Jau labi sen, 1969. gada 20. jūlijā, Nīls Ārmstrongs kļuva par pirmo cilvēku, kas izkāpa uz Mēness, kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējuši, bijušas gana daudz diskusijas par to, vai tas vispār ir noticis, bijuši diezgan daudz vairāk un mazāk fantastiski plāni par iespējamo Mēness kolonizāciju. Šķiet, šobrīd beidzot varenākā kosmosa izpētes organizācija NASA pavisam nopietni gatava ķerties pie šādas idejas īstenošanas. Projekts, kura īstenošanai sākotnēji paredzēti 104 miljardi dolāru, paredz cilvēka atgriešanos uz Mēness līdz 2020. gadam un turpmāku "cilvēka klātbūtni visā Saules sistēmā un pat aiz tās robežām".

Lidojumu tehnoloģija paredzēta līdzīga, kāda tā bija Apollo misijā, saprotams, ar daudziem nozīmīgiem uzlabojumiem, kā apgalvo NASA amatpersonas, principiāli uzlabojumi nav nepieciešami, jo "lidojumu fizika ir tāda pati kā Apollo misijas laikā".

Pēc ierašanās uz Mēness, to ir paredzēts izmantot kā izejas punktu lidojumiem uz Marsu. Lidojumiem uz Mēnesi paredzēts kosmiskais aparāts Crew Exploration Vehicle (CEV), kam, sākot ar 2012. gadu, paredzēts aizstāt Space Shuttle kosmiskos kuģus, kas savus lidojumus beigs 2010. gadā. CEV būs spējīgs nogādāt uz Mēness uzreiz četrus kosmonautus.

Lidojot uz Mēnesi, Zemes orbītā vispirms tiks nogādāts piezemēšanās modulis, kas tur, maksimāli 30 dienu laikā, sagaidīs kosmonautus, kas pacelsies ar CEV, Zemes orbītā abi kosmiskie kuģi savienosies un dosies uz 384 000 kilometru attālumā esošo Mēnesi. Nonākot orbītā ap Zemes dabīgo pavadoni, kosmonauti pārvietosies piezemēšanās modulī, lai nosēstos uz Mēness, CEV paliks orbītā, lai vēlāk Mēness apciemotājus nogādātu atpakaļ uz Zemes. Ceļš no Zemes līdz Mēnesim ilgs 3 dienas, pēc tam kosmonauti 7 dienas pavadīs uz Mēness virsmas, izpētot to, lai pēc tam atkal 3 dienu garā ceļojumā sasniegtu Zemi.