Fizmati.lv iesāktās rakstu rubrikas "Kultūras apskats Fizmatos" ietvaros apmeklēju izrādi "Lupatas" Dirty Deal Teatro.

Režisore: Paula Prozoroviča  
Dramaturģija: Edgars Niklasons  
Aktieri: Inga Tropa, Artūrs Putniņš, Romāns Bargais.

Man šie vārdi īsti neko neizteica, bet cilvēki ar dziļāku kultūras atkarību varētu būt dzirdējuši. Subjektīvi - Artūrs Putniņš bija pamanāmākais un jaudīgākais no trio.
Īsi par izrādi - tā veidota kā vairākas etīdes, kurās apspēlētas drēbes, ģērbšanās, saģērbšanās, izģērbšanās un cilvēki.

Gabaliņi ir gana atšķirīgi - tāds, kurā aktieri, minimāli izmantojot vārdus, parāda kampšanas un grābšanas prasmes.  Tāds, kurā tiek iesaistīta publika - izcēlās gan labprātīgi savu mantu at/aiz-devēji, gan aizdomīgi tipi, kas negribēja, lai nofočējas ar viņu aksesuāriem. Tāds, kura frotē mētelis tiek ieraudzīts citā gaismā. Tāds, kurā var vilkt paralēles ar populārām tēmām sabiedrībā, medijiem un mētāšanos.
Īsi par saturisko - ir iepirkšanās centri, interneti, andeles mandeles, humanas, otrās elpas, vintidži un mīļās drēbes, no kurām negribas šķirties. Kur beidzas drēbes un sākas lupatas? It kā tas ir tikai apģērbs, bet reizē - otrā āda.

Izrādes laikā pāris reizes ienāk prātā  katra paša drēbju kalna apmēri (radniecīgi nesaistītā mājsaimniecība un citi zvēri zina, par ko es runāju), bet nav tā, ka skatītājus pēkšņi aicina analizēt sevi, paradumus, konkrētās situācijās, drīzāk šis ir tāds kā performances līmeņa darbs, kurā var gan izklaidēties, gan skaisti uzķert kko lielisku, turklāt tieši Tev.
Īsi par teātri - pirmo reizi biju uz Dirty Deal Teatro.  Jauka, draudzīga atmosfēra, bija atsaucīga publika, turklāt sakarīgi atsaucīga (nevis tā, kā reizēm ir teātros, kad kādi zālē smejas katrā vietā, kas, iespējams, varbūt, ir ar joka potenciālu), īpaši tajā etīdē, kur aktieri improvizē pēc jaunām mantām izsalkušus tipus. Varbūt nedaudz traucē koka balsti, jo brīžiem aktieri izklīst pa visu plašo skatuves zonu un, ja gribi redzēt visu, draudzīgi jāstiepj galva blakussēdētāja pleca/klēpja virzienā. Bet tas, laikam, atkarīgs no vietas izvēles.
Ja aktuāla ir Price/Performance attiecība - biļete maksā 6 latus, izrāde iet stundu, es teiktu, ka tā ir vidusceļš starp 'pierasto' teātri, improvizāciju un kādu Balto nakšu projektu.
Spriedums -  rekomendēju, ja gribas kaut ko savādāku par ierasto kultūru, bet uz pavisam hipsterīgu augsto mākslu gluži nav noskaņojuma.

P.S. - liriskā atkāpe - kā asu sajūtu cienītāja, uz Spīķeriem izvēlējot iet caur Centrāltirgu, kas pelēkajā ikdienā ir lielākais tirgus Eiropā. Brīdinu, ka piektdienas vakarā tas pārtransformējas par izaicinošu piedzīvojumu taku/pārdošanas konstrukciju labirintu caur nepārdoto labumu džungļiem. Turklāt ik uz stūra ganās iezemiešu cilšu pārstāvji, malkojot nacionālos gardumus un sargājot savas teritorijas.