Wired ziņo, ka pirkstu nospiedumi, vairs nav tikai pirkstu privilēģija, ir atklāta jauna tehnoloģija ar kuras palīdzību varēs cīnīties pret dokumentu viltošanu. Izrādās, ka jebkuram papīram, tāpat kā plastmasai, no kā tiek veidotas kredītkartes un jebkurai citai virsmai piemīt savi "Pirkstu nospiedumi", kas izpaužas kā mikroskopiski virsmas defekti. Londonas karaliskās koledžas nanotehnoloģiju nodaļas profesors Rasels Kovburns stāsta, ka ar lāzerskanera palīdzību šos unikālos mikroskopiskos defektus var viegli nolasīt.

Kovburns teica ka šādi lāzerskaneri būtu arī salīdzinoši lēti: "Šādus lāzerskanerus varētu izgatavot par 1000 dolāriem gabalā, vai pat vēl lētāk, ja ražotu lielas partijas."

Papīra un citu virsmu "pirkstu nospiedumu" nolasīšanā tiek izmantots tā sauktais "lāzer plankumu" (laser speckle) fenomens. Gaisma no lāzera ir koherenta, visi tās stari vienā fāzē kustās paralēli viens otram, taču, kad tā saskarās ar mikroskopiskajiem kādas virsmas nelīdzenumiem, atsevišķi tas stari tiek atstaroti dažādos virzienos, kā rezultātā lāzera starā rodas gaišāki un tumšāki "traipiņi", kurus skanera gaismas jūtīgie sensori pārvērš par digitālu konkrētās virsmas "pirkstu nospiedumu.

Krovburns, kas savu pētījumu pirmo reizi publicēja žurnālā "Nature", apgalvo, ka papīra loksnes unikālie "pirkstu nospiedumi" saglabājas pat, ja to saburza, izmērcē ūdenī, 30 minūtes karsē 180 grādu temperatūrā, nokrāso ar melnu mārkeri vai saskrāpē ar kādu abrazīvu tīrāmo līdzekli. Varbūtība, ka diviem papīra gabaliem būs vienādi mikrodefekti ir mazāka kā 1000 pret vienu.

Šāda papīra "pirkstu nospiedumu" tehnoloģija paver iespēju viegli pārbaudīt kāda dokumenta autentiskumu, bez vajadzības izmantot sarežģītus drošības nodrošināšanas paņēmienus. Nākotnē jebkura institūcija varēs viegli pārbaudīt kāda dokumanta autentiskumu "nolasot" tā unikālo "pirkstu nospiedumu" un salīdzinot to ar centrālo datubāzi. Parasts ierindas dators sekundes laikā centrālajā datubāzē varētu pārbaudīt 10 miljonus ierakstu.

Šāda tehnoloģija visas pasaules dokumentu viltotājus varētu atstāt bez darba. "Līdz šim cilvēcei nav zināma neviena tehnoloģija kas spētu pietiekami precīzi atdarināt kādas virsmas mikrodefektus," teica Krovburns.