Izmantojot NASA piederošo Čandras rentgenstaru observatoriju, ir veikts jauns pētījums par lielāko melno caurumu aktivitāti dažu pēdējo miljardu gadu laikā. Izpētes mērķis bija padziļināt izpratni par masīvu zvaigžņu eksplozijas procesu, kurā zvaigzne aiz sevis atstāj vai nu melno caurumu, vai arī neitronu zvaigzni. Ir radies arī precīzāks priekšstats par melno caurumu skaitu mūsu galaktikā.
Šis pētījums atklāj, kā aug ļoti masīvi melnie caurumi un kā tie var ietekmēt Piena ceļa centrālā melnā cauruma uzvedību nākotnē.
Domājams, ka lielākajā daļā galaktiku, ieskaitot mūsējo, centrā atrodas lielizmēra melnais caurums, kura masa mērāma no miljoniem līdz pat miljardiem Saules masu. Vēl neatklātu iemeslu dēļ šie melnie caurumi izrāda dažādus aktivitātes līmeņus: no pilnīgi mierīgiem un letarģiskiem, līdz pat pilnīgi hiperaktīviem.
Vairums supermasīvo melno caurumu veido tā saukto „aktīvo galaktikas kodolu” jeb AGK, kas satver lielus gāzes daudzumus. Šīs gāzes krišana melnajā caurumā izraisa tās spožu spīdēšanu rentgenstaru diapazonā.
Šobrīd ir konstatēts, ka tikai 1% no zināmajām galaktikām, kuru masa ir salīdzināma ar Piena ceļa masu, satur melnos caurumus to aktīvākajā fāzē. Ir ļoti svarīgi uzzināt, cik daudzi no šiem melnajiem caurumiem ir aktīvi visu laiku, lai varētu labāk izprast melno caurumu augšanu galaktikās un apkārtējās vides ietekmi uz to.
Galvenais astronomu mērķis ir saprast, kā AGK aktivitāte ietekmē galaktiku augšanu. Pārsteidzošā korelācija starp galaktikas centrā esošo melno caurumu un pašu galaktikas masu liek domāt, ka melnais caurums un attiecīgā galaktika ir stingri saistīti.
Viens pētījuma rezultāts sniedz informāciju, ka varbūtība galaktikā atrast AGK ir apgriezti proporcionāla tās masai. Piemēram, ja galaktika ir 10 reizes masīvāka par Piena ceļu, tad varbūtība tajā atrast AGK ir 10 reizes mazāka. Vēl viens pētījuma rezultāts vēsta, ka tā galaktiku daļa, kura satur AGK, pakāpeniski samazinās. Tas nozīmē, ka „degvielas” krājumi vai to izstrādes mehānisms melnajiem caurumiem ir laikā mainīgi lielumi.
Pētījums sniedz arī rezultātus par galaktikas apkārtnes ietekmi uz tās centrālā melnā cauruma augšanu. Tas nozīmē, ka aktīvi melnie caurumi ir reta parādība, bet tie ir ļoti „sociāli”.
Avots: http://www.sciencedaily.com/releases/2010/12/101220135611.htm
2011. gada 3. janvārī 19:38
Cik bieži melnie caurumi kļūst hiperaktīvi? (5)
Autors: Valdis Zuters Apskatīt komentārus »
Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0