Latvijas Universitātē no 2012. gada janvāra beigām līdz martam norisināsies ikgadējā zinātniskā konference, kas aptver visdažādākās zinātnes nozares, sākot ar bioloģiju un beidzot ar teoloģiju. Universitātes zinātnieki, docētāji, studenti un viesi konferences ietvaros nolasīs vairāk nekā 1990 referātu. No tiem — 1112 dabaszinātnēs, 568 sociālajās zinātnēs, 310 humanitārajās zinātnēs.

Pēdējos gadu desmitos visā pasaulē notiek intensīvi mēģinājumi radīt metodes kvantu efektu kontrolei. Šo metožu eksperimentāla realizācija būtu pirmais solis pretī kvantu datora izveidei. Darboties spējīga kvantu datora skaitļošanas jauda specifiskos uzdevumos daudzkārt pārsniegtu jebkura mūsdienu datora jaudu. Kvantu efekti ļauj izstrādāt algoritmus īpaši drošai datu pārraidei un šifrēšanai.

Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts (LU ASI) un Lāzerplastikas klīnika (LPK) piedāvā Jums iespēju piedalīties kopīgi veiktā pētījumā par asinsvadu veidojumiem uz ādas, kura ietvaros iespēja saņemt bezmaksas konsultāciju pie ārsta dermataloga un kosmētiska rakstura lāzerkorekciju asinsvadu veidojumam.

Amerikas optikas biedrības Latvijas studentu nodaļa aicina uz lekciju – semināru "Magnētiskā lauka mērīšanas metodes". Lekciju lasīs LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas Maģistra studiju programmas students Valdis Zuters. Lekcija notiks plkst. 16:15, otrdien, 6.decembrī, F219 telpā, Zeļļu ielā 8. Tiks apskatītas gan ļoti vienkāršas mērīšanas metodes, kurās izmanto ierastas klasiskās fizikas sakarības, gan arī sarežģītākas, kuru pamatā ir kvantu fizikas likumi.

CERN zinātnieki 23. septembrī paziņoja, ka, mērot neitrīno kustības ātrumu, tas izrādījies lielāks par gaismas ātrumu. Vai tā ir mērījumu kļūda vai arī jaunas fizikas sākums?

Ir sācies jauns mēnesis, kas nozīmē, ka ir laiks arī jaunai mēneša konstantei – šoreiz skaitlim 6174.

Skaitlis 6174 ir pazīstams kā Kaprekara konstante, kurš savu nosaukumu ieguvis, pateicoties matemātiķim no Indijas D. R. Kaprekaram, kurš šī skaitļa mīklainās īpašības atklāja 1949. gadā.

Šī nav konstante, ar kuru matemātiķi, fiziķi vai citas zinātnes pārstāvji ikdienā regulāri saskartos, tomēr tas noteikti ir izceļams starp pārējiem skaitļiem. Kāpēc? Aplūkosim, kāda interesanta īpašība šim skaitlim piemīt.

1924. gadā raķešu konstruktors Fridrihs Canders pirmais pasaulē pamatoja ideju par saules buras izmantošanu kosmiskajos lidojumos. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem Candera ideja beidzot realizēta Japānā un ASV.

19. martā debesīs ir novērojama neparasta aina. Zemei pietuvojas Mēness, un tas sasniedz vismazāko attālumu starp Zemi un Mēnesi kopš 1992. gada.

Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes 2. kursa maģistrante Anda Švāgere piedalījusies Nobela prēmijas laureātu sanāksmē, kurā 59 Nobela prēmijas laureāti tikās ar labākajiem jaunajiem zinātniekiem no visas pasaules. Par 670 ielūgumiem uz šo sanāksmi cīnījās 40 000 jauno zinātnieku, tāpēc Andai nācās izturēt konkursu, kurā 60 censoņi cīnījās par vienu vietu. A. Švāgere ir arī saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balvu.

π ir matemātiska konstante, kuras aptuvenā vērtība ir 3.14159. Eiklīda ģeometrijā π ir riņķa līnijas garuma attiecība pret tās diametru. Šī konstante ir arī zināma kā Arhimēda konstante, jo sengrieķu matemātiķis, fiziķis, inženieris, izgudrotājs un astronoms Arhimēds pirmais izstrādāja precīzu metodi π aprēķināšanai. Šis nosaukums gan nav izplatīts šīs konstantes apzīmēšanai, to nosauca tieši par „π”, jo tas ir pirmais burts grieķu vārdam περίμετρος(perimetrs).