Piektdien, 20. janvārī Latvijas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultātes (FMF) pagrabstāvā, studiju un pētnieciskajā Lāzeru centrā vizītē ieradās Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Augsto viesi pieņēma un Lāzeru centru izrādīja LU rektors, profesors Ivars Lācis, LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns Mārcis Auziņš un Lāzeru centra Molekulāro kūļu laboratorijas vadītājs, fizikas doktors Aigars Ekers.

Pēc īsas ekskursijas pa Lāzeru centru, kurā todien bargais sals diemžēl sasaldēja lāzeru dzesētāju kontūrā dzesēšanas šķidrumu un tādēļ nevarēja parādīt kādu paraugdemonstrējumu, minētā delegācija devās uz sarunu ar Aigaru Kalvīti aiz slēgtām durvīm.

LU FMF Lāzeru centrs tika atklāts pirms septiņiem mēnešiem, pagājušā gada 10. jūnijā. Lāzeru centrā darbojas trīs zinātniski pētnieciskās laboratorijas no LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta (ASI). ASI uzsāka darbību 1994. gada 1. martā, pēc profesora Māra Jansona iniciatīvas, apvienojot 1957.gadā dibināto Zinātnes Akadēmijas Fizikas institūta Teorētiskās fizikas laboratoriju un 1967.gadā uz Eksperimentālās fizikas katedras bāzes izveidoto Spektroskopijas problēmu laboratoriju. Patlaban centra laboratorijas galvenokārt nodarbojas ar fundamentāliem atomu un molekulu pētījumiem. 

Vizītes iesākumā Mārcis Auziņš pastāstīja par Lāzeru centrā izkārtajiem plakātiem, kas prezentē centra darbinieku pētījumus: "Tas ir augstskolas modelis, jo neatradīšu nevienu plakātu, kurā vismaz viens autors nebūtu students. Premjeram varētu šķist, ka mēs plakātus sakāram, jo viņš šodien šeit ir atbraucis. Tā nav taisnība! Patiesībā šie ir viena gada laikā šajā laboratorijā izstrādāto darbu rezultātu prezentācija. Mums ir izdevies realizēt to modeli, kas, es domāju, ir vienīgais pasaulē fundamentālā zinātnē. Ir kādi divi līdz trīs simti fizikas zinātņu doktoru, kas visi saka, ka par valsts naudu nodarbosies ar fundamentāliem pētījumiem. Ja cilvēkiem uz ielas jautātu - vai jūs esat gatavi par to maksāt nodokļus? -, normāli cilvēki sarauks pieri, un es domāju, ka darīs pareizi. Tagad var nākt uz šo laboratoriju un teikt - šeit to visu dara studenti profesoru vadībā. Tas nozīmē, ka šī nauda ir ieguldīta, lai Latvijā izglītotu jaunus, tehniski saprotošus, zinošus cilvēkus. Šis ir piemērs, kādā veidā fundamentālā zinātne Latvijā var attīstīties! Tā ir motivācija, kādēļ valstij būtu jāiegulda nauda." 

Mārcis Auziņš pavēstīja, ka Latvijā šobrīd ir aptuveni 300 fizikas doktori, no kuriem apmēram 30 ir Universitātē; uz 10 titulētiem pētniekiem - viens doktors. "Tādu shēmu neviens pasaulē uzturēt nevar. Šķiet ļoti loģiski, ka šeit ir tikai daži profesori un ļoti daudz studentu - doktorantu, vietējo un ārzemju studentu. Ļoti labs piemērs ir amerikānis Floriāns, kurš gadu dzīvo Latvijā, strādā šajā centrā un jau perfekti runā latviski." 

Premjera vizītes laikā, protams, neiztika bez LU sadarbības partnera Lāzeru centra izveides sakarā - Kaizerslauternas Universitātes Vācijā - pieminēšanas, pateicoties kuras zinātnisko iekārtu dāvinājumam, kļuva iespējama Lāzera centra izveidošana. Par to LU rektors Ivars Lācis: "Šiem lāzeriem ir nepieciešams pareizs aprīkojums, vajadzēja izveidot dzesēšanas kontūru, kuru mēs saviem spēkiem uzbūvējām. Radiatori ir uz ēkas jumta, sistēma iztur līdz -20°C temperatūru." Mārcis Auziņš skaidroja: "Tehniskā aspektā tā ir ļoti nopietna fundamentāli - tehniska padarīšana, kurā liela loma ir Kaizerslauternas Universitātes dāvinājumam."

Pēc šāda pamatīga skaidrojuma par Lāzeru centra darbību, premjeru vairāk ieinteresēja finansējuma avoti, vai tiek piesaistīta Eiropas nauda un kāda ir ieguldījumu atdeve. Ivars Lācis pavēstīja: "Piesaistīt Eiropas naudu tik perspektīvam objektam nav liela māka. Māka ir, lai centrs strādātu un dotu atdevi visefektīvākajā veidā, caur jauniem cilvēkiem, kas šeit izstrādā savus doktora darbus." Bez tam premjeru interesēja, cik Universitātei ir Lāzeru centra līmeņa laboratoriju. Ivars Lācis skaidroja: "Tāda līmeņa ir viena, šī konkrētā laboratorija. Taču ir vēl 3 - 4 laboratorijas, kas šim līmenim tuvojas." Publiskajā jautājumu daļā Aigars Kalvītis painteresējās par plāniem, ievērojami palielinātā finansējuma zinātnes jomai aspektā. "Plāni ir ļoti normāli, to ir daudz! Jāatzīmē, ka izrāviens bija jau pirms finansējuma palielināšanās no valdības un Eiropas puses," tā Ivars Lācis. Centra attīstības tematiku rezumēja Mārcis Auziņš: "Galvenais ir izprast to modeli, vīziju, kādu mēs šeit centrā gribam realizēt. Šajā un līdzīgās Universitātes laboratorijās ir sapratne, kas ir moderna laboratorija: cik daudz tur dara profesori un cik daudz - studenti." LU pārstāvju galvenā apspriede ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, kurā tika apspriesti visi pārējie jautājumi, notika aiz slēgtām durvīm. Domājams, premjers atkal atgriezās pie finansējuma piešķiršanas nepieciešamības un līdzekļu izlietojuma racionalitātes aspektiem, kas arī bija oficiālais premjera vizītes mērķis un kas viņu saistīja vairāk par Lāzera centra tehniskajiem rādītājiem.

Pēc slēgtās apspriedes, LU rektors Ivars Lācis, atbildot uz jautājumu par pasākuma mērķi, atzīmēja: "Mēs gribējām parādīt, ka esam dzīvi. Esam vecumā, kas spēj atražot jaunu cilvēkus. Gribējām parādīt pašu vietu, kur tiek sasniegts augsts zinātniskais līmenis mūsu kolēģu izpildījumā." Komentējot jautājumu, vai lāzeru nozare Latvijā šobrīd ir diezgan perspektīva, Ivars Lācis skaidroja: "Šī nozare nav diezgan perspektīva, šī nozare ir ļoti perspektīva! To apliecina reāli izdarītie darbi. Viena lieta ir publikācijas." Molekulāro kūļu laboratorijas vadītājs Aigars Ekers: "Mūsu laboratotijā cilvēki strādā ar fundamentālām zinātnes problēmām. Viņiem ir jāspēj atrast atbildes un risinājumus jautājumiem, uz kuriem atbildes nezin neviens. Rezultātā, mēs sagatavojam doktorus. Tie zinātņu doktori, kas šeit tiek sagatavoti, visi neies strādāt zinātnē. Lielākā daļa aizies strādāt dažādās firmās, industrijā. Tas nozīmē, ka mēs radam to intelektuālo potenciālu, kas vēlāk ir spējīgs transformēt savas idejas biznesā un tehnoloģijā. Par Lāzeru centra darbības praktisko pusi A. Ekers stāsta: "Tas, ko mēs pētam, ir - kā manipulēt ar molekulām. Tālākā perespektīvā mēs varam ar lāzeru palīdzību manipulēt molekluāro procesu tāda veidā, ka reakcijas produkti nāks laukā pa izvēlētu kanālu, jo reakcijai vienmēr ir ļoti daudz kanālu. Tas būs pēc 10 - 20 vai vairāk gadiem, bet tādēļ ir jārada fundaments šobrīd." 

Fundamenta radīšanai vajadzīgs liels finansējums, sakarā ar ko Aigars Kalvītis pēc vizītes Lāzeru centrā nāca klajā ar paziņojumu: "Valdība ir fundamentāli izšķīrusies par to, ka ir jāatbalsta izglītība un zinātne, jārada sabiedrībā konkurētspējīgs cilvēks. To mēs daram jau šī un iepriekšējā gada budžetā, katrreiz dubultojot zinātnes finansējumu. Ilgtermiņā, nākošā finanšu perspektīvā mēs plānojam vislielāko akcentu likt tieši uz cilvēku resursu attīstību. Mans vizītes mērķis lielā mērā nebija tikai apskatīties laboratotiju un redzēt, kas Latvijā ir pats modernākais, kas atbilst pasaules līmenim, bet saprast, kādos virzienos, kur precīzi un pēc kādiem kritērijiem jāiegulda līdzekļi, lai sasniegtu pasaules līmeņa rezultātus. Es domāju, ka tas ir izcils piemērs, un man ir prieks, ka Latvijā ir tādi zinātnieki, kas spēj risināt pasaules līmeņa problēmas, ka pie mums brauc citu valstu zinātnieki mācīties dokturantūrā, strādāt un apgūt mūsu pieredzi, ko mēs šeit spējam ģenerēt. Ja mēs tā spēsim attīstīties daudzās nozarēs, iesaistīt arvien vairāk cilvēku, tad mēs sasniegsim stratēģiskos mērķus, kļūstot par augstas labklājības zemi." Premjera domu turpināja LU rektors Ivars Lācis, kas arī bija optimistiski noskaņots: "Un mēs par tādu kļūsim, jo tā kā teica Aigars Ekers, viņš mācās darīt to, kas viņam patīk - likt molekulām dejot, kā mums pašiem tīk."