Jau kādu laiku, neņemot vērā studentu gribu, pastāv LU Datorikas fakultāte (DF). Kā jau pēc dalīšanās pienākas, DF ir savs dekāns, sava administrācija, izņemot joprojām kopīgo izpilddirektoru, bet vēl nav savas fakultātes Studentu pašpārvaldes (SP). Iepriekš ievēlētā SP pēc fakultātes dalīšanās darbojās „pa vecam” - vienoti. Tagad ir pienācis laiks ievēlēt jaunu SP un, lai saprastu, kādu studentu pašpārvaldi veidot, tika rīkots referendums.

Referendumā savu viedokli par jautājumu „Kādu studentu pašpārvaldi vēlies veidot?” izteica pavisam 496 cilvēki, no kuriem 217 mācās DF un 279 Fizikas un matemātikas fakultātē (FMF). Lai referendumu uzskatītu par notikušu, pietiktu ar vismaz 131 studenta viedokli katrā fakultātē (līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās, tā ir puse no iepriekšējo vēlēšanu dalībniekiem).  LU Studentu padomes vadītājs Krists Avots norāda, ka referendumā vajadzētu zināt plašāku studentu viedokli nekā 10% no katras fakultātes studējošajiem, lai tā sekas atsauktos uz pārējiem studentiem, tāpēc referenduma rezultātus var interpretēt dažādi. Pagājušajā gadā FMF SP tika ievēlēta ar pavisam 262 studentu balsīm, kas ir aptuveni divas reizes mazāk par referenduma dalībnieku skaitu.

DF par vienotu pašpārvaldi nobalsoja 61% jeb 133 studenti, savukārt pretējo viedokli izteica 39% jeb 84 studenti. FMF kopīgu pašpārvaldi vēlas 68% jeb 188 studenti, bet par atsevišķu balsoja 32% jeb 90 studenti.

Šī brīža LU FMF SP vadītājs Kirils Solovjovs referenduma rezultātus komentēja šādi: „Beidzot studenti ir pateikuši atklāti un godīgi, ko viņi vēlas, un SP darīs visu, lai šīs vēlmes apmierinātu.” Kādreizējā LU SP vadītāja un FMF SP vadītāja Vita Duka atzina, ka, ja studenti tā ir nobalsojuši, tad vienalga, cik grūti ir būt kopā, ir jāstrādā. „Man pilnīgi liekas, ka kaut kādā brīdī studentu skaits samazināsies un fakultātes tiks savienotas atpakaļ. Tas būtu tik dabiski, ka viņas būtu kopā. Piedevām meiteņu un zēnu sadalījums arī ir arguments. Protams, jāskatās, cik tas ir produktīvi.”

Iepriekšējā FMF SP vadītāja Arta Kudlāne atzina, ka kopīgai pašpārvaldei ir daudz plusu un mīnusu, tāpēc nevar pateikt, vai ir par vai pret. „Svarīgākais, ka pašpārvalde pārstāv studentu intereses, un tajā, ko pateikuši studenti, ir jāklausās.”

K. Avots: „Ja godīgi, īsti nesaprotu, kāda ir jēga taisīt vienotu pašpārvaldi. Ideja balstās uz to, ka cilvēki vecākos kursos ir sastrādājušies, pēc gadiem viņi var paraut arī pirmkursniekus. Tas būs īss brīdis, kad būs viena pašpārvalde. Visticamāk, būs nākamais referendums. Turklāt šobrīd datoriķu kursu vecākie lielā mērā pretendē uz alternatīvo institūciju pašpārvaldei, lasīju, ka viņi jau rīkos pasākumus. Var gadītites, ka datoriķus pārstāv pat vairākas organizācijas, vienīgi viena no tām nebūs īsti leģitīma.”

Šobrīd FMF SP, kas bija referenduma iniciators un organizators, ceturtdien rīkos sēdi, kurā lems par turpmāko rīcību.