Jau pēc nepilnām divām nedēļām, 25. maijā, Latvijas Universitātes Satversmes sapulce vēlēs nākamo Latvijas Universitātes rektoru. Uz rektora amatu pretendē divi kandidāti – profesors Mārcis Auziņš un profesore Inta Brikše. Pirms vēlēšanu diskusijās dzirdēti daudz un dažādi viedokļi par abiem kandidātiem, bet ko par līdzšinējo rektoru, pasniedzēju un fiziķi domā Fizmati?

Nevienam nav noslēpums, ka pēdējos gados Latvijas Universitātes rektors vienmēr ir bijis Fizmats, precīzāk – jau kopš 1987. gada, kad par rektoru tika ievēlēts Juris Zaķis (toreiz gan sākumā viņš bija Latvijas Valsts Universitātes rektors) – ieguvis doktora grādu fizikā, pētījis pusvadītāju fiziku, bijis arī Cietvielu fizikas institūta direktors. 2000. gadā par Latvijas Universitātes rektoru tika ievēlēts Ivars Lācis – arī ieguvis doktora grādu fizikā, šobrīd Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas vadītājs.

Kopš 2007. gada Latvijas Universitātes rektors ir Mārcis Auziņš – studējis Fizikas un matemātikas fakultātē, doktora grādu ieguvis Ļeņingradas Valsts universitātē, studējis arī Pekinas Universitātē un Rietumu Ontario universitātē Kanādā. M. Auziņš ir bijis Fizikas nodaļas vadītājs, vēlāk Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns. Tāpat viņš ir bijis viesprofesors Saseksas Universitātē Lielbritānijā, Oklahomas Universitātē un Kalifornijas Universitātē Bērklijā ASV.

Papētot sīkāk M. Auziņa dzīves gājumu, var vien apbrīnot to, cik daudz viņš ir sasniedzis, cik daudz darījis un redzējis. Bet vislabāk iespaids par viņu kā pasniedzēju, rektoru, zinātnieku un vienkārši īstenu Fizmatu rodas saskarsmē ar viņu. Tāpēc papildus savam viedoklim, kas par M. Auziņu izveidojies šo nu jau gandrīz 4 gadu laikā, kopš studēju Latvijas Universitātē (gandrīz tik pat ilgi, cik viņš ir bijis rektors), aptaujāju arī citus Fizmatus, lai uzzinātu – ko tad īsti mēs domājam par mūsu rektoru.

M. Auziņš Fizikas un matemātikas fakultātes studentiem, pārsvarā tieši Fizikas nodaļas studentiem, labi zināms ne tikai kā rektors, bet arī kā pasniedzējs. Fizikas bakalaura studiju programmas studenti 3. kursā klausās profesora lekcijas kvantu fizikā, maģistrantūras studenti apmeklē seminārus par aktuālām kvantu fizikas un atomu, molekulu un spektroskopijas problēmām. 

Lai arī pirmajos divos studiju gados nebija iespēju klausīties profesora lekcijas, dzirdēju tikai un vienīgi labas atsauksmes par viņu kā pasniedzēju. Taču pirmajā kvantu fizikas lekcijā biju patiesi pārsteigta par to, cik izcilas pedagoģiskās dotības viņam piemīt, un šīs sajūtas turpmākā semestra laikā tikai nostiprinājās. „Pārdomāts, interesants stāstījums, bieži ar humora piegaršu, un ik uz soļa spiedās ārā lielā pieredze, kas apgūta izbraukājot teju visu pasauli,” atzīst Valdis Zuters. „Principā viņš ir ļoti tuvu savulaik apspriestajam ideālajam pasniedzēja raksturojumam - labs speciālists savā nozarē, ar stažēšanās pieredzi ārzemēs un atzītu zinātnisko darbību,” uzskata Edgars Čurkste. Nav vēl nācies dzirdēt nevienu sliktu vārdu par M. Auziņa pasniedzēja dotībām, tieši otrādi – viņa lekcijas aizrauj ikvienu.

„Mana pirmā saskare ar Mārci Auziņu bija 12.klasē, kad jau zināju, ka došos studēt uz Fizikas un matemātikas fakultāti, tādēļ nolēmu piedalīties Fizmatdienu gājienā. Tajā brīdī Auziņš bija vēl dekāns, taču viens no gājiena saukļiem bija „Auziņu par rektoru”, ko arī es ļoti skaļi skandēju gājiena laikā, pēc tam rudenī, atnākot studēt uz FMF, Auziņš bija kļuvis jau par rektoru, un man bija sajūta, ka arī es ar savu balsi esmu ietekmējis rektora vēlēšanas,” tā savos pirmajos iespaidos par M. Auziņu dalās Valdis Zuters. Šķiet, ka vismaz toreiz, pirms četriem gadiem Fizmatdienās, kad M. Auziņš vēl bija Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, Fizmati patiesi cienīja savu dekānu un uzskatīja, ka viņš ir piemērots kandidāts rektora amatam.

Kopš M. Auziņš ir Latvijas Universitātes rektors, ļoti daudz nācies izjust un redzēt, ka Fizmati ir lepni par savu rektoru un par to, ka viņš ir Fizmats. To var just dažādos pasākumos, bet jo sevišķi Fizmatdienu gājienā. Lai arī ne vienmēr rektoram ir bijusi iespēja gājienā pievienoties Fizmatiem, neatkarīgi no tā vēl joprojām skaļi tiek skandēti saukļi „Auziņš nav sausiņš!”, „Auziņš auzās nevedīs” un citi. „Viņš ir patiess Fizmats, kurš vienmēr pozitīvi atsaucies uz visām fakultātes Studentu pašpārvaldes izdarībām, piemēram, kad uzstādīja Fizmatu rekordu ar šampanieša korķi,” atzīst Edgars Čurkste.

Tuvojoties vēlēšanām, nācies dzirdēt arī negatīvu viedokli par M. Auziņu. „Tas laikam ir tikai saprotami, jo vēlēšanu process ir viena liela un netīra politiskā spēlīte, kurā dažkārt lielākos panākumus gūst tie, kas visnetīrāk spēlē. Veicot pārrunas ar M. Auziņu rektora vēlēšanu sakarā, nācās atklāt, ka kārtējo reizi no citām pusēm pasniegtā informācija ir stipri nepilnīga, izlaižot svarīgas detaļas. Interesanti bija uzzināt, ka par dažām lietām un problēmām, ko pārmet šī brīža rektoram, neviens viņu pašu nebija informējis un prasījis paskaidrojums, kādēļ tas tā ir un vai tur var ko labot,” tā par šiem negatīvajiem izteikumiem domā Valdis Zuters, kuram kā Studentu pašpārvaldes priekšsēdētājam ļoti daudz nācies iesaistīties diskusijās par rektora amata kandidātiem. 

„Auziņš ir studentiem ļoti draudzīgs rektors un nekad neatsaka tikšanos vai padomu. Viņš saprot, ka universitātes pamatvērtība ir studenti, un bez tiem, universitāte nebūtu nekas,” tā par M. Auziņu izsakās Arta Kudlāne. Nepiekrītot diskusijās par kandidātiem izskanējušajam viedoklim, ka rektoram nav laika tikties ar studentiem, Laura Vēze atzīst, ka „Studentu pašpārvaldes tikšanās dēļ viņš bija gatavs kavēt vakariņas ar kādas valsts vēstnieku”.

Iespējams, liela daļa Fizmatu pārāk neiedziļinās M. Auziņa kā rektora darbībā un redz viņu vairāk kā reprezentatīvu tēlu. Jautājot viņu viedokli par M. Auziņu kā rektora amata kandidātu, daudz nākas dzirdēt frāzi – ko tad mēs īsti sagaidām no rektora? Vai tā būtu LU pārstāvēšana sabiedrībā un tēla veidošana, vai LU iekšējo problēmu risināšana, iesaistīšanās politikā vai zinātnē? „Godīgi sakot, dažreiz šķiet, ka par ideālo rektoru vajadzētu būt labajai fejai, kas ar burvju nūjiņas palīdzību pārvērš peles par zirgiem. Un gan jau arī tad kādam nebūtu labi,” tā par šo jautājumu izsakās Edgars Čurkste.

Nepārprotami M. Auziņam piemīt izcilas reprezentatīvas dotības, kas tik ļoti svarīgas rektoram. „Dūmakaina, nosvērta balss un vienmēr mazliet smaidoša izteiksme padara viņu simpātisku jebkuram klausītājam,” tā par rektoru izsakās Andreass Šulcs. „M. Auziņš ir devis lielu ieguldījumu Universitātes tālākam uzplaukumam un virzītai attīstībai, tāpēc uzskatu, ka viņam noteikti vajadzētu turpināt iesākto darbu,” tā par rektora amata kandidātu domā Brigita Zutere.

Nepārprotami M. Auziņš ir izcila personība gan zinātnē, gan izglītojot topošos fiziķus, gan vadot lielāko universitāti Latvijā. Par spīti atbildīgajiem pienākumiem, kas viņam uzticēti dažādās jomās, viņam vienmēr atliks laiks uzklausīt studentus. Iespējams, ne tik tālā nākotnē Fizmatdienās tiks skandēts sauklis „Auziņu par prezidentu”, bet šobrīd vairums Fizmatu atbalsta M. Auziņa kandidatūru rektora amatam un atgādina to, ka rektors nav vienīgais universitātes darba organizētājs, mēs visi kaut kādā mērā veidojam tās tēlu un veicinām tās izaugsmi un attīstību, tāpēc ar savām darbībām atbalstīsim rektoru un veidosim šo Universitāti par tādu, kādu to vēlamies!