāds, ka pasaulē nav mūžīgo dzinēju, bet ir mūžīgie bremzes. Vai tā tiešām ir un vai paralēli tam, ka pasaulē varētu būt mūžīgās bremzes, pastāv arī bezgalīgs (lasi – liels) veids, kā ir iespējams nobremzēt? Šie jautājumi nedrīkst palikt neatbildēti, tādēļ ieplāno svaigā 2015. gada 10. janvāri, lai atnāktu uz gada pirmo Jauno Fiziķu skolas nodarbību – “1001 veids, kā nobremzēt”!
2014. gada 6. decembrī
JFS 5-4 "Dzelžainā loģika" (1)
)
Vai esi kādreiz domājis par to, kā no strāvas, kas skrien pa vadiem, var iegūt datoru, kas izpilda sarežģītas darbības un rēķina kosmisku objektu trajektorijas desmit gadus uz priekšu? Ieskatu jautājuma atbildē meklēsim nākamajā Jauno Fiziķu skolas nodarbībā par elektroniku 13. decembrī, tās nosaukums – „Dzelžainā loģika”.
2014. gada 4. novembrī
Jauno fiziķu skola 5-3 (0)
)
Dalīts ar divi... Dalīts ar divi... Dalīts ar divi - nedalās! Ko nu? Būs vien jāiet uz Jauno Fiziķu Skolas nodarbību 8. novembrī, lai uzzinātu visu par molekulām – vielas pamatķieģelīšiem – kā tie turas kopā un kādas citas interesantas īpašības tiem piemīt! Ņem līdzi rakstāmrīkus, labu garastāvokli un zinātkāri. Par visu pārējo divās populārzinātniskajās, praktiskajā un teorijas daļā parūpēsimies mēs. Un, cik tad liela ir molekula? Paķer līdzi arī lineālu, varēsi izmērīt!
2014. gada 28. janvārī
JFS 5-6 "Asiņainā Valentīndiena" (0)
)
Ikviens fizikas draugs dziļi sirdī zina, ka fizika ir visu dabas zinātņu māte un pamats, bet ne visi fizikas draugi zina, kādi fizikas principi sirdij liek pukstēt. Šī nejēdzība tiks labota šīs sezonas sestajā Jauno Fiziķu skolas nodarbībā „Asiņainā Valentīndiena”, kas norisināsies sestdien, 14. februārī, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes telpās, Rīgā, Zeļļu ielā 8.
2013. gada 9. aprīlī
Caur fiziku uz zvaigznēm (0)
)
Šī gada 13. aprīlī Fizikas un matemātikas fakultātes telpās (Rīgā, Zeļļu ielā 8) notiks Jauno fiziķu skolas šīs sezonas septītā nodarbība - „Caur fiziku uz zvaigznēm”.
2013. gada 2. martā
JFS3-6 nodarbība "Uzmet aci redzes fizikai" (0)
)
2013. gada 9. martā Fizikas un matemātikas fakultātes telpās, Rīgā, Zeļļu ielā 8, notiks Jauno fiziķu skolas nodarbība - "Uzmet aci redzes fizikai".
Gandrīz 90% no informācijas par apkārtējo pasauli mēs iegūstam ar redzes palīdzību. Izglītots cilvēks vismaz ceturto daļu no sava mūža pavada lasot un rakstot. Vai zinām kā redze darbojas lasot? Cik daudz no tā uz ko vēršam skatu mēs redzam? Vai ar redzi uztveram arī to ko fizikāli nevajadzētu ieraudzīt?
Gandrīz 90% no informācijas par apkārtējo pasauli mēs iegūstam ar redzes palīdzību. Izglītots cilvēks vismaz ceturto daļu no sava mūža pavada lasot un rakstot. Vai zinām kā redze darbojas lasot? Cik daudz no tā uz ko vēršam skatu mēs redzam? Vai ar redzi uztveram arī to ko fizikāli nevajadzētu ieraudzīt?
