Industrializēto nāciju pūlēm samazināt gaisa piesārņojumu, lai cīnītos ar globālo sasilšanu, ir bijis dīvains blakus efekts - globālā sasilšana tikai paātrinājās. Jaunāie pētījumi rāda, ka kopš 1990. gada debesis kļūst aizvien skaidrākas. Šī efekta dēļ uz Zemes virsmu tiek vairāk Saules radiācijas. Fenomens, kas ir pazīstams kā ‘globālā aizmiglošanās’ /global dimming- efekts, kad pakāpeniski samazinās saules gaismas daudzums, kas tiek līdz Zemes virsai/, tagad vairs nav aktuāls, kam par iemeslubijia Martina Vailda (Martin Wild) Atmosfēras un Klimata zinātnes institūtā Cīrihē, Šveicē veiktais pētījums. Tagad ‘globālās aizmiglošanās’ vietā ir nākusi ‘globālo noskaidrošanos’.

Klimata zinātnieki stāsta, ka pēdējā pusgadsimtā ir bijušas divas kritiskas ietekmes uz globālajām gaisa temperatūrām. Pirmkārt, atmosfērā pieauga kurināšanas rezultātā radušos gāžu (oglekļa dioksīds utml.) koncentrācija, kas sasildījusi Zemi, aizkavējot lielākāš daļas siltuma nokļūšanu atpakaļ kosmosā. Bet paralēli pieaugošais smogs ir aizēnojis planētu, tādā veidā daļēji izlīdzinot šo sasilšanu. Senāki pētījumi liecina par aerosola vidējā līmeņa paaugstināšanos atmosfērā laika posmā no 1960. - 1990. gadam, kas bijis pietiekams, lai samazinātu līdz zemes virsmai tiekošo saules radiāciju par apmēram 5%.

Šo divu savstarpēji pretējo ietekmju rezultā Zeme kopš 1960. gada sasila par apmēram 0,5 C grādiem. Augošais aerosola līmenis maskēja zemi un aizkavēja ātrāku sasilšanu, bet tagad izskatās ka šī maska sāk pamazām izgaist.

Vailda jaunie pētījuma dati - apkopotie virsmas radiācijas mērījumi, kas veikti ap zemeslodi - liecina, ka jau kopš 1990. gada aerosola līmenis atmosfērā samazinās. Viņa atklājumu apstiprina dati no satelīta, par kuriem ziņoja arī ASV Merilendas Universitātes metereoloģe Reičela Pinkera.

Par globālās noskaidrošanās galveno cēloni Vailds minēja gaisa piesārņojuma attīrīšanu, īpaši Eiropā un post-Padomju valstīs, kur industriālā lejupslīde arī ir nospēlējusi savu lomu. Taču tādas pašas tendences ir vērojamas arī citur pasaulē, piemēram, Ķīnā, kur, neskatoties uz strauju industrializāciju, smoga dadzums tik un tā samazinās. Izņēmums ir Dienvidāzija un Āfrika, jo tur smoga koncentrācija, pretēji pārējās pasaules tendencēm, palielināš.

Tātad - vai pasaulei vajadzētu steidzīgi atjaunot smoga daudzumu, lai apturētu globālās sasilšanas paātrināšanos? Droši vien nē, jo - kā Vailds norāda - oglekļa dioksīds atmosfērā var saglabāties pat vairāk kā gadsimtu, turpretī aerosols atmosfērā uzkavējas tikai dažas dienas, un tā kā oglekļa dioksīds aizvien uzkrāsies nākamajās desmitgadēs, mums vajadztu aizvien biezāku smoga slāni, lai to kompensētu. Bet smogs ir kaitīgs, kā ziņo cits žurnāla ‘Science’ raksts - jau pašreizējā smoga līmeņa dēļ ar sirds un plaušu slimībām pasaulē ikkatru gadu mirst pusmiljons cilvēku.

Būs vien jāizdomā cits risinājums globālajai sasilšanai, smogs ne cik ilgi to virs neaizkavēs ;)