FMFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Pavasarī...
Plaukst ziedi
Notiek parādu kārtošana
Tiek meklēta otrā pusīte
Visi būs Pilnīgā ziedonī

Rezultāti

Foto

2009. gada 20. februārī 11:42 

Latvija plāno palaist satelītu (7)

Dana Reizniece
Foto: Uvis Burjāns

Palaist Zemes orbītā pirmo Latvijā būvēto minisatelītu — tas ir tuvākais Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes locekles Danas Reiznieces profesionālais mērķis.

Kosmosa tehnoloģiju attīstīšana ir viens no virzieniem, ar ko nodarbojas Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP), un Latvijas pirmā mazā satelīta Venta - 1 būve ir sākums. 36 kilometrus no Ventspils, Irbenē, bijušās padomju militārās bāzes teritorijā, šobrīd top moderns satelītu vadības centrs. Dana Reizniece vada šī projekta izstrādi.

«Vai nu pirmā sieviete uz Marsa, vai nākamā Valsts prezidente!» — tā par Danu izsakās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors Juris Žagars, slavējot viņas profesionālismu un enerģiju. Kur vēl tikai pirms gada stāvēja grausti, tagad tiek radītas ērtas darba un atpūtas telpas satelīttehnoloģiju speciālistiem un Ventspils Augstskolas (VA) studentiem.

Radioastronomijas centrā iekārtots arī Rīgā dzimušā raķešbūves pioniera Frīdriha Candera memoriālais kabinets. «Diemžēl šobrīd Latvija inovāciju ziņā atrodas vēl pirms Candera,» saka Dana. «Esam stipri atpalikuši gan no pasaules tendencēm, gan paši no sevis. Tikai pēdējos gados Latvijā parādījusies iniciatīva atkal atdzīvināt inženierzinātnes.»

Palielināt ieņēmumus

Eiropā kosmisko tehnoloģiju jomā gada apgrozījums ir 40 miljardi eiro. Arī Latvija varētu apgūt kādu daļu no šī apjoma, ir pārliecināta Tehnoloģiju parka vadītāja, norādot, ka finansiāli grūtos laikos ir divas stratēģijas — vai nu jāsamazina izdevumi, vai jāpalielina ieņēmumi. «Mēs strādājam, lai varētu palielināt ieņēmumus.»

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kurā darbojas Siemens, Inspecta Latvia, Ventspils Elektronikas fabrika un citi uzņēmumi, kā arī VA Inženierpētniecības centrs, ekonomisko krīzi daudz neizjūtot — darbs turpinās. «Krīze vairāk skar uzņēmumus, kas balstās uz vietējo patēriņu, bet mēs strādājam eksportspējīgās nozarēs — elektronikā, informācijas tehnoloģija. Lai šīs nozares attīstītu, pirmais priekšnosacījums ir cilvēki. Tas vienmēr ir arī potenciālo investoru pirmais jautājums: vai būs cilvēki, kas strādā?»

Šobrīd VATP mēģina piesaistīt Francijas interneta risinājumu uzņēmumu Adipso, kurš būtu ar mieru nākt strādāt uz Ventspili, ja šeit būtu konkrētas specializācijas programmētāji. «Šādus speciālistus atrast ir grūti. Taču saprotam — kā attīstīsies augstskola, tā attīstīsies arī mūsu pilsēta. Informācijas tehnoloģiju fakultāte Ventspils Augstskolā jau ir izveidota, un šobrīd strādājam pie Inženierzinātņu fakultātes izveidošanas,» stāsta Dana Reizniece.

Ar tulka diplomu Arī viņa pati ir Ventspils Augstskolas absolvente. Pirmā Danas darbavieta pēc tās beigšanas bija Ventspils domes Investīciju nodaļa. «Mans darbs bija saistīts ar ārējā finansējuma piesaistīšanas projektiem visdažādākajās jomās — no sociālās sfēras līdz infrastruktūrai. Viens no projektiem, kam pašvaldība piesaistīja finansējumu, bija Latvijas elektronikas un elektrotehnikas nozares attīstības projekts.» Šajā projektā sadarbojas Ventspils, Ogres un Rīgas pašvaldība, Rīgas Tehniskā universitāte un Ventspils Augstskola. Projekta ietvaros Ventspilī tika izveidots Inženierpētniecības centrs, biznesa inkubators un uzbūvēta ražošanas ēka Tehnoloģiju parkā. Tehnoloģiju parka vadītājas darbs 2006. gadā tika piedāvāts Danai Reizniecei. «Tā es 25 gadu vecumā ar tulka, tulkotāja diplomu nokļuvu augsto tehnoloģiju nozarē.»

Pozitīvais neprāts

Visu apgūst mācoties, atbild Dana, jautāta, cik zinoša viņa toreiz jutusies šajā jomā. «Svarīgākais ir paša ieinteresētība. Neskatoties uz to, ka vairākus gadus augstskolā pavadīju, mācoties svešvalodas, tehniskās lietas man vienmēr bijušas sirdij tuvas, arī skolā mācījos eksaktā novirziena klasē.»

«Tagad esmu priecīga par iespēju strādāt tādu darbu, kur ikdienā jātiekas gan ar zinātniekiem, kuri rada kaut ko jaunu, gan ar uzņēmējiem, kuri šīs jaunās idejas mēģina ieviest dzīvē.» Savukārt Radioastronomijas centra direktors Juris Žagars bilst, ka Dana viņiem esot īsts atradums: «Viņa prot savest kopā zinātniekus, kuri brīžiem ir kā lieli bērni, un uzņēmējus, kuri ne vienmēr saprot zinātniekus. Kā jau četrkārtējai šaha čempionei, viņai piemīt arī tik nepieciešamā stratēģiskā domāšana.» Tikpat noderīga ir Danas pāri kūsājošā enerģija. Novembrī viņa laidusi pasaulē savu otro meitiņu, un jau pēc dažām dienām atkal bijusi darbā — kopā ar visu zīdainīti, ko aprūpēt palīdz atsaucīgie kolēģi. «Mazs neprāts ir mana pozitīvākā un negatīvākā īpašība,» atzīst Dana, kura devītajā grūtniecības mēnesī lidojusi uz Pekinu, lai piedalītos Pasaules prāta spēlēs.

Atoms, gēns un bits

Galvenie nākotnes attīstības virzieni ir informācijas tehnoloģijas, nanotehnoloģijas un biotehnoloģijas, uzskata Dana Reizniece. «Atoms, gēns un bits ir trīs «ķieģelīši», no kuriem tiks veidota inovāciju ekonomika. Cik spējīga darboties šajos virzienos būs Latvija, ir atkarīgs no tā, cik mēs šodien ieguldīsim zinātnē un izglītībā. Šobrīd Latvijas inovāciju indekss ir zemākais Eiropas Savienībā. Manuprāt, finansējuma samazināšana šai sfērai ir lielākā kļūda, ko valdība pieļauj.»

Kā paraugu viņa min Somiju, kur 90. gadu sākumā arī bija dziļa ekonomiskā krīze, IKP kritās par 14 %, bezdarbs pieauga no 3 līdz 20 %. «Somijas valdība saprata, ka tieši izglītība un zinātne ir tās nozares, kurās jāiepludina maksimālais finansējums, un izvirzīja to kā prioritāti. Intensīvi strādājot tehnoloģiju virzienā, Somija panāca, ka šodien tā ir viena no attīstītākajām valstīm ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Tas ir labs paraugs, pēc kā Latvijai vajadzētu tiekties.»

Tādai mazai valstij kā Latvija ir svarīgi atrast savu nišu, jo mēs nevaram aptvert plašu darbības lauku, uzsver Dana. «Tāpēc mēs Ventspilī esam izvēlējušies satelīttehnoloģiju, kas apvieno informācijas tehnoloģijas un elektroniku. Dažādu tehnoloģiju saskares punktā vienmēr rodas inovatīvas lietas. Specializējoties arī mēs varam būt stipri un konkurēt pasaules mērogā.»

Ko iemāca šahs

Latvijas izglītības sistēmā pēdējos gados ir pieļautas kļūdas, atstājot novārtā tehniskās nozares, spriež Dana. «Cilvēkiem nav pamatzināšanu, lai varētu radīt kaut ko jaunu. Otra lieta, ko vajadzētu veicināt izglītības sistēmai, ir domāšanas veidošana. Bērniem jāmāca nevis mehāniski apgūt zināšanas, bet prast arī tās izmantot problēmu un uzdevumu risināšanā. Tā šobrīd skolās pietrūkst.»

Dana ir no Kuldīgas, kas Latvijā pazīstama ar spēcīgām šaha spēles tradīcijām, un atzīst, ka pati skolas gados dzīvojusi it kā divās pasaulēs. «Viena bija obligātā skola, bet otra — šahs, kur valdīja pavisam cita pieeja. Šahu sāku spēlēt astoņu gadu vecumā, un tajā galvenais bija prast savas zināšanas izmantot praksē.»

Danas lielākie sasniegumi šahā ir divi Eiropas čempiones tituli un pasaules vicečempiones tituls jauniešiem. «Šahs man ir iemācījis principu, ka nekas dzīvē nenāk tāpat vien. Lai gūtu panākumus, ir jāizdara viss, kas tavos spēkos, un tad tu būsi pelnījis palīdzību no augšas. Šahā, tāpat kā dzīvē, ir jāredz viss spēles laukums kopumā, jāizstrādā plāns, un tas arī jārealizē. Pat slikts plāns ir labāks par nekādu. Un gandrīz vienmēr attaisnojas pie sava plāna pieturēties.»

Strādāt mērķtiecīgi

Stratēģisks un konkrēts rīcības plāns ir tas, kā Latvijai trūkst. «Nacionālajā attīstības plānā ir definēti ļoti skaisti mērķi. Centrālie vārdi valsts plānošanas dokumentos ir «attīstīt», «veicināt», «uzlabot», taču bieži vien nav minēts, kas tad īsti ir jādara, lai attīstītu, veicinātu un uzlabotu. Ventspilī mēs cenšamies domāt par konkrētiem pasākumiem, kas jāveic. Piemēram, kad runājām par informācijas tehnoloģiju un elektronikas nozares attīstīšanu, viena no konkrētajām aktivitātēm bija Informācijas tehnoloģiju fakultātes izveidošana.

Ja ir konkrēts plāns un stratēģiskais mērķis, tad krīzes var tikai novirzīt no kursa, nevis likt to pazaudēt pavisam. Sliktāk ir tad, ja nekādas vīzijas nemaz nav bijis, nav mērķtiecīgi strādāts vienā virzienā, bet bijusi tikai tāda apkārt taustīšanās.»

Dzīves plāna nākamajiem desmit gadiem Danai gan neesot. «Tas paredzētu konkrētu, nemainīgu rīcību, turpretī man vairāk patīk jauni izaicinājumi. Es priecātos, ja ik pēc kāda laika posma man atkal būtu iespēja darīt kaut ko citu. Domāju, ka man būtu vēlme arī pašai sākt uzņēmējdarbību kādā tehnoloģiju ietilpīgā nozarē. Veiksmīgai uzņēmējdarbībai ir nepieciešama biznesa ideja, bet galvenais — laba vadības komanda, kas var to ieviest dzīvē.»

Autors: www.db.lv  Apskatīt komentārus »

Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Maijs, 2018 »

POTCPSSv
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031123
4567 

Forums

Komentāri

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva