Naktī no 6. uz 7. februāri uz Daugavas ledus posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltiem Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes (LU FMF) studenti jeb Fizmati uzbēruši no kūdras veidotu uzrakstu “- 40% ?”, tādējādi paužot savu sašutumu un neizpratni par tik lielu kopējā 2009. gada valsts budžeta samazinājumu augstākajai izglītībai.

Fizmati šādā veidā parāda savu neizpratni par valsts attieksmi pret augstāko izglītību, studentu nākotni – pašas valsts nākotni. Tik krass budžeta samazinājums augstākajai izglītībai samazina Latvijas augstskolu budžetus, tajā skaitā Latvijas Universitātes (LU) budžetu, par gandrīz 40 %.

Saistībā ar šādu budžeta samazinājumu no Latvijas Universitātes vadības izskanēja ziņas gan par fakultāšu skaita samazināšanu, apvienojot, piemēram, Fizikas un matemātikas fakultāti ar Medicīnas, Ķīmijas, Bioloģijas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātēm, gan izvēles un brīvās izvēles kursu (t.s. B un C daļas) samazināšanu, pasniedzēju algu samazināšanu u.c. reorganizācijas plāniem, kas pasliktinās studiju kvalitāti.

Līdzīga situācija ir arī pārējās Latvijas augstskolās, piemēram, Daugavpils Universitātei taupības dēļ studentiem nācās sēdēt auditorijās ziemas mēteļos, savukārt gaiteņos bija samazināts apgaismojums.

“Gan augstskolām, gan studentiem šobrīd nav viegli laiki. Turklāt ar nožēlu jāatzīst, ka šajos apstākļos, kad ekonomiska lejupslīde piespiež mūs uzmanīgi izvērtēt katru nākamo soli, ne visi cilvēki redz augstāko izglītību kā galveno instrumentu, lai nodrošinātu raitu ekonomisko augšupeju. Izglītībai būtu jāpiešķir un jāpiesaista papildus finansējums, nevis tas jāsamazina”, atzīst Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Studentu pašpārvaldes (LU FMF SP) priekšsēdētājs Kirils Solovjovs.

“Šāda veida darbības ne tikai apgrūtina mācību procesu, bet nenoliedzami arī grauj izglītības kvalitāti un prestižu. Ja tiks slēgti B daļas kursi, kuros ir mazs studentu skaits, tas viennozīmīgi degradēs izglītības iespējas, jo, piemēram, Fizikas un matemātikas fakultātē dažās programmās ir mazāk nekā 40 studentu, un sarežģītākos B daļas priekšmetus izvēlas pavisam nedaudzi, dažreiz pat tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms skaits studentu,” pauž LU FMF SP padomniece studiju procesa jautājumos Inga Saknīte.

Milzīgs budžeta samazinājums ir ne tikai augstākajai izglītībai un augstskolām, bet arī zinātnei, kas ir cieši saistīta ar tām. Tādējādi cieš zinātniskie institūti un tajos strādājošie pētnieki, tajā skaitā arī mācībspēki un studenti, kuri tur gūst pieredzi savām studijām un šajos institūtos veic savus zinātniskos pētījumus, kā arī izstrādā bakalaura, maģistra un doktora darbus.

Kad valstī jau tāpat trūkst augsta līmeņa speciālistu un zinātnieku un valsts prezidents kā savu prioritāti ir uzstādījis izglītību, tad ir neiedomājami un neizprotami, ka izglītībai tiek tik krasi samazināts budžets. Augstākā izglītība ir valsts attīstības pamatā. Šāds budžeta samazinājums kaut vai tikai uz gadu radīs neiedomājamus zaudējumus Latvijas turpmākajā attīstībā.