Kārtējam studiju gadam sākoties, jauno studēt gribētāju sejās atkal manāmi Raiņa bulvāra 19 centrālo kāpņu virzienā vērstie, neizpratnes pilnie skatieni. Vai šur un tur dzirdētais brīdinājums: “Tikai neej pa vidu!” ir kārtējais vecāko kursu studentu joks, vai varbūt tomēr tajā ir arī daļa patiesības?

Visbiežākais, ko nākas dzirdēt, ir: “Tam stāstam par Universitātes kāpnēm es, protams, neticu, bet ikdienā tomēr drošības pēc eju pa vienu vai otru pusi sānos… Ja nu tomēr…?”. Gandrīz vienmēr nākas dzirdēt neko neizsakošo “Nedrīkst un viss…” vai “Nu, nebūs labi…” Un arī zinošāko studentu stāstītais par kāpšanu pa centrālajām kāpnēm kā par pirmo soli ceļā uz izmešanu no Universitātes vismaz nepārliecina. Nu kā gan staigāšana pa kaut kādām kāpnēm var ietekmēt manu uzņemšanu Universitātē vai izslēgšanu no tās?

Kopš pastāv Latvijas Universitāte, pastāv arī nostāsts par Universitātes centrālajām kāpnēm. Salīdzinot ar citām Latvijas augstskolām, mūsu Universitāte ir vienīgā, kas projektēta, celta un visu laiku kalpojusi tikai un vienīgi studentu vajadzībām. Vietā, kur šobrīd atrodas galvenā Universitātes ēka, nekad nekas ar to nesaistīts neesot bijis. Te vienmēr esot dzīvojis studentu gars, ticējumi un leģendas. Vēstures liecības arī stāsta, ka agrākos laikos centrālās kāpnes visbiežāk izmantoja tie studenti, kuru vecāki bija bagāti un kuri uz lekcijām brauca ar ormani vai ar taksometru. Šie studenti tad arī bija galvenie kāpēji pa centrālajām kāpnēm. Taču daudzi šo bagāto vecāku dēli studiju vietā vairāk cilāja alus kausus, trenējās paukošanā un nepārtraukti izkrita eksāmenos. Savukārt nabadzīgi censoņi, kuri ar karietēm uz lekcijām nebrauca, bet gāja kājām, lielākoties lietoja sānu kāpnes. Viņi mācījās cītīgi, eksāmenus nokārtoja un laikus beidza Universitāti. Tā arī iegājās, ka tie, kuri pret mācībām izturējās nopietni un vēlējās augstskolu pabeigt laikus, sāka lietot sānu kāpnes, bet bagātu vecāku atvases un uzdzīvotāji, lietojot centrālās kāpnes, tā arī pie diplomiem netika.

Jau tad, kad mūsu pasniedzēji vēl bijuši studenti, no mutes mutē ceļojis novērojums, ka tikpat kā katrs vidusskolas absolvents, nākot iesniegt dokumentus un vēl nezinot šo nostāstu, tīri instinktīvi Universitātē ienākot pa centrālajām kāpnēm. Tā esot simboliska šī cilvēka ienākšana augstskolā. Un pilnīgi lieki esot krist panikā un uztraukties, ka tagad būs jāizkrīt visos iestājeksāmenos pēc kārtas.

Nosacījums “ja iesi pa centrālajām kāpnēm, nepārtraukti izkritīsi eksāmenos un tev būs mūžīgie studiju parādi” attiecoties tikai un vienīgi uz tiem studentiem, kas pirmo reizi studējot Latvijas Universitātē un neesot to vēl līdz galam pabeiguši.

Izglītības koks tiek vienu reizi iestādīts, un tikai vienu reizi tam ir pirmā raža. Šī “pirmā raža” jeb pirmais izlaidums ar fotografēšanos uz Universitātes centrālajām kāpnēm tad arī esot cilvēka simboliska iziešana no augstskolas.