Daudzviet augstākās izglītības iestāžu gaiteņos ļaudis mēdz dzirdēt runas par akadēmisko godīgumu. Kā jau studējoši ļaudis, mēs varētu sākt ausīties un domāt, kas tad īsti tas varētu būt un kam tas ir izdevīgi. Un nezināšanas problēma patiesi augstākās izglītības iestāžu gaiteņos ir manifestējusies visā savā godībā un kalpo par iedīgli dažnedažādo zinību apgūšanas tieksmei jeb studējošā spožumu un postu.

“Nacionālais attīstības plāns” ir izrāde par 68 lapas garu dokumentu, kuru īstenojot, Latvijas iedzīvotāji pēc septiņiem gadiem būs divreiz turīgāki, izglītotāki un laimīgāki. Ekonomikas izrāviena sasniegšanā ir svarīgs visu iedzīvotāju atbalsts, tāpēc izrāde tiecas ne tikai sniegt skatītājiem iedvesmu personīgā attīstības plāna izveidē, balstoties uz Nacionālo attīstības plānu, bet arī nofiksēt tā brīža laimes izjūtu, lai pēc septiņiem gadiem spētu saprast, vai ir izdevies tapt divreiz laimīgākiem. Vai Latvijai ir izdevies kļūt par valsti, par kādu tā gribētu kļūt, piemēram, par tādu kā Zviedrija. Tas nav neizpildāms uzdevums – Nacionālais attīstības plāns iesākas ar Raiņa citātu “Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba,” un mēs būsim. Bet cik lieli mēs gribēsim būt 2020. gadā? - tā saka Dirty deal teatro mājaslapa. Ko saka fizmati?

Fizmati.lv iesāktās rakstu rubrikas "Kultūras apskats Fizmatos" ietvaros apmeklēju izrādi "Lupatas" Dirty Deal Teatro. Kur beidzas drēbes un sākas lupatas?

Vai arī Tava pirmā lieta, ko izdari, no rīta pieceļoties, ir tējkannas uzlikšana vārīties? Vai Tu pamosties ar apziņu, ka Tev ir VAJADZĪGA kafija?

Tā ir gandrīz trīs stundas gara filma, kurā savijas seši dažādu laikmetu, dažādu sižetu stāsti. Tiešā un mazāk tiešā veidā tematika aizskar dvēseļu reinkarnāciju, filosofijas lielos jautājumus, politiku, cilvēktiesības utml. Stāsti papildina/ietekmē viens otru, radot sajūtu par lielākas kopainas zīmējumu.

Nav viegli definēt konkrētu viedokli par filmu, jo, kaut gan tā ļoti patika, man vairāk tā patika kā aizraujošs, pat izklaidējošs gabals, nevis dziļi prātu mezglā sienošs un jaunas atziņas nesošs darbs.

Atceries, kā bija, kad Nokia N97 tikko bija iznācis pirms diviem ar pusi gadu? Atcerie, kādi bija pirmie iespaidi par to? Es atceros.

Pagājušajās brīvdienās beidzot izdevās izrauties no ierastās ikdienas rutīnas. Druvis un Krista pēdējā brīdī pierunāja mani braukt uz PBS. 15 minūšu laikā sametu somā visu, kas ienāca prātā. Diemžēl nepaspēju uz pirmo daļu, kas norisinājās Zeļļos, bet galvenais jau vēl bija priekšā.

Satraukums, interese, cerība un apņēmība pierādīt sevi, kā arī vēlēšanās iepazīties ar jaunajiem kursabiedriem – tas viss bija līdzi katram Baldones 2011 pirmkursniekam, dodoties fakultātes virzienā. Dažam gan bija paķēries līdzi arī cirvis, bet šķiet, ka iepazīšanās sakarā tas netika pielietots.

Sēžot pie datora un ārstējot savas iesnas, klepu un dziedējot lielos zilumus, gribu Jums pastāstīt par supermegakrutu pasākumu – Baldone 2011. Viss sākās ar to, ka es pamodos 2. septembrī no rīta un sapratu, ka atpakaļ ceļa nav un tā diena ir pienākusi, kad jābrauc uz nez kādu vietu darīt netīros darbiņus, tas ir, strādāt ogļu raktuvēs un kukurūzas plantācijās. Biedējoši, ne?! Vēl līdz pēdējam brīdim domāju, ka nebraukšu, un tad pēkšņi sapratu, ja es nebraukšu, es to vēlāk ļoti nožēlošu!!

Vai kāds jau ir palīdzējis Tev salīmēt filmu par pēdējo Laivu Braucienu? Negarantējam, ka Galvenā no Galvenajiem šajā braucienā - Bruno - filma ir absolūtā kārtībā, taču šeit vari izlasīt viņa apskatu un mēģināt to līmēt kopā ar savām - trūcīgajām vai mazliet bagātīgākajām - atmiņām, vai pat komentāros kaut ko izstāstīt pašam Bruno!